Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Lasi aprakstu, aplūko attēlu! Nosaki un atzīmē, kurš jēdziens atbilst skaidrojumam!
 
Nacionāli noskaņoti latvieši, kas izvirzīja un attīstīja domu par vienotu latviešu tautu un zemi.
  • jaunsaimnieki
  • zaļzemnieki
  • nacionālisti
  • jaunlatvieši
  • jaunsaimnieki
  • zaļzemnieki
  • nacionālisti
  • jaunlatvieši
Rigas_Latviesu_biedribas_karogs (1).jpg
 
Atsauce:
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/6/68/Rigas_Latviesu_biedribas_karogs.jpg/200px-Rigas_Latviesu_biedribas_karogs.jpg
Pasaules vēsture pamatskolai 3./ jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2014., 103. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Par jaunlatviešiem dēvēja nacionāli noskaņotus latviešus, kas izvirzīja un attīstīja domu par vienotu latviešu tautu un zemi.
Attēlā redzams Rīgas Latviešu biedrības karogs. Rīgas Latviešu biedrība turpināja jaunlatviešu aizsākto darbību - popularizēt latviešu vidū idejas par tautas vienotību, vēstures un kultūras mantojumu, kopt latviešu kultūru u.c.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Lasi aprakstu, aplūko attēlu! Nosaki un atzīmē, kurš jēdziens atbilst skaidrojumam!
 
Rūpniecības un iedzīvotāju koncentrēšanās lielās pilsētās, pilsētu tuvumā.
  • reformācija
  • ražošana
  • korupcija
  • urbanizācija
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • reformācija
  • ražošana
  • korupcija
  • urbanizācija
70779-004-3D6D0B3A.jpg
 
Atsauce:
https://cdn.britannica.com/79/70779-004-3D6D0B3A.jpg
Pasaules vēsture pamatskolai 3./ jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2014., 103. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Urbanizācija - rūpniecības un iedzīvotāju koncentrēšanās lielās pilsētās, pilsētu tuvumā.
Urbanizācija strauji aizsākās 19. gadsimtā, turpinājās arī 20. gadsimtā un mūsdienās.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Lasi aprakstu, aplūko attēlu! Nosaki un atzīmē, kurš jēdziens atbilst skaidrojumam!
 
Politiska, sabiedriska un saimnieciska sistēma, kuras pamatā ir preču tirgus attiecības un ražošanas līdzekļu privātīpašums.
  • rekonkista
  • kapitālisms
  • populācija
  • tehnizācija
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • rekonkista
  • kapitālisms
  • populācija
  • tehnizācija
industrial.jpg
 
Atsauce:
https://www.thehistoryofenglish.com/pics/industrial.jpg
Pasaules vēsture pamatskolai 3./ jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2014., 103. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Kapitālisms - politiska, sabiedriska un saimnieciska sistēma, kuras pamatā ir preču tirgus attiecības un ražošanas līdzekļu privātīpašums.
Kapitālistiskā saimniekošana 19. gadsimtā lielā mērā balstījās strādnieku nežēlīgā izmantošanā par nelielu samaksu. Vēlāk strādnieku kustības panāca normētu darba laiku, slimības pabalstus u.c. mūsdienās pašsaprotamas lietas.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Lasi aprakstu, aplūko attēlu! Nosaki un atzīmē, kurš jēdziens atbilst skaidrojumam!
 
Idejiska kustība par tautas (nācijas) vienotību, identitāti un neatkarību.
  • romantisms
  • nacionālisms
  • rekonkista
  • folkloristika
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • romantisms
  • nacionālisms
  • rekonkista
  • folkloristika
536b8c1c129e0.jpeg
 
Atsauce:
https://images.vitber.lv/product_full_size/product/536b8c1c129e0.jpeg
Pasaules vēsture pamatskolai 3./ jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2014., 103. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Nacionālisms - idejiska kustība par tautas (nācijas) vienotību, identitāti un neatkarību.
Nacionālisma ideju ietekmē 19. gs. Eiropā apvienojās Itālija un Vācija, bet citas tautas izcīnīja neatkarību.
Arī latviešu vidū nacionālisma idejas 19. gs. otrajā pusē kļuva aizvien nozīmīgākas.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Lasi aprakstu, aplūko attēlu! Nosaki un atzīmē, kurš jēdziens atbilst skaidrojumam!
 
Politiska, sabiedriska un saimnieciska sistēma, kuras pamatā ir preču tirgus attiecības un ražošanas līdzekļu privātīpašums.
  • korupcija
  • reformācija
  • kapitālisms
  • ekonomika
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • korupcija
  • reformācija
  • kapitālisms
  • ekonomika
industrial.jpg
 
Atsauce:
https://www.thehistoryofenglish.com/pics/industrial.jpg
Pasaules vēsture pamatskolai 3./ jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2014., 103. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Kapitālisms - politiska, sabiedriska un saimnieciska sistēma, kuras pamatā ir preču tirgus attiecības un ražošanas līdzekļu privātīpašums.
Kapitālistiskā saimniekošana 19. gadsimtā lielā mērā balstījās strādnieku nežēlīgā izmantošanā par nelielu samaksu. Vēlāk strādnieku kustības panāca normētu darba laiku, slimības pabalstus u.c. mūsdienās pašsaprotamas lietas.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Lasi aprakstu, aplūko attēlu! Nosaki un atzīmē, kurš jēdziens atbilst skaidrojumam!
 
Nacionāli noskaņoti latvieši, kas izvirzīja un attīstīja domu par vienotu latviešu tautu un zemi.
  • veclatvieši
  • jaunlatvieši
  • jaunstrāvnieki
  • tautfrontieši
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • veclatvieši
  • jaunlatvieši
  • jaunstrāvnieki
  • tautfrontieši
Rigas_Latviesu_biedribas_karogs (1).jpg
 
Atsauce:
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/6/68/Rigas_Latviesu_biedribas_karogs.jpg/200px-Rigas_Latviesu_biedribas_karogs.jpg
Pasaules vēsture pamatskolai 3./ jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2014., 103. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Par jaunlatviešiem dēvēja nacionāli noskaņotus latviešus, kas izvirzīja un attīstīja domu par vienotu latviešu tautu un zemi.
Attēlā redzams Rīgas Latviešu biedrības karogs. Rīgas Latviešu biedrība turpināja jaunlatviešu aizsākto darbību - popularizēt latviešu vidū idejas par tautas vienotību, vēstures un kultūras mantojumu, kopt latviešu kultūru u.c.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Lasi aprakstu, aplūko attēlu! Nosaki un atzīmē, kurš jēdziens atbilst skaidrojumam!
 
Idejiska kustība par tautas (nācijas) vienotību, identitāti un neatkarību.
  • nacionalizācija
  • šovinisms
  • revolūcija
  • nacionālisms
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • nacionalizācija
  • šovinisms
  • revolūcija
  • nacionālisms
536b8c1c129e0.jpeg
 
Atsauce:
https://images.vitber.lv/product_full_size/product/536b8c1c129e0.jpeg
Pasaules vēsture pamatskolai 3./ jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2014., 103. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Nacionālisms - idejiska kustība par tautas (nācijas) vienotību, identitāti un neatkarību.
Nacionālisma ideju ietekmē 19. gs. Eiropā apvienojās Itālija un Vācija, bet citas tautas izcīnīja neatkarību.
Arī latviešu vidū nacionālisma idejas 19. gs. otrajā pusē kļuva aizvien nozīmīgākas.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Lasi aprakstu, aplūko attēlu! Nosaki un atzīmē, kurš jēdziens atbilst skaidrojumam!
 
Rūpniecības un iedzīvotāju koncentrēšanās lielās pilsētās, pilsētu tuvumā.
  • tehnizācija
  • urbanizācija
  • revolūcija
  • korupcija
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • tehnizācija
  • urbanizācija
  • revolūcija
  • korupcija
70779-004-3D6D0B3A.jpg
 
Atsauce:
https://cdn.britannica.com/79/70779-004-3D6D0B3A.jpg
Pasaules vēsture pamatskolai 3./ jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2014., 103. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Urbanizācija - rūpniecības un iedzīvotāju koncentrēšanās lielās pilsētās, pilsētu tuvumā.
Urbanizācija strauji aizsākās 19. gadsimtā, turpinājās arī 20. gadsimtā un mūsdienās.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Lasi aprakstu, aplūko attēlu! Nosaki un atzīmē, kurš jēdziens atbilst skaidrojumam!
 
Politiska, sabiedriska un saimnieciska sistēma, kuras pamatā ir preču tirgus attiecības un ražošanas līdzekļu privātīpašums.
  • korupcija
  • rekonkista
  • scientisms
  • kapitālisms
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • korupcija
  • rekonkista
  • scientisms
  • kapitālisms
industrial.jpg
 
Atsauce:
https://www.thehistoryofenglish.com/pics/industrial.jpg
Pasaules vēsture pamatskolai 3./ jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2014., 103. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Kapitālisms - politiska, sabiedriska un saimnieciska sistēma, kuras pamatā ir preču tirgus attiecības un ražošanas līdzekļu privātīpašums.
Kapitālistiskā saimniekošana 19. gadsimtā lielā mērā balstījās strādnieku nežēlīgā izmantošanā par nelielu samaksu. Vēlāk strādnieku kustības panāca normētu darba laiku, slimības pabalstus u.c. mūsdienās pašsaprotamas lietas.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Lasi aprakstu, aplūko attēlu! Nosaki un atzīmē, kurš jēdziens atbilst skaidrojumam!
 
Idejiska kustība par tautas (nācijas) vienotību, identitāti un neatkarību.
  • nacionālisms
  • folkloristika
  • kontrreformācija
  • nacionalizācija
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • nacionālisms
  • folkloristika
  • kontrreformācija
  • nacionalizācija
536b8c1c129e0.jpeg
 
Atsauce:
https://images.vitber.lv/product_full_size/product/536b8c1c129e0.jpeg
Pasaules vēsture pamatskolai 3./ jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2014., 103. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Nacionālisms - idejiska kustība par tautas (nācijas) vienotību, identitāti un neatkarību.
Nacionālisma ideju ietekmē 19. gs. Eiropā apvienojās Itālija un Vācija, bet citas tautas izcīnīja neatkarību.
Arī latviešu vidū nacionālisma idejas 19. gs. otrajā pusē kļuva aizvien nozīmīgākas.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 9
+0
atlicis 7
Lasi tekstu par pārmaiņām Eiropā un Latvijas teritorijā 19. gadsimtā!
Izvēlies un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
Eiropā 19. gadsimtā notika    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
modernizācija
.
To raksturo vairāki procesi: palielinājās    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
iedzīvotāju
skaits gan laukos, gan pilsētās;  
attīstījās    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
uzņēmumi
un auga    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pilsētas
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
paaugstinājās
dzīves līmenis.
Izglītību varēja iegūt arī zemāko slāņu pārstāvji - no    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
amatnieku
 ģimenēm.
Cilvēki sāka iesaistīties    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
politikā
. Šādi procesi norisinājās arī Latvijas teritorijā. 
Aizvien lielāks skaits latviešu    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
studēja augstskolās
, interesējās par jaunajām Eiropas idejām.
Tas bija sākums    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
jaunlatviešu kustībai
.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizi teksts jāpapildina šādi:
 
Eiropā 19. gadsimtā notika straujas pārmaiņas/ attīstība/ modernizācija.
To raksturo vairāki procesi: palielinājās iedzīvotāju/ eiropiešu skaits gan laukos, gan pilsētās;
attīstījās rūpniecība/ ražošana/ fabrikas/ uzņēmumi un auga pilsētas;
uzlabojās/ paaugstinājās/ kļuva labāks dzīves līmenis. 
Izglītību varēja iegūt arī zemāko slāņu pārstāvji - no strādnieku, zemnieku, amatnieku ģimenēm.
Cilvēki sāka iesaistīties politikā/ politiskajos procesos.
Aizvien lielāks skaits latviešu ieguva izglītību/ kļuva izglītoti/ studēja augstskolās, interesējās par jaunajām Eiropas idejām.
Tas bija sākums jaunlatviešu kustībai/ pirmajai nacionālajai atmodai/ latviešu tautas atmodai.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 9
+0
atlicis 7
Lasi tekstu par pārmaiņām Eiropā un Latvijas teritorijā 19. gadsimtā!
Izvēlies un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
Eiropā 19. gadsimtā notika    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
strauja attīstība
.
To raksturo vairāki procesi: palielinājās    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
eiropiešu
skaits gan laukos, gan pilsētās;  
attīstījās    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
fabrikas
un auga    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pilsētas
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
uzlabojās
dzīves līmenis.
Izglītību varēja iegūt arī zemāko slāņu pārstāvji - no    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
amatnieku
 ģimenēm.
Cilvēki sāka iesaistīties    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
politikā
. Šādi procesi norisinājās arī Latvijas teritorijā. 
Aizvien lielāks skaits latviešu    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
kļuva izglītoti
, interesējās par jaunajām Eiropas idejām.
Tas bija sākums    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
jaunlatviešu kustībai
.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizi teksts jāpapildina šādi:
 
Eiropā 19. gadsimtā notika straujas pārmaiņas/ attīstība/ modernizācija.
To raksturo vairāki procesi: palielinājās iedzīvotāju/ eiropiešu skaits gan laukos, gan pilsētās;
attīstījās rūpniecība/ ražošana/ fabrikas/ uzņēmumi un auga pilsētas;
uzlabojās/ paaugstinājās/ kļuva labāks dzīves līmenis. 
Izglītību varēja iegūt arī zemāko slāņu pārstāvji - no strādnieku, zemnieku, amatnieku ģimenēm.
Cilvēki sāka iesaistīties politikā/ politiskajos procesos.
Aizvien lielāks skaits latviešu ieguva izglītību/ kļuva izglītoti/ studēja augstskolās, interesējās par jaunajām Eiropas idejām.
Tas bija sākums jaunlatviešu kustībai/ pirmajai nacionālajai atmodai/ latviešu tautas atmodai.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 9
+0
atlicis 7
Lasi tekstu par pārmaiņām Eiropā un Latvijas teritorijā 19. gadsimtā!
Izvēlies un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
Eiropā 19. gadsimtā notika    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
straujas pārmaiņas
.
To raksturo vairāki procesi: palielinājās    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
iedzīvotāju
skaits gan laukos, gan pilsētās;  
attīstījās    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
uzņēmumi
un auga    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pilsētas
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
paaugstinājās
dzīves līmenis.
Izglītību varēja iegūt arī zemāko slāņu pārstāvji - no    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
amatnieku
 ģimenēm.
Cilvēki sāka iesaistīties    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
politikā
. Šādi procesi norisinājās arī Latvijas teritorijā. 
Aizvien lielāks skaits latviešu    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
kļuva izglītoti
, interesējās par jaunajām Eiropas idejām.
Tas bija sākums    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu tautas atmodai
.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizi teksts jāpapildina šādi:
 
Eiropā 19. gadsimtā notika straujas pārmaiņas/ attīstība/ modernizācija.
To raksturo vairāki procesi: palielinājās iedzīvotāju/ eiropiešu skaits gan laukos, gan pilsētās;
attīstījās rūpniecība/ ražošana/ fabrikas/ uzņēmumi un auga pilsētas;
uzlabojās/ paaugstinājās/ kļuva labāks dzīves līmenis. 
Izglītību varēja iegūt arī zemāko slāņu pārstāvji - no strādnieku, zemnieku, amatnieku ģimenēm.
Cilvēki sāka iesaistīties politikā/ politiskajos procesos.
Aizvien lielāks skaits latviešu ieguva izglītību/ kļuva izglītoti/ studēja augstskolās, interesējās par jaunajām Eiropas idejām.
Tas bija sākums jaunlatviešu kustībai/ pirmajai nacionālajai atmodai/ latviešu tautas atmodai.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 9
+0
atlicis 7
Lasi tekstu par pārmaiņām Eiropā un Latvijas teritorijā 19. gadsimtā!
Izvēlies un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
Eiropā 19. gadsimtā notika    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
straujas pārmaiņas
.
To raksturo vairāki procesi: palielinājās    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
eiropiešu
skaits gan laukos, gan pilsētās;  
attīstījās    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
uzņēmumi
un auga    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pilsētas
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
kļuva labāks
dzīves līmenis.
Izglītību varēja iegūt arī zemāko slāņu pārstāvji - no    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
strādnieku
 ģimenēm.
Cilvēki sāka iesaistīties    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
politiskajos procesos
. Šādi procesi norisinājās arī Latvijas teritorijā. 
Aizvien lielāks skaits latviešu    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
kļuva izglītoti
, interesējās par jaunajām Eiropas idejām.
Tas bija sākums    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
jaunlatviešu kustībai
.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizi teksts jāpapildina šādi:
 
Eiropā 19. gadsimtā notika straujas pārmaiņas/ attīstība/ modernizācija.
To raksturo vairāki procesi: palielinājās iedzīvotāju/ eiropiešu skaits gan laukos, gan pilsētās;
attīstījās rūpniecība/ ražošana/ fabrikas/ uzņēmumi un auga pilsētas;
uzlabojās/ paaugstinājās/ kļuva labāks dzīves līmenis. 
Izglītību varēja iegūt arī zemāko slāņu pārstāvji - no strādnieku, zemnieku, amatnieku ģimenēm.
Cilvēki sāka iesaistīties politikā/ politiskajos procesos.
Aizvien lielāks skaits latviešu ieguva izglītību/ kļuva izglītoti/ studēja augstskolās, interesējās par jaunajām Eiropas idejām.
Tas bija sākums jaunlatviešu kustībai/ pirmajai nacionālajai atmodai/ latviešu tautas atmodai.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 9
+0
atlicis 7
Lasi tekstu par pārmaiņām Eiropā un Latvijas teritorijā 19. gadsimtā!
Izvēlies un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
Eiropā 19. gadsimtā notika    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
straujas pārmaiņas
.
To raksturo vairāki procesi: palielinājās    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
iedzīvotāju
skaits gan laukos, gan pilsētās;  
attīstījās    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
uzņēmumi
un auga    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pilsētas
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
uzlabojās
dzīves līmenis.
Izglītību varēja iegūt arī zemāko slāņu pārstāvji - no    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
strādnieku
 ģimenēm.
Cilvēki sāka iesaistīties    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
politiskajos procesos
. Šādi procesi norisinājās arī Latvijas teritorijā. 
Aizvien lielāks skaits latviešu    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
kļuva izglītoti
, interesējās par jaunajām Eiropas idejām.
Tas bija sākums    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
jaunlatviešu kustībai
.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizi teksts jāpapildina šādi:
 
Eiropā 19. gadsimtā notika straujas pārmaiņas/ attīstība/ modernizācija.
To raksturo vairāki procesi: palielinājās iedzīvotāju/ eiropiešu skaits gan laukos, gan pilsētās;
attīstījās rūpniecība/ ražošana/ fabrikas/ uzņēmumi un auga pilsētas;
uzlabojās/ paaugstinājās/ kļuva labāks dzīves līmenis. 
Izglītību varēja iegūt arī zemāko slāņu pārstāvji - no strādnieku, zemnieku, amatnieku ģimenēm.
Cilvēki sāka iesaistīties politikā/ politiskajos procesos.
Aizvien lielāks skaits latviešu ieguva izglītību/ kļuva izglītoti/ studēja augstskolās, interesējās par jaunajām Eiropas idejām.
Tas bija sākums jaunlatviešu kustībai/ pirmajai nacionālajai atmodai/ latviešu tautas atmodai.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 9
+0
atlicis 7
Lasi tekstu par pārmaiņām Eiropā un Latvijas teritorijā 19. gadsimtā!
Izvēlies un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
Eiropā 19. gadsimtā notika    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
strauja attīstība
.
To raksturo vairāki procesi: palielinājās    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
iedzīvotāju
skaits gan laukos, gan pilsētās;  
attīstījās    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
uzņēmumi
un auga    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pilsētas
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
paaugstinājās
dzīves līmenis.
Izglītību varēja iegūt arī zemāko slāņu pārstāvji - no    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
amatnieku
 ģimenēm.
Cilvēki sāka iesaistīties    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
politiskajos procesos
. Šādi procesi norisinājās arī Latvijas teritorijā. 
Aizvien lielāks skaits latviešu    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
kļuva izglītoti
, interesējās par jaunajām Eiropas idejām.
Tas bija sākums    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pirmajai nacionālajai atmodai
.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizi teksts jāpapildina šādi:
 
Eiropā 19. gadsimtā notika straujas pārmaiņas/ attīstība/ modernizācija.
To raksturo vairāki procesi: palielinājās iedzīvotāju/ eiropiešu skaits gan laukos, gan pilsētās;
attīstījās rūpniecība/ ražošana/ fabrikas/ uzņēmumi un auga pilsētas;
uzlabojās/ paaugstinājās/ kļuva labāks dzīves līmenis. 
Izglītību varēja iegūt arī zemāko slāņu pārstāvji - no strādnieku, zemnieku, amatnieku ģimenēm.
Cilvēki sāka iesaistīties politikā/ politiskajos procesos.
Aizvien lielāks skaits latviešu ieguva izglītību/ kļuva izglītoti/ studēja augstskolās, interesējās par jaunajām Eiropas idejām.
Tas bija sākums jaunlatviešu kustībai/ pirmajai nacionālajai atmodai/ latviešu tautas atmodai.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumus par procesiem 19. gs. vidū, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
 
  1.  Kā mainījās latviešu loma Rīgā? Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!
    • bagātākie rīdzinieki bija latvieši
    • 19. gs. vidū latvieši bija 1/4 rīdzinieku
    • Latvieši bija pārstāvēti arī Rīgas domē
    • Latviešu skaits 19. gs. vidū strauji samazinājās
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • bagātākie rīdzinieki bija latvieši
    • 19. gs. vidū latvieši bija 1/4 rīdzinieku
    • Latvieši bija pārstāvēti arī Rīgas domē
    • Latviešu skaits 19. gs. vidū strauji samazinājās

     
  2.  Kā 19. gs. izpaudās vācbaltiešu ietekme Latvijas teritorijā?
     
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Valsts iestādēs saziņā lietoja vācu valodu.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://vesture.eu/index.php/Kurzemes_landt%C4%81gs

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Strauji palielinājās latviešu īpatsvars Rīgā - ja 19. gs. vidū latvieši bija aptuveni viena cetrtdaļa rīdzinieku, tad gadsimta beigās latvieši kļuva par lielāko nacionālo grupu. Turklāt gandrīz trešdaļa no rīdzinieku vidusslāņa bija latvieši. Turīgie latvieši aktīvāk iesaistījās pilsētas dzīvē - daži iekļuva arī Rīgas domē.
     
  2. Vācbaltiešu jeb vācu ietekme Krievijas impērijas laikā 19. gs. sākumā nebija mainījusies, salīdzinot ar iepriekšējo gadsimtu:
    - lietvedībā un saziņā joprojām tika lietota vācu valoda;
    - muižu īpašnieki, līdz ar to - ietekmīgākā sabiedrības daļa bija vācu muižnieki - Vidzemē un Kurzemē, bet Latgalē - pārpoļotie vācu muižnieki;
    - ietekme bija arī landtāgiem (muižnieku pārstāvju sapulcēm) - gan Vidzemē, gan Kurzemē tie turpināja darbu arī Krievijas impērijas laikā - vietējā pārvalde bija vācu muižniecības ziņā.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumus par procesiem 19. gs. vidū, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
 
  1.  Kā mainījās latviešu loma Rīgā? Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!
    • Latvieši kļuva par noteicējiem Rīgas domē
    • Latviešu skaits 19. gs. vidū strauji samazinājās
    • Latviešu skaits Rīgā strauji palielinājās
    • 19. gs beigās latvieši bija lielākā nacionālā grupa Rīgā
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Latvieši kļuva par noteicējiem Rīgas domē
    • Latviešu skaits 19. gs. vidū strauji samazinājās
    • Latviešu skaits Rīgā strauji palielinājās
    • 19. gs beigās latvieši bija lielākā nacionālā grupa Rīgā

     
  2.  Kā 19. gs. izpaudās vācbaltiešu ietekme Latvijas teritorijā?
     
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Valsts iestādēs saziņā lietoja vācu valodu.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://vesture.eu/index.php/Kurzemes_landt%C4%81gs

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Strauji palielinājās latviešu īpatsvars Rīgā - ja 19. gs. vidū latvieši bija aptuveni viena cetrtdaļa rīdzinieku, tad gadsimta beigās latvieši kļuva par lielāko nacionālo grupu. Turklāt gandrīz trešdaļa no rīdzinieku vidusslāņa bija latvieši. Turīgie latvieši aktīvāk iesaistījās pilsētas dzīvē - daži iekļuva arī Rīgas domē.
     
  2. Vācbaltiešu jeb vācu ietekme Krievijas impērijas laikā 19. gs. sākumā nebija mainījusies, salīdzinot ar iepriekšējo gadsimtu:
    - lietvedībā un saziņā joprojām tika lietota vācu valoda;
    - muižu īpašnieki, līdz ar to - ietekmīgākā sabiedrības daļa bija vācu muižnieki - Vidzemē un Kurzemē, bet Latgalē - pārpoļotie vācu muižnieki;
    - ietekme bija arī landtāgiem (muižnieku pārstāvju sapulcēm) - gan Vidzemē, gan Kurzemē tie turpināja darbu arī Krievijas impērijas laikā - vietējā pārvalde bija vācu muižniecības ziņā.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumus par procesiem 19. gs. vidū, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
 
  1.  Kuri iedzīvotāji drīkstēja piedalīties pilsētas domes vēlēšanās?
    • Tirgotāji, kuri par īpašumu maksāja nodokļus
    • Iedzīvotaji, kuriem bija noslēgts īres līgums par dzīvojamo telpu pilsētā
    • Piedalījās tikai vācu tirgotāji
    • Iedzīvotaji, kuriem bija pilsonība
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Tirgotāji, kuri par īpašumu maksāja nodokļus
    • Iedzīvotaji, kuriem bija noslēgts īres līgums par dzīvojamo telpu pilsētā
    • Piedalījās tikai vācu tirgotāji
    • Iedzīvotaji, kuriem bija pilsonība

     
  2.  Kā 19. gs. izpaudās vācbaltiešu ietekme Latvijas teritorijā?
     
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Lietvedībā lietoja vācu valodu.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://vesture.eu/index.php/Kurzemes_landt%C4%81gs

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Pilsētas domes vēlēšanās drīkstēja piedalīties tie iedzīvotāji, kas bija uzņēmēji vai tirgotāji - kam bija savs bizness, un kas maksāja nodokļus par īpašumu.
    Lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju bija trūcīgi, īpašumu tiem nebija, līdz ar to viņi nevarēja piedalīties vēlēšanās.

     
  2. Vācbaltiešu jeb vācu ietekme Krievijas impērijas laikā 19. gs. sākumā nebija mainījusies, salīdzinot ar iepriekšējo gadsimtu:
    - lietvedībā un saziņā joprojām tika lietota vācu valoda;
    - muižu īpašnieki, līdz ar to - ietekmīgākā sabiedrības daļa bija vācu muižnieki - Vidzemē un Kurzemē, bet Latgalē - pārpoļotie vācu muižnieki;
    - ietekme bija arī landtāgiem (muižnieku pārstāvju sapulcēm) - gan Vidzemē, gan Kurzemē tie turpināja darbu arī Krievijas impērijas laikā - vietējā pārvalde bija vācu muižniecības ziņā.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumus par procesiem 19. gs. vidū, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
 
  1.  Kuri iedzīvotāji drīkstēja piedalīties pilsētas domes vēlēšanās?
    • Piedalījās tikai vācu tirgotāji
    • Iedzīvotaji, kuriem bija pastāvīga dzīvesvieta pilsētā
    • Tirgotāji, kuri par īpašumu maksāja nodokļus
    • Iedzīvotaji, kuri bija Latvijas pilsoņi
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Piedalījās tikai vācu tirgotāji
    • Iedzīvotaji, kuriem bija pastāvīga dzīvesvieta pilsētā
    • Tirgotāji, kuri par īpašumu maksāja nodokļus
    • Iedzīvotaji, kuri bija Latvijas pilsoņi

     
  2.  Kā izpaudās rusifikācijas sākums 19. gs.?
     
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Aizliedza lietvedībā lietot vācu valodu.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://vesture.eu/index.php/Kurzemes_landt%C4%81gs

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Pilsētas domes vēlēšanās drīkstēja piedalīties tie iedzīvotāji, kas bija uzņēmēji vai tirgotāji - kam bija savs bizness, un kas maksāja nodokļus par īpašumu.
    Lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju bija trūcīgi, īpašumu tiem nebija, līdz ar to viņi nevarēja piedalīties vēlēšanās.

     
  2. Ar Krievijas cara 1867. gadā apstiprināto likumu Baltijas guberņās turpmāk lietvedībā bija jālieto tikai krievu valoda. Tā centās mazināt vācu valodas ietekmi Baltijā. Savukārt Latgali skāra drukas aizliegums - literatūra latgaliešu valodā bija latīņu drukā.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus
Izlasi jautājumus par procesiem 19. gs. vidū, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
 
  1.  Kuri iedzīvotāji drīkstēja piedalīties pilsētas domes vēlēšanās?

     
  2.  Kā 19. gs. izpaudās vācbaltiešu ietekme Latvijas teritorijā?
     
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://vesture.eu/index.php/Kurzemes_landt%C4%81gs

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumus par procesiem 19. gs. vidū, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
 
  1.  Kuri iedzīvotāji drīkstēja piedalīties pilsētas domes vēlēšanās?
    • Iedzīvotaji, kuriem bija pastāvīga dzīvesvieta pilsētā
    • Iedzīvotaji, kuriem bija savs bizness un par īpašumu maksāja nodokļus
    • Iedzīvotaji, kuriem bija pilsonība
    • Piedalījās visi pilsētnieki
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Iedzīvotaji, kuriem bija pastāvīga dzīvesvieta pilsētā
    • Iedzīvotaji, kuriem bija savs bizness un par īpašumu maksāja nodokļus
    • Iedzīvotaji, kuriem bija pilsonība
    • Piedalījās visi pilsētnieki

     
  2.  Kā 19. gs. izpaudās vācbaltiešu ietekme Latvijas teritorijā?
     
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Lietvedībā lietoja vācu valodu.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://vesture.eu/index.php/Kurzemes_landt%C4%81gs

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Pilsētas domes vēlēšanās drīkstēja piedalīties tie iedzīvotāji, kas bija uzņēmēji vai tirgotāji - kam bija savs bizness, un kas maksāja nodokļus par īpašumu.
    Lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju bija trūcīgi, īpašumu tiem nebija, līdz ar to viņi nevarēja piedalīties vēlēšanās.

     
  2. Vācbaltiešu jeb vācu ietekme Krievijas impērijas laikā 19. gs. sākumā nebija mainījusies, salīdzinot ar iepriekšējo gadsimtu:
    - lietvedībā un saziņā joprojām tika lietota vācu valoda;
    - muižu īpašnieki, līdz ar to - ietekmīgākā sabiedrības daļa bija vācu muižnieki - Vidzemē un Kurzemē, bet Latgalē - pārpoļotie vācu muižnieki;
    - ietekme bija arī landtāgiem (muižnieku pārstāvju sapulcēm) - gan Vidzemē, gan Kurzemē tie turpināja darbu arī Krievijas impērijas laikā - vietējā pārvalde bija vācu muižniecības ziņā.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumus par procesiem 19. gs. vidū, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
 
  1.  Kuri iedzīvotāji drīkstēja piedalīties pilsētas domes vēlēšanās?
    • Tirgotāji, kuri par īpašumu maksāja nodokļus
    • Iedzīvotaji, kuriem bija pilsonība
    • Iedzīvotaji, kuriem bija pieraksts pilsētā
    • Piedalījās tikai vācu tirgotāji
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Tirgotāji, kuri par īpašumu maksāja nodokļus
    • Iedzīvotaji, kuriem bija pilsonība
    • Iedzīvotaji, kuriem bija pieraksts pilsētā
    • Piedalījās tikai vācu tirgotāji

     
  2.  Kā izpaudās rusifikācijas sākums 19. gs.?
     
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Aizliedza lietvedībā lietot vācu valodu.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://vesture.eu/index.php/Kurzemes_landt%C4%81gs

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Pilsētas domes vēlēšanās drīkstēja piedalīties tie iedzīvotāji, kas bija uzņēmēji vai tirgotāji - kam bija savs bizness, un kas maksāja nodokļus par īpašumu.
    Lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju bija trūcīgi, īpašumu tiem nebija, līdz ar to viņi nevarēja piedalīties vēlēšanās.

     
  2. Ar Krievijas cara 1867. gadā apstiprināto likumu Baltijas guberņās turpmāk lietvedībā bija jālieto tikai krievu valoda. Tā centās mazināt vācu valodas ietekmi Baltijā. Savukārt Latgali skāra drukas aizliegums - literatūra latgaliešu valodā bija latīņu drukā.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumus par procesiem 19. gs. vidū, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
 
  1.  Kā mainījās latviešu loma Rīgā? Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!
    • Pieauga turīgo latviešu skaits
    • 19. gs. beigās gandrīz 1/3 rīdzinieku vidusslāņa bija latvieši
    • Latviešu skaits 19. gs. vidū strauji samazinājās
    • bagātākie rīdzinieki bija latvieši
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Pieauga turīgo latviešu skaits
    • 19. gs. beigās gandrīz 1/3 rīdzinieku vidusslāņa bija latvieši
    • Latviešu skaits 19. gs. vidū strauji samazinājās
    • bagātākie rīdzinieki bija latvieši

     
  2.  Kā izpaudās rusifikācijas sākums 19. gs.?
     
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Lietvedībā bija jālieto krievu valoda.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://vesture.eu/index.php/Kurzemes_landt%C4%81gs

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Strauji palielinājās latviešu īpatsvars Rīgā - ja 19. gs. vidū latvieši bija aptuveni viena cetrtdaļa rīdzinieku, tad gadsimta beigās latvieši kļuva par lielāko nacionālo grupu. Turklāt gandrīz trešdaļa no rīdzinieku vidusslāņa bija latvieši. Turīgie latvieši aktīvāk iesaistījās pilsētas dzīvē - daži iekļuva arī Rīgas domē.
     
  2. Ar Krievijas cara 1867. gadā apstiprināto likumu Baltijas guberņās turpmāk lietvedībā bija jālieto tikai krievu valoda. Tā centās mazināt vācu valodas ietekmi Baltijā. Savukārt Latgali skāra drukas aizliegums - literatūra latgaliešu valodā bija latīņu drukā.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumu par 19. gs. jaunajām lauksaimniecības kultūrām, aplūko attēlu!
Nosaki un atzīmē pareizo atbildi uz jautājumu!
 
Jautājums: Kādam mērķim izmantoja attēlā redzamo augu?
  • maizes cepšanai
  • auduma izgatavošanai
  • izmantoja auduma krāsošanai
  • alus darināšanai
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • maizes cepšanai
  • auduma izgatavošanai
  • izmantoja auduma krāsošanai
  • alus darināšanai
165216__5954d4a0396ca.jpg.jpg
 
Atsauce:
http://www.bauskasdzive.lv/uploads/thumbnails/680x455/articles/2017/06/165216__5954d4a0396ca.jpg.jpg
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams ziedošu linu lauks.
Latvijas teritorijā linus audzēja jau izsenis, bet 19. gs. sāka audzēt šķirnes linus.
Linu šķiedru izmantoja linu auduma, auklu, tīklu izgatavošanai, bet sēklas - linsēklu eļļas ieguvei.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumu par 19. gs. jaunajām lauksaimniecības kultūrām, aplūko attēlu!
Nosaki un atzīmē pareizo atbildi uz jautājumu!
 
Jautājums: Kurš kultūraugs redzams attēlā?
  • selerijas
  • lopbarības bietes
  • burkāni
  • redīsi
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • selerijas
  • lopbarības bietes
  • burkāni
  • redīsi
kormovaya-svekla-semena-virashivanie_2.jpg
 
Atsauce:
https://lv.ilovevaquero.com/images/domashnij-uyut/kormovaya-svekla-semena-virashivanie_2.jpg
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzamas lopbarības saknes jeb lopbarības bietes.
Kā liecina nosaukums, tās izmantoja mājlopu barošanai; sevišķi svarīgi tas bija ziemas laikā, kad lopiem nav pieejama svaiga barība.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumu par 19. gs. jaunajām lauksaimniecības kultūrām, aplūko attēlu!
Nosaki un atzīmē pareizo atbildi uz jautājumu!
 
Jautājums: Kam bija paredzēts attēlā redzamais augs?
  • izmantoja auduma krāsošanai
  • eļļas ieguvei
  • telpu dekorēšanai
  • ārstniecības nolūkos
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • izmantoja auduma krāsošanai
  • eļļas ieguvei
  • telpu dekorēšanai
  • ārstniecības nolūkos
775953a3-78cd-4d2c-b809-d9b616e0aad9 (1).jpg
 
Atsauce:
https://fotogadsimts.lv/uploads/photos/large/775953a3-78cd-4d2c-b809-d9b616e0aad9.jpg
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams sarkanais āboliņš.
Tas bija paredzēts lopu barošanai - lopbarībai, jo ir augstvērtīgāka lopbarība nekā siens.
Cilvēki savā uzturā to lietoja tējai un kā ārstniecības augu.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumu par 19. gs. jaunajām lauksaimniecības kultūrām, aplūko attēlu!
Nosaki un atzīmē pareizo atbildi uz jautājumu!
 
Jautājums: Kādam mērķim izmantoja attēlā redzamo augu?
  • tā bija smaržviela
  • izmantoja kā lopbarību
  • maizes cepšanai
  • tīklu izgatavošanai
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • tā bija smaržviela
  • izmantoja kā lopbarību
  • maizes cepšanai
  • tīklu izgatavošanai
165216__5954d4a0396ca.jpg.jpg
 
Atsauce:
http://www.bauskasdzive.lv/uploads/thumbnails/680x455/articles/2017/06/165216__5954d4a0396ca.jpg.jpg
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams ziedošu linu lauks.
Latvijas teritorijā linus audzēja jau izsenis, bet 19. gs. sāka audzēt šķirnes linus.
Linu šķiedru izmantoja linu auduma, auklu, tīklu izgatavošanai, bet sēklas - linsēklu eļļas ieguvei.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumu par 19. gs. jaunajām lauksaimniecības kultūrām, aplūko attēlu!
Nosaki un atzīmē pareizo atbildi uz jautājumu!
 
Jautājums: Kurš kultūraugs redzams attēlā?
  • redīsi
  • burkāni
  • selerijas
  • lopbarības saknes
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • redīsi
  • burkāni
  • selerijas
  • lopbarības saknes
kormovaya-svekla-semena-virashivanie_2.jpg
 
Atsauce:
https://lv.ilovevaquero.com/images/domashnij-uyut/kormovaya-svekla-semena-virashivanie_2.jpg
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzamas lopbarības saknes jeb lopbarības bietes.
Kā liecina nosaukums, tās izmantoja mājlopu barošanai; sevišķi svarīgi tas bija ziemas laikā, kad lopiem nav pieejama svaiga barība.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumu par 19. gs. jaunajām lauksaimniecības kultūrām, aplūko attēlu!
Nosaki un atzīmē pareizo atbildi uz jautājumu!
 
Jautājums: Kādam mērķim izmantoja attēlā redzamo augu?
  • graudu ieguvei
  • salātu gatavošanai
  • auklu izgatavošanai
  • alus darināšanai
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • graudu ieguvei
  • salātu gatavošanai
  • auklu izgatavošanai
  • alus darināšanai
165216__5954d4a0396ca.jpg.jpg
 
Atsauce:
http://www.bauskasdzive.lv/uploads/thumbnails/680x455/articles/2017/06/165216__5954d4a0396ca.jpg.jpg
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams ziedošu linu lauks.
Latvijas teritorijā linus audzēja jau izsenis, bet 19. gs. sāka audzēt šķirnes linus.
Linu šķiedru izmantoja linu auduma, auklu, tīklu izgatavošanai, bet sēklas - linsēklu eļļas ieguvei.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumu par 19. gs. jaunajām lauksaimniecības kultūrām, aplūko attēlu!
Nosaki un atzīmē pareizo atbildi uz jautājumu!
 
Jautājums: Kāda bija attēlā redzamā kultūrauga nozīme Eiropā?
  • tas kļuva par ikdienas pārtikas produktu
  • tas sekmēja transporta attīstību
  • tas sekmēja sabiedrības vienlīdzību
  • izdaiļoja lauku ainavu
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • tas kļuva par ikdienas pārtikas produktu
  • tas sekmēja transporta attīstību
  • tas sekmēja sabiedrības vienlīdzību
  • izdaiļoja lauku ainavu
A-196-14.jpg
 
Atsauce:
https://www.redzet.lv/images/large/1/12/A-196-14.jpg
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams kartupeļu lauks.
Tie no Amerikas Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā 16. gs. tika ievesti Eiropā.
Pagāja zināms laiks, kamēr eiropieši, kuri tos iegādājās, saprata, kā audzēt, kā lietot uzturā, un kamēr kartupeļus sāka plaši audzēt.
Latvijas teritorijā tos pakāpeniski sāka audzēt tikai 18. gs. beigās, bet plaši - vien 19. gs., kad tie kļuva par "otro maizi". Šāds nosaukums radās tāpēc, ka tikai ar plašu kartupeļu audzēšanu Eiropā beidzās bads, ko izraisīja labības neražas klimatisko apstākļu dēļ - labība pret tām tiem ir jutīgāka nekā kartupeļi.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 3
Iegūts maksimālais punktu skaits
Lasi apgalvojumus par latviešiem 19. gs. vidū un otrajā pusē!
Izvērtē tos, atzīmē pareizo vērtējumu!
 
  1. Daudzi latvieši, ieguvuši izglītību, vairs necentās kļūt par vāciešiem, kā notika agrākos laikos.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    pareizi

     
  2. 19. gs. beigās Rīgā dzīvoja jau apmēram 1 270 tūkstoši latviešu.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    nepareizi

     
  3. Rīgas turīgie latvieši ieguva bagātību, izmantojot pazīšanos un negodīgus darījumus.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    nepareizi
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Latvijas un pasaules vēsture. Notikumi, jēdzieni, personības./ Juris Goldmanis. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007., 205. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizie apgalvojumi:
  • Par vācu muižnieku konkurentiem laukos kļuva latviešu saimnieki.
  • Bija latvieši, kas izpirkuši mājas un zemi, veiksmīgi saimniekoja, kļuva turīgi.
  • Ievērojams skaits brīvlaisto zemnieku pameta laukus un devās uz pilsētām - strauji auga pilsētnieku skaits.
  • Rīgā ieplūda agrākie zemnieki, kas cerēja rast labāku dzīvi.
  • Daudzi latvieši, ieguvuši izglītību, vairs necentās kļūt par vāciešiem, kā notika agrākos laikos.
  • Ap 19. gs. vidu latvieši bija aptuveni 1/4 daļa no Rīgas iedzīvotājiem.
  • 19. gs.vidū lielākā daļa latviešu, kas dzīvoja Rīgā, bija pilsētas trūcīgākie iedzīvotāji.
  • 19. gs. beigās Rīgā dzīvoja jau apmēram 127 tūkstoši latviešu.
  • 19. gs. beigās vairāk nekā 40 % rīdzinieku bija latvieši - lielākā nacionālā grupa.
  • Daudzi latvieši, kas Rīgā bija ieradušies kājām, pēc vairākiem gadiem kļuva par turīgiem uzņēmējiem.
  • Ievērojami un turīgi latviešu uzņēmēji bija K. Morbergs un K. Bergs.
  • K. Morbergs kļuva par lielu zemes platību un namu īpašnieku Rīgā, savā testamentā ievērojamu daļu līdzekļu novēlēja Latvijas augstskolu studentu stipendijām 
  • K. Bergs kļuva par daudzu zemes platību īpašnieku, būvēja namus, arī mūsdienās populāro "Berga bazāru".
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumus, lasi tekstu, nosaki un atzīmē pareizās atbildes! 
  1. Kā atšķīrās dzīves apstākļi vadošajiem darbiniekiem un strādniekiem?
    • Vadošajiem darbiniekiem tika uzceltas muižas, bet strādnieki gulēja darbavietā.
    • Vadošie darbinieki dzīvoja muižās, mājās, bet strādnieki - pie zemniekiem.
    • Strādnieki apmetās muižu parkos, bet vadītāji - krogos.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Vadošajiem darbiniekiem tika uzceltas muižas, bet strādnieki gulēja darbavietā.
    • Vadošie darbinieki dzīvoja muižās, mājās, bet strādnieki - pie zemniekiem.
    • Strādnieki apmetās muižu parkos, bet vadītāji - krogos.
  2. Kā dzelzceļa būve ietekmēja sabiedrību?
    • Dzīves līmenis kritās, jo sabiedrība kļuva slinka.
    • Cilvēki sāka ņemt kredītus un pārvērtēt savus ienākumus.
    • Cilvēki varēja atļauties veidot uzkrājumus.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Dzīves līmenis kritās, jo sabiedrība kļuva slinka.
    • Cilvēki sāka ņemt kredītus un pārvērtēt savus ienākumus.
    • Cilvēki varēja atļauties veidot uzkrājumus.
Teksts:
Dzejnieks Andrejs Pumpurs par Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa būvi (1890)
Pavisam raiba palika šī dzīve netālu no Daugavas, kad 1858. gadā sāka taisīt Rīgas-Dinaburgas dzelzceļu: tur ieradās angļu inženieri, mašīnisti un "bānmeistari" no visām Vācijas liel- un maz-valstīm, kurus visus vienkārši sauca par prūšiem, zviedru un krievu namdari (cimmermaņi) un tiltu mūrētāji, liels pulks visādu podračiku (jeb uzņēmēju) un tūkstošiem strādnieku no visādām tautām. Inženieri un augstākie dzelzceļa direkcijas ierēdņi dzīvoja muižās, citi atkal krogos un mājās; bagātā angļu dzelzceļa sabiedrība maksāja visiem līdz tam nedzirdētas cenas: prasts strādnieks bez liekām pūlēm nopelnīja pa dienu no viena līdz diviem rubļiem, visi sāka iet pie dzelzceļa peļņā, nauda sāka griezties pa ļaudīm. Un līdz ar to visa sadzīve pacēlās arī ikdienišķās pārtikas un tēriņa ziņā.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Vadošie darbinieki dzīvoja muižās, krogos, mājās - viņiem dzīves apstākļi bija nodrošināti, bet strādniekiem bija pašiem jāmeklē apmešanās vieta, tāpēc, visticamāk, strādnieki mitinājās pie zemniekiem - tur, kur nu bija iespējams pārgulēt.
     
  2. Dzelzceļa sabiedrība maksāja līdz tam nepierasti lielas algas, un cilvēkiem, kas strādāja dzelzceļa būvē, bija lielāki ienākumi. Līdz ar to viņi varēja vairāk naudas lietot gan sadzīves precēm, gan pārtikai, tā uzlabojot savu ģimeņu dzīves kvalitāti, veidot uzkrājumus. Lielākas algas sekmēja ekonomiku - vairāk pelnīja arī pārtikas un sadzīves preču ražotāji, tirgotāji.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumus, lasi tekstu, nosaki un atzīmē pareizās atbildes! 
  1. Kuru tautu pārstāvji tika iesaitīti dzelzceļa būvē?
    • vācieši, angļi, zviedri
    • krievi, tatāri, rumāņi
    • latvieši, lietuvieši, spāņi
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • vācieši, angļi, zviedri
    • krievi, tatāri, rumāņi
    • latvieši, lietuvieši, spāņi
  2. Kā dzelzceļa būve ietekmēja sabiedrību?
    • Strādnieku ģimenēm uzlabojās dzīves līmenis.
    • Visa sabiedrība kļuva bagāta un pārtikusi.
    • Citās nozarēs sākās streiki, prasot lielas algas.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Strādnieku ģimenēm uzlabojās dzīves līmenis.
    • Visa sabiedrība kļuva bagāta un pārtikusi.
    • Citās nozarēs sākās streiki, prasot lielas algas.
Teksts:
Dzejnieks Andrejs Pumpurs par Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa būvi (1890)
Pavisam raiba palika šī dzīve netālu no Daugavas, kad 1858. gadā sāka taisīt Rīgas-Dinaburgas dzelzceļu: tur ieradās angļu inženieri, mašīnisti un "bānmeistari" no visām Vācijas liel- un maz-valstīm, kurus visus vienkārši sauca par prūšiem, zviedru un krievu namdari (cimmermaņi) un tiltu mūrētāji, liels pulks visādu podračiku (jeb uzņēmēju) un tūkstošiem strādnieku no visādām tautām. Inženieri un augstākie dzelzceļa direkcijas ierēdņi dzīvoja muižās, citi atkal krogos un mājās; bagātā angļu dzelzceļa sabiedrība maksāja visiem līdz tam nedzirdētas cenas: prasts strādnieks bez liekām pūlēm nopelnīja pa dienu no viena līdz diviem rubļiem, visi sāka iet pie dzelzceļa peļņā, nauda sāka griezties pa ļaudīm. Un līdz ar to visa sadzīve pacēlās arī ikdienišķās pārtikas un tēriņa ziņā.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Dzelzceļa būvē iesaistīja angļus, vāciešus jeb prūšus, zviedrus, krievus un latviešus.
     
  2. Dzelzceļa sabiedrība maksāja līdz tam nepierasti lielas algas, un cilvēkiem, kas strādāja dzelzceļa būvē, bija lielāki ienākumi. Līdz ar to viņi varēja vairāk naudas lietot gan sadzīves precēm, gan pārtikai, tā uzlabojot savu ģimeņu dzīves kvalitāti, veidot uzkrājumus. Lielākas algas sekmēja ekonomiku - vairāk pelnīja arī pārtikas un sadzīves preču ražotāji, tirgotāji.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumus, lasi tekstu, nosaki un atzīmē pareizās atbildes! 
  1. Kā atšķīrās dzīves apstākļi vadošajiem darbiniekiem un strādniekiem?
    • Strādnieki dzīvoja krogos un viesnīcās, vadītāji - personīgajās mājās.
    • Vadošie darbinieki dzīvoja muižās, mājās, bet strādnieki - pie zemniekiem.
    • Vadošajiem darbiniekiem tika uzceltas muižas, bet strādnieki gulēja darbavietā.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Strādnieki dzīvoja krogos un viesnīcās, vadītāji - personīgajās mājās.
    • Vadošie darbinieki dzīvoja muižās, mājās, bet strādnieki - pie zemniekiem.
    • Vadošajiem darbiniekiem tika uzceltas muižas, bet strādnieki gulēja darbavietā.
  2. Kā dzelzceļa būve ietekmēja sabiedrību?
    • Visa sabiedrība kļuva bagāta un pārtikusi.
    • Tas sekmēja arī preču ražotāju un tirgotāju ienākumus.
    • Dzīves līmenis kritās, jo sabiedrība kļuva slinka.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Visa sabiedrība kļuva bagāta un pārtikusi.
    • Tas sekmēja arī preču ražotāju un tirgotāju ienākumus.
    • Dzīves līmenis kritās, jo sabiedrība kļuva slinka.
Teksts:
Dzejnieks Andrejs Pumpurs par Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa būvi (1890)
Pavisam raiba palika šī dzīve netālu no Daugavas, kad 1858. gadā sāka taisīt Rīgas-Dinaburgas dzelzceļu: tur ieradās angļu inženieri, mašīnisti un "bānmeistari" no visām Vācijas liel- un maz-valstīm, kurus visus vienkārši sauca par prūšiem, zviedru un krievu namdari (cimmermaņi) un tiltu mūrētāji, liels pulks visādu podračiku (jeb uzņēmēju) un tūkstošiem strādnieku no visādām tautām. Inženieri un augstākie dzelzceļa direkcijas ierēdņi dzīvoja muižās, citi atkal krogos un mājās; bagātā angļu dzelzceļa sabiedrība maksāja visiem līdz tam nedzirdētas cenas: prasts strādnieks bez liekām pūlēm nopelnīja pa dienu no viena līdz diviem rubļiem, visi sāka iet pie dzelzceļa peļņā, nauda sāka griezties pa ļaudīm. Un līdz ar to visa sadzīve pacēlās arī ikdienišķās pārtikas un tēriņa ziņā.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Vadošie darbinieki dzīvoja muižās, krogos, mājās - viņiem dzīves apstākļi bija nodrošināti, bet strādniekiem bija pašiem jāmeklē apmešanās vieta, tāpēc, visticamāk, strādnieki mitinājās pie zemniekiem - tur, kur nu bija iespējams pārgulēt.
     
  2. Dzelzceļa sabiedrība maksāja līdz tam nepierasti lielas algas, un cilvēkiem, kas strādāja dzelzceļa būvē, bija lielāki ienākumi. Līdz ar to viņi varēja vairāk naudas lietot gan sadzīves precēm, gan pārtikai, tā uzlabojot savu ģimeņu dzīves kvalitāti, veidot uzkrājumus. Lielākas algas sekmēja ekonomiku - vairāk pelnīja arī pārtikas un sadzīves preču ražotāji, tirgotāji.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumus, lasi tekstu, nosaki un atzīmē pareizās atbildes! 
  1. Kā atšķīrās dzīves apstākļi vadošajiem darbiniekiem un strādniekiem?
    • Strādnieki dzīvoja krogos un viesnīcās, vadītāji - personīgajās mājās.
    • Vadošie darbinieki dzīvoja ar ērtībām, bet strādnieki - kur paši iekārtojās.
    • Vadošajiem darbiniekiem tika uzceltas muižas, bet strādnieki gulēja mežā.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Strādnieki dzīvoja krogos un viesnīcās, vadītāji - personīgajās mājās.
    • Vadošie darbinieki dzīvoja ar ērtībām, bet strādnieki - kur paši iekārtojās.
    • Vadošajiem darbiniekiem tika uzceltas muižas, bet strādnieki gulēja mežā.
  2. Kā dzelzceļa būve ietekmēja sabiedrību?
    • Sākās sabiedrības nemieri - visi gribēja dzīvot labāk.
    • Cilvēki varēja atļauties veidot uzkrājumus.
    • Cilvēki sāka ņemt kredītus un pārvērtēt savus ienākumus.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Sākās sabiedrības nemieri - visi gribēja dzīvot labāk.
    • Cilvēki varēja atļauties veidot uzkrājumus.
    • Cilvēki sāka ņemt kredītus un pārvērtēt savus ienākumus.
Teksts:
Dzejnieks Andrejs Pumpurs par Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa būvi (1890)
Pavisam raiba palika šī dzīve netālu no Daugavas, kad 1858. gadā sāka taisīt Rīgas-Dinaburgas dzelzceļu: tur ieradās angļu inženieri, mašīnisti un "bānmeistari" no visām Vācijas liel- un maz-valstīm, kurus visus vienkārši sauca par prūšiem, zviedru un krievu namdari (cimmermaņi) un tiltu mūrētāji, liels pulks visādu podračiku (jeb uzņēmēju) un tūkstošiem strādnieku no visādām tautām. Inženieri un augstākie dzelzceļa direkcijas ierēdņi dzīvoja muižās, citi atkal krogos un mājās; bagātā angļu dzelzceļa sabiedrība maksāja visiem līdz tam nedzirdētas cenas: prasts strādnieks bez liekām pūlēm nopelnīja pa dienu no viena līdz diviem rubļiem, visi sāka iet pie dzelzceļa peļņā, nauda sāka griezties pa ļaudīm. Un līdz ar to visa sadzīve pacēlās arī ikdienišķās pārtikas un tēriņa ziņā.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Vadošie darbinieki dzīvoja muižās, krogos, mājās - viņiem dzīves apstākļi bija nodrošināti, bet strādniekiem bija pašiem jāmeklē apmešanās vieta, tāpēc, visticamāk, strādnieki mitinājās pie zemniekiem - tur, kur nu bija iespējams pārgulēt.
     
  2. Dzelzceļa sabiedrība maksāja līdz tam nepierasti lielas algas, un cilvēkiem, kas strādāja dzelzceļa būvē, bija lielāki ienākumi. Līdz ar to viņi varēja vairāk naudas lietot gan sadzīves precēm, gan pārtikai, tā uzlabojot savu ģimeņu dzīves kvalitāti, veidot uzkrājumus. Lielākas algas sekmēja ekonomiku - vairāk pelnīja arī pārtikas un sadzīves preču ražotāji, tirgotāji.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumus, lasi tekstu, nosaki un atzīmē pareizās atbildes! 
  1. Kā atšķīrās dzīves apstākļi vadošajiem darbiniekiem un strādniekiem?
    • Vadošajiem darbiniekiem tika uzceltas muižas, bet strādnieki gulēja mežā.
    • Strādnieki apmetās muižu parkos, bet vadītāji - krogos.
    • Vadošie darbinieki dzīvoja muižās, mājās, bet strādnieki - pie zemniekiem.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Vadošajiem darbiniekiem tika uzceltas muižas, bet strādnieki gulēja mežā.
    • Strādnieki apmetās muižu parkos, bet vadītāji - krogos.
    • Vadošie darbinieki dzīvoja muižās, mājās, bet strādnieki - pie zemniekiem.
  2. Kuru profesiju pārstāvji strādāja dzelzceļa būvē?
    • namdari un uzņēmēji
    • melioratori un stiklinieki
    • kalēji un podnieki
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • namdari un uzņēmēji
    • melioratori un stiklinieki
    • kalēji un podnieki
Teksts:
Dzejnieks Andrejs Pumpurs par Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa būvi (1890)
Pavisam raiba palika šī dzīve netālu no Daugavas, kad 1858. gadā sāka taisīt Rīgas-Dinaburgas dzelzceļu: tur ieradās angļu inženieri, mašīnisti un "bānmeistari" no visām Vācijas liel- un maz-valstīm, kurus visus vienkārši sauca par prūšiem, zviedru un krievu namdari (cimmermaņi) un tiltu mūrētāji, liels pulks visādu podračiku (jeb uzņēmēju) un tūkstošiem strādnieku no visādām tautām. Inženieri un augstākie dzelzceļa direkcijas ierēdņi dzīvoja muižās, citi atkal krogos un mājās; bagātā angļu dzelzceļa sabiedrība maksāja visiem līdz tam nedzirdētas cenas: prasts strādnieks bez liekām pūlēm nopelnīja pa dienu no viena līdz diviem rubļiem, visi sāka iet pie dzelzceļa peļņā, nauda sāka griezties pa ļaudīm. Un līdz ar to visa sadzīve pacēlās arī ikdienišķās pārtikas un tēriņa ziņā.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Vadošie darbinieki dzīvoja muižās, krogos, mājās - viņiem dzīves apstākļi bija nodrošināti, bet strādniekiem bija pašiem jāmeklē apmešanās vieta, tāpēc, visticamāk, strādnieki mitinājās pie zemniekiem - tur, kur nu bija iespējams pārgulēt.
     
  2. Dzelzceļa būvē strādāja inženieri, dažādi ierēdņi, mašīnisti, dzelzceļa meistari ("bānmeistari"), namdari (cimmermaņi), tiltu mūrētāji jeb būvnieki, vienkāršie strādnieki.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumu par 19. gs. izgudrojumu, sasniegumu, aplūko attēlu!
Nosaki un atzīmē pareizo atbildi uz jautājumu!
 
Jautājums: Kāda bija attēlā redzamā izgudrojuma ietekme?
  • Sekmēja kūrortu attīstību.
  • Tas sekmēja verdzības izbeigšanu Eiropā.
  • Ražoja vairāk apģērba.
  • Māksliniekiem vairs nebija aktuāli kopēt realitāti.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Sekmēja kūrortu attīstību.
  • Tas sekmēja verdzības izbeigšanu Eiropā.
  • Ražoja vairāk apģērba.
  • Māksliniekiem vairs nebija aktuāli kopēt realitāti.
images.jpg
 
Atsauce:
https://encrypted-tbn0.gstatic.com/images?q=tbn:ANd9GcTv6lvI5VLF6LNGUQjKTwvNY5KphLR64qyLaruyI4Cha4Qmkeed
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzama tvaika lokomotīve. Tās izgudrošana ļāva attīstīt dzelzceļa tīklu - pa to varēja pārvietot lielas un apjomīgas kravas, kuras agrāk bija pārvietojamas tikai pa ūdens ceļiem. Tas sekmēja rūpniecības attīstību - ātrāk un vienkāršāk varēja piegādāt gan izjevielas, gan saražotās preces, gan arī kurināmo - akmeņogles, ko plaši izmantoja rūpniecībā. Dzelzceļš cilvēkiem sniedza iespēju ceļot - ērti varēja sasniegt izraudzīto galamērķi - tūrisma objektus, kūrortus, vienkārši doties izbraukumos ārpus pilsētas - zaļumos. Mainījās cilvēku ieradumi, dzīvesveids.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumu par 19. gs. izgudrojumu, sasniegumu, aplūko attēlu!
Nosaki un atzīmē pareizo atbildi uz jautājumu!
 
Jautājums: Kāda bija attēlā redzamā izgudrojuma nozīme?
  • Sekmēja rūpniecības produkcijas pārvietošanu.
  • Straujāk mainījās mode.
  • Cilvēki ātri un lēti varēja iegūt savu attēlu.
  • Tas sekmēja cilvēku pārvietošanos uz pilsētām.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Sekmēja rūpniecības produkcijas pārvietošanu.
  • Straujāk mainījās mode.
  • Cilvēki ātri un lēti varēja iegūt savu attēlu.
  • Tas sekmēja cilvēku pārvietošanos uz pilsētām.
images (1).jpg
 
Atsauce:
https://encrypted-tbn0.gstatic.com/images?q=tbn:ANd9GcSSWItpf2APyJxWhDqbBgUljD44MZielbmzwKvJy3YleqxdOeOp
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams 19. gs. fotoaparāts. Sākumā fotogrāfiju iegūšana un izgatavošana bija sarežģīts un dārgs process, tomēr ar laiku, aparātus uzlabojot, tie ļāva attēlus iegūt aizvien operatīvāk. Fotogrāfijas kļuva lētākas, pieejamas plašākām tautas masām, bija iespējams fotografēt arī vidē, iemūžinot to un tajā notiekošos procesus. Fotogrāfijas mainīja cilvēku pašuztveri - cilvēki sāka vērtēt sevi no malas, salīdzināt, ietekmēties no citu cilvēku attēliem. Fotogrāfijas mainīja mākslu - māksliniekiem zuda motivācija kopēt realitāti, tie sāka izpausties radošāk, daudzveidīgāk.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumu par 19. gs. izgudrojumu, sasniegumu, aplūko attēlu!
Nosaki un atzīmē pareizo atbildi uz jautājumu!
 
Jautājums: Kāda bija attēlā redzamā izgudrojuma nozīme?
  • Cilvēku īpašumā nonāca vairāk apģērba.
  • Tas sekmēja cilvēku skaita pieaugumu.
  • Sekmēja kūrortu attīstību.
  • Cilvēki ātri un lēti varēja iegūt savu attēlu.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Cilvēku īpašumā nonāca vairāk apģērba.
  • Tas sekmēja cilvēku skaita pieaugumu.
  • Sekmēja kūrortu attīstību.
  • Cilvēki ātri un lēti varēja iegūt savu attēlu.
images (1).jpg
 
Atsauce:
https://encrypted-tbn0.gstatic.com/images?q=tbn:ANd9GcSSWItpf2APyJxWhDqbBgUljD44MZielbmzwKvJy3YleqxdOeOp
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams 19. gs. fotoaparāts. Sākumā fotogrāfiju iegūšana un izgatavošana bija sarežģīts un dārgs process, tomēr ar laiku, aparātus uzlabojot, tie ļāva attēlus iegūt aizvien operatīvāk. Fotogrāfijas kļuva lētākas, pieejamas plašākām tautas masām, bija iespējams fotografēt arī vidē, iemūžinot to un tajā notiekošos procesus. Fotogrāfijas mainīja cilvēku pašuztveri - cilvēki sāka vērtēt sevi no malas, salīdzināt, ietekmēties no citu cilvēku attēliem. Fotogrāfijas mainīja mākslu - māksliniekiem zuda motivācija kopēt realitāti, tie sāka izpausties radošāk, daudzveidīgāk.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumu par 19. gs. izgudrojumu, sasniegumu, aplūko attēlu!
Nosaki un atzīmē pareizo atbildi uz jautājumu!
 
Jautājums: Kāda bija attēlā redzamā izgudrojuma nozīme?
  • Tas sekmēja informācijas apmaiņu, ziņu saņemšanu.
  • Sekmēja kūrortu attīstību.
  • Tas sekmēja cilvēku pārvietošanos uz pilsētām.
  • Cilvēku īpašumā nonāca vairāk apģērba.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Tas sekmēja informācijas apmaiņu, ziņu saņemšanu.
  • Sekmēja kūrortu attīstību.
  • Tas sekmēja cilvēku pārvietošanos uz pilsētām.
  • Cilvēku īpašumā nonāca vairāk apģērba.
DSC_6537.JPG
 
Atsauce:
https://uzd-resources.azureedge.net/bd8e9ffa-99d4-46d3-8ede-b21321607597/DSC_6537.JPG
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams telegrāfa aparāts. Laika gaitā tika izstrādāti dažādi signālu pārraidīšanas kodi.
Telegrāfa aparāts ļāva sazināties kuģiem - pārraidīt gan palīgā aicinājumus, gan ziņot par atrašanās vietu. Ar telegrāfa aparātu pārraidīja ziņojumus, apsveikumus u.c. informāciju. 19. - 20. gs. mijā tas bija ātrākais informācijas nodošanas veids.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumu par 19. gs. izgudrojumu, sasniegumu, aplūko attēlu!
Nosaki un atzīmē pareizo atbildi uz jautājumu!
 
Jautājums: Kāda nozīme bija šujmašīnas izgudrošanai?
  • Apģērbu varēja nopirkt lielāka sabiedrības daļa.
  • Cilvēkiem mainījās savas personības uztvere, to vērtējot attēlos.
  • Sekmēja lielu kravu pārvietošanu.
  • Tas sekmēja cilvēku emigrēšanu uz Ameriku.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Apģērbu varēja nopirkt lielāka sabiedrības daļa.
  • Cilvēkiem mainījās savas personības uztvere, to vērtējot attēlos.
  • Sekmēja lielu kravu pārvietošanu.
  • Tas sekmēja cilvēku emigrēšanu uz Ameriku.
singer_03.jpg
 
Atsauce:
https://mebelurestaurators.files.wordpress.com/2012/01/singer_04.jpg
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzama 19. gs. izgudrotā "Singer" firmas šujmašīna. Šujmašīna ļāva ātri un kvalitatīvi sašūt apģērbu, to sāka ražot lielos apjomos, līdz ar to tas kļuva lētāks, pieejams plašākām tautas masām. Līdz šim izgudrojumam trūcīgie cilvēki, kas bija lielākā sabiedrības daļa, varēja atļauties dzīves laikā tikai dažus apģērba gabalus, tos nēsāja gadiem ilgi, lāpīja, pāršuva. Šujmašīna ietekmēja modi - tā sāka straujāk mainīties, modernus tērpus centās iegādāties plašāka sabiedrības daļa, pieauga cilvēkiem piederošo apģērbu skaits.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumu par 19. gs. izgudrojumu, sasniegumu, aplūko attēlu!
Nosaki un atzīmē pareizo atbildi uz jautājumu!
 
Jautājums: Kāda nozīme bija šujmašīnas izgudrošanai?
  • Sekmēja rūpniecības produkcijas pārvietošanu.
  • Tas sekmēja cilvēku skaita pieaugumu.
  • Straujāk mainījās mode.
  • Cilvēki ātri un lēti varēja iegūt savu attēlu.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Sekmēja rūpniecības produkcijas pārvietošanu.
  • Tas sekmēja cilvēku skaita pieaugumu.
  • Straujāk mainījās mode.
  • Cilvēki ātri un lēti varēja iegūt savu attēlu.
singer_03.jpg
 
Atsauce:
https://mebelurestaurators.files.wordpress.com/2012/01/singer_04.jpg
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzama 19. gs. izgudrotā "Singer" firmas šujmašīna. Šujmašīna ļāva ātri un kvalitatīvi sašūt apģērbu, to sāka ražot lielos apjomos, līdz ar to tas kļuva lētāks, pieejams plašākām tautas masām. Līdz šim izgudrojumam trūcīgie cilvēki, kas bija lielākā sabiedrības daļa, varēja atļauties dzīves laikā tikai dažus apģērba gabalus, tos nēsāja gadiem ilgi, lāpīja, pāršuva. Šujmašīna ietekmēja modi - tā sāka straujāk mainīties, modernus tērpus centās iegādāties plašāka sabiedrības daļa, pieauga cilvēkiem piederošo apģērbu skaits.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumu par 19. gs. izgudrojumu, sasniegumu, aplūko attēlu!
Nosaki un atzīmē pareizo atbildi uz jautājumu!
 
Jautājums: Kāda bija attēlā redzamā izgudrojuma nozīme?
  • Tas sekmēja palīdzības sniegšanu kuģiem okeānā.
  • Apģērbu varēja nopirkt lielāka sabiedrības daļa.
  • Tas sekmēja cilvēku pārvietošanos uz pilsētām.
  • Cilvēki varēja ērti ceļot.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Tas sekmēja palīdzības sniegšanu kuģiem okeānā.
  • Apģērbu varēja nopirkt lielāka sabiedrības daļa.
  • Tas sekmēja cilvēku pārvietošanos uz pilsētām.
  • Cilvēki varēja ērti ceļot.
DSC_6537.JPG
 
Atsauce:
https://uzd-resources.azureedge.net/bd8e9ffa-99d4-46d3-8ede-b21321607597/DSC_6537.JPG
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams telegrāfa aparāts. Laika gaitā tika izstrādāti dažādi signālu pārraidīšanas kodi.
Telegrāfa aparāts ļāva sazināties kuģiem - pārraidīt gan palīgā aicinājumus, gan ziņot par atrašanās vietu. Ar telegrāfa aparātu pārraidīja ziņojumus, apsveikumus u.c. informāciju. 19. - 20. gs. mijā tas bija ātrākais informācijas nodošanas veids.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumu par 19. gs. izgudrojumu, sasniegumu, aplūko attēlu!
Nosaki un atzīmē pareizo atbildi uz jautājumu!
 
Jautājums: Kāda bija attēlā redzamā izgudrojuma ietekme?
  • Cilvēki ātri un lēti varēja iegūt savu attēlu.
  • Sekmēja kūrortu attīstību.
  • Tas sekmēja cilvēku emigrēšanu uz Ameriku.
  • Apģērbs kļuva lētāks.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Cilvēki ātri un lēti varēja iegūt savu attēlu.
  • Sekmēja kūrortu attīstību.
  • Tas sekmēja cilvēku emigrēšanu uz Ameriku.
  • Apģērbs kļuva lētāks.
images.jpg
 
Atsauce:
https://encrypted-tbn0.gstatic.com/images?q=tbn:ANd9GcTv6lvI5VLF6LNGUQjKTwvNY5KphLR64qyLaruyI4Cha4Qmkeed
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzama tvaika lokomotīve. Tās izgudrošana ļāva attīstīt dzelzceļa tīklu - pa to varēja pārvietot lielas un apjomīgas kravas, kuras agrāk bija pārvietojamas tikai pa ūdens ceļiem. Tas sekmēja rūpniecības attīstību - ātrāk un vienkāršāk varēja piegādāt gan izjevielas, gan saražotās preces, gan arī kurināmo - akmeņogles, ko plaši izmantoja rūpniecībā. Dzelzceļš cilvēkiem sniedza iespēju ceļot - ērti varēja sasniegt izraudzīto galamērķi - tūrisma objektus, kūrortus, vienkārši doties izbraukumos ārpus pilsētas - zaļumos. Mainījās cilvēku ieradumi, dzīvesveids.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumu par 19. gs. izgudrojumu, sasniegumu, aplūko attēlu!
Nosaki un atzīmē pareizo atbildi uz jautājumu!
 
Jautājums: Kurš 19. gs. plašu nozīmi ieguvis izgudrojums redzams attēlā?
  • iesaiņojuma papīrs
  • enciklopēdija
  • reklāma
  • laikraksts
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • iesaiņojuma papīrs
  • enciklopēdija
  • reklāma
  • laikraksts
vesturelatvav822.jpg
 
Atsauce:
http://images.la.lv/uploads/2013/10/g1/vesturelatvav822.jpg
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams 19. gs. izdotais laikraksts jeb avīze latviešu valodā - "Latviešu Avīzes".
Tieši 19. gs. avīzes ieguva plašu popularitāti, lai arī tās nebija lētas. Tomēr cilvēki tās iegādājās, deva lasīt citiem, jo laikrakstos bija gan aktuālākā informācija, gan publikācijas par dažādiem jautājumiem un tēmām. Turklāt cilvēku uzticēšanās publicētajam bija ļoti augsta.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumu par 19. gs. izgudrojumu, sasniegumu, aplūko attēlu!
Nosaki un atzīmē pareizo atbildi uz jautājumu!
 
Jautājums: Kāda bija attēlā redzamā izgudrojuma nozīme?
  • Apģērbs kļuva lētāks.
  • Tas sekmēja cilvēku pārvietošanos uz pilsētām.
  • Sekmēja rūpniecības izejvielu pārvietošanu.
  • Tas ļāva ātri pārraidīt informāciju.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Apģērbs kļuva lētāks.
  • Tas sekmēja cilvēku pārvietošanos uz pilsētām.
  • Sekmēja rūpniecības izejvielu pārvietošanu.
  • Tas ļāva ātri pārraidīt informāciju.
DSC_6537.JPG
 
Atsauce:
https://uzd-resources.azureedge.net/bd8e9ffa-99d4-46d3-8ede-b21321607597/DSC_6537.JPG
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams telegrāfa aparāts. Laika gaitā tika izstrādāti dažādi signālu pārraidīšanas kodi.
Telegrāfa aparāts ļāva sazināties kuģiem - pārraidīt gan palīgā aicinājumus, gan ziņot par atrašanās vietu. Ar telegrāfa aparātu pārraidīja ziņojumus, apsveikumus u.c. informāciju. 19. - 20. gs. mijā tas bija ātrākais informācijas nodošanas veids.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumu par 19. gs. izgudrojumu, sasniegumu, aplūko attēlu!
Nosaki un atzīmē pareizo atbildi uz jautājumu!
 
Jautājums: Kurš 19. gs. plašu nozīmi ieguvis izgudrojums redzams attēlā?
  • enciklopēdija
  • skrejlapa
  • laikraksts
  • reklāma
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • enciklopēdija
  • skrejlapa
  • laikraksts
  • reklāma
vesturelatvav822.jpg
 
Atsauce:
http://images.la.lv/uploads/2013/10/g1/vesturelatvav822.jpg
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams 19. gs. izdotais laikraksts jeb avīze latviešu valodā - "Latviešu Avīzes".
Tieši 19. gs. avīzes ieguva plašu popularitāti, lai arī tās nebija lētas. Tomēr cilvēki tās iegādājās, deva lasīt citiem, jo laikrakstos bija gan aktuālākā informācija, gan publikācijas par dažādiem jautājumiem un tēmām. Turklāt cilvēku uzticēšanās publicētajam bija ļoti augsta.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumu par 19. gs. izgudrojumu, sasniegumu, aplūko attēlu!
Nosaki un atzīmē pareizo atbildi uz jautājumu!
 
Jautājums: Kurš 19. gs. plašu nozīmi ieguvis izgudrojums redzams attēlā?
  • vārdnīca
  • reklāma
  • avīze
  • iesaiņojuma papīrs
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • vārdnīca
  • reklāma
  • avīze
  • iesaiņojuma papīrs
vesturelatvav822.jpg
 
Atsauce:
http://images.la.lv/uploads/2013/10/g1/vesturelatvav822.jpg
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams 19. gs. izdotais laikraksts jeb avīze latviešu valodā - "Latviešu Avīzes".
Tieši 19. gs. avīzes ieguva plašu popularitāti, lai arī tās nebija lētas. Tomēr cilvēki tās iegādājās, deva lasīt citiem, jo laikrakstos bija gan aktuālākā informācija, gan publikācijas par dažādiem jautājumiem un tēmām. Turklāt cilvēku uzticēšanās publicētajam bija ļoti augsta.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus, lasi tekstus, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
  1. Kā un kādu izglītību ieguva Augusts Dombrovskis?
    • Augstskolā apguva grāmatvedību.
    • Mācījās kokzāģētāja amatu sava tevoča uzņēmumā.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Augstskolā apguva grāmatvedību.
    • Mācījās kokzāģētāja amatu sava tevoča uzņēmumā.
  2. Kādas rakstura īpašības ļāva Augustam Dombrovskim kļūt par uzņēmēju?
    • atbildīgums, taupīgums
    • spēja elastīgi mainīt viedokli
    • prasme veidot pozitīvu tēlu
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • atbildīgums, taupīgums
    • spēja elastīgi mainīt viedokli
    • prasme veidot pozitīvu tēlu
Par uzņēmēju Augustu Dombrovski
Līdzko Augusts ir paaudzies, tā tēvs ņem viņu līdz zvejā. Pārsaluši velkot lomus, zvejnieki mēdz sasildīties krodziņā. (...) Augusts redz to, cik smagu nastu ģimenei - mātei, jaunākiem brāļiem un māsām uzliek šī "tradīcija", un nolemj nekad nebūt draugos ar grādīgiem dzērieniem. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš dodas peļņā pie tēvoča kokzāģētavā. Ar centību, darba mīlestību un godīgumu izpelnās tēvoča uzticību. Viņam pat uztic kārtot naudas lietas, turklāt jauneklis ir apzinīgs, ka uzņēmums plaukst, bet jaunajam censonim veidojas uzkrājums ne tikai darba pieredzē vien... Drīz vien Augusts Dombrovskis atver savu kokzāģētavu, kļūdams par līdzīpašnieku, bet vēlāk par vienīgo saimnieku uzņēmumā.
1900. gadā viņš Mīlgrāvī uzbūvēja un uzturēja skolu un bērnudārzu strādnieku un citu mazturīgu ļaužu bērniem, kur mācības bija par brīvu. Tas bija pirmais bērnudārzs Rīgā. Pēc A. Dombrovska iniciatīvas tika izveidota Bezalkohola jeb atturības biedrība, kuras vajadzībām viņš par vairāk nekā 100 000 rubļiem Vecmīlgrāvī uzbūvēja namu "Ziemeļblāzma". Blakus par A. Dombrovska līdzekļiem un pēc viņa plāna tika izveidots skaists publiskais parks. 1908. gadā viņš Vecmīlgrāvī uzcēla Burtnieku namu, kas kļuva par pirmo latviešu rakstnieku un mākslinieku atpūtas un jaunrades vietu.
  
A. Dombrovska testamenta fragments (1925. g.)
No sava tēva un mātes neesmu nekā vairāk mantojis kā sevi pašu. Visa manta (...) ir manis paša iegūta, pelnot paša rokām un pieliekot visus spēkus, bez mazākās sevis taupīšanas. "Darbs pārspēj visu" ir mana dziļākā atziņa.
 
760001_ORIGINAL_1367646262.jpg
Attēlā: Mūsdienās atjaunotais nams "Ziemeļblāzma"
 
Atsauce:
http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2015/9klase/9kl_vesture_lv.pdf
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://old2017.db.lv/uploads/article/0040/393118/760001_ORIGINAL_1367646262.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Augusts Dombrovskis amatu apguva pašmācības ceļā - vispirms strādājot tēvoča kokzāģētavā un gūstot pieredzi gan kā kokzāgētājs, gan kā naudas lietu kārtotājs - grāmatvedis, pēc tam - atverot savu uzņēmumu un iegūstot uzņēmēja pieredzi.
     
  2. Augustam Dombrovskim piemita centība, darba mīlestība, godīgums, apzinīgums, uzņēmība, rakstura stingrība.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus, lasi tekstus, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
  1. Kā Augusta Dombrovska bērnības pieredze ietekmēja viņa attieksmi pret alkoholu?
    • Guva izglītību ar alkohola ražošanu saistītā uzņēmumā.
    • Novērtēja, cik postoša dzeršana ir šī cilvēka ģimenei.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Guva izglītību ar alkohola ražošanu saistītā uzņēmumā.
    • Novērtēja, cik postoša dzeršana ir šī cilvēka ģimenei.
  2. Kā izpaudās Augusta Dombrovska rūpes par līdzcilvēkiem?
    Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!

    • Uzbūvēja skolu savu strādnieku un citu mazturīgo bērniem.
    • Uzbūvēja dzīvojamos namus saviem strādniekiem.
    • Ierīkoja publisko parku apkārtnes iedzīvotājiem.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Uzbūvēja skolu savu strādnieku un citu mazturīgo bērniem.
    • Uzbūvēja dzīvojamos namus saviem strādniekiem.
    • Ierīkoja publisko parku apkārtnes iedzīvotājiem.
Par uzņēmēju Augustu Dombrovski
Līdzko Augusts ir paaudzies, tā tēvs ņem viņu līdz zvejā. Pārsaluši velkot lomus, zvejnieki mēdz sasildīties krodziņā. (...) Augusts redz to, cik smagu nastu ģimenei - mātei, jaunākiem brāļiem un māsām uzliek šī "tradīcija", un nolemj nekad nebūt draugos ar grādīgiem dzērieniem. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš dodas peļņā pie tēvoča kokzāģētavā. Ar centību, darba mīlestību un godīgumu izpelnās tēvoča uzticību. Viņam pat uztic kārtot naudas lietas, turklāt jauneklis ir apzinīgs, ka uzņēmums plaukst, bet jaunajam censonim veidojas uzkrājums ne tikai darba pieredzē vien... Drīz vien Augusts Dombrovskis atver savu kokzāģētavu, kļūdams par līdzīpašnieku, bet vēlāk par vienīgo saimnieku uzņēmumā.
1900. gadā viņš Mīlgrāvī uzbūvēja un uzturēja skolu un bērnudārzu strādnieku un citu mazturīgu ļaužu bērniem, kur mācības bija par brīvu. Tas bija pirmais bērnudārzs Rīgā. Pēc A. Dombrovska iniciatīvas tika izveidota Bezalkohola jeb atturības biedrība, kuras vajadzībām viņš par vairāk nekā 100 000 rubļiem Vecmīlgrāvī uzbūvēja namu "Ziemeļblāzma". Blakus par A. Dombrovska līdzekļiem un pēc viņa plāna tika izveidots skaists publiskais parks. 1908. gadā viņš Vecmīlgrāvī uzcēla Burtnieku namu, kas kļuva par pirmo latviešu rakstnieku un mākslinieku atpūtas un jaunrades vietu.
  
A. Dombrovska testamenta fragments (1925. g.)
No sava tēva un mātes neesmu nekā vairāk mantojis kā sevi pašu. Visa manta (...) ir manis paša iegūta, pelnot paša rokām un pieliekot visus spēkus, bez mazākās sevis taupīšanas. "Darbs pārspēj visu" ir mana dziļākā atziņa.
 
ziemelblazma3_b.jpg
Attēlā: Mūsdienās atjaunotais nams "Ziemeļblāzma"
 
Atsauce:
http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2015/9klase/9kl_vesture_lv.pdf
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://www.citariga.lv/images/vecmilgravis/ziemelblazma3_b.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Vispirms Augusts izvērtēja, cik smagi klājas ģimenei, ja tai jāsadzīvo ar alkohola lietotāju, viņš izlēma nekad pats to nelietot. Vēlāk, kļuvis par uzņēmēju, viņš nodibināja Bezalkohola jeb atturības biedrību. Šīs biedrības vajadzībām viņš uzbūvēja namu "Ziemeļblāzma", kurā pasākumu laikā bija aizliegts lietot alkoholu. Šī prasība tiek ievērota arī mūsdienās.
     
  2. Augsuts Dombrovskis uzbūvēja un uzturēja skolu sava uzņēmuma strādnieku un citu mazturīgo ļaužu bērniem. Viņa atvērtais bērnudārzs bija pirmais Rīgā. Bērnudārza un skolas apmeklēšana bērniem bija par brīvu.
    Viņš nodibināja Bezalkohola biedrību "Ziemeļblāzma", - lai mudinātu cilvēkus atteikties no alkohola lietošanas, lai tie pierastu izklaidēties bez alkohola. Biedrības vajadzībām viņš uzbūvēja namu. Blakus namam Dombrovskis izveidoja skaistu publisko parku.
    Viņš uzcēla namu latviešu rakstniekiem un māksliniekiem - atpūtas un jaunrades namu Vecmīlgrāvī.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus, lasi tekstus, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
  1. Kā Augusta Dombrovska bērnības pieredze ietekmēja viņa attieksmi pret alkoholu?
    • Savu uzņēmējdarbību saistīja ar alkohola ražošanu.
    • Izvēlējās nekad pats nelietot alkoholu.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Savu uzņēmējdarbību saistīja ar alkohola ražošanu.
    • Izvēlējās nekad pats nelietot alkoholu.
  2. Kā izpaudās Augusta Dombrovska rūpes par līdzcilvēkiem?
    Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!

    • Uzbūvēja bērnudārzu savu strādnieku un citu mazturīgo bērniem.
    • Ierīkoja publisko parku apkārtnes iedzīvotājiem.
    • Organizēja labdarības akcijas un vāca ziedojumus saviem strādniekiem.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Uzbūvēja bērnudārzu savu strādnieku un citu mazturīgo bērniem.
    • Ierīkoja publisko parku apkārtnes iedzīvotājiem.
    • Organizēja labdarības akcijas un vāca ziedojumus saviem strādniekiem.
Par uzņēmēju Augustu Dombrovski
Līdzko Augusts ir paaudzies, tā tēvs ņem viņu līdz zvejā. Pārsaluši velkot lomus, zvejnieki mēdz sasildīties krodziņā. (...) Augusts redz to, cik smagu nastu ģimenei - mātei, jaunākiem brāļiem un māsām uzliek šī "tradīcija", un nolemj nekad nebūt draugos ar grādīgiem dzērieniem. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš dodas peļņā pie tēvoča kokzāģētavā. Ar centību, darba mīlestību un godīgumu izpelnās tēvoča uzticību. Viņam pat uztic kārtot naudas lietas, turklāt jauneklis ir apzinīgs, ka uzņēmums plaukst, bet jaunajam censonim veidojas uzkrājums ne tikai darba pieredzē vien... Drīz vien Augusts Dombrovskis atver savu kokzāģētavu, kļūdams par līdzīpašnieku, bet vēlāk par vienīgo saimnieku uzņēmumā.
1900. gadā viņš Mīlgrāvī uzbūvēja un uzturēja skolu un bērnudārzu strādnieku un citu mazturīgu ļaužu bērniem, kur mācības bija par brīvu. Tas bija pirmais bērnudārzs Rīgā. Pēc A. Dombrovska iniciatīvas tika izveidota Bezalkohola jeb atturības biedrība, kuras vajadzībām viņš par vairāk nekā 100 000 rubļiem Vecmīlgrāvī uzbūvēja namu "Ziemeļblāzma". Blakus par A. Dombrovska līdzekļiem un pēc viņa plāna tika izveidots skaists publiskais parks. 1908. gadā viņš Vecmīlgrāvī uzcēla Burtnieku namu, kas kļuva par pirmo latviešu rakstnieku un mākslinieku atpūtas un jaunrades vietu.
  
A. Dombrovska testamenta fragments (1925. g.)
No sava tēva un mātes neesmu nekā vairāk mantojis kā sevi pašu. Visa manta (...) ir manis paša iegūta, pelnot paša rokām un pieliekot visus spēkus, bez mazākās sevis taupīšanas. "Darbs pārspēj visu" ir mana dziļākā atziņa.
 
ziemelblazma6_b.jpg
Attēlā: Mūsdienās atjaunotais nams "Ziemeļblāzma"
 
Atsauce:
http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2015/9klase/9kl_vesture_lv.pdf
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://www.citariga.lv/images/vecmilgravis/ziemelblazma6_b.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Vispirms Augusts izvērtēja, cik smagi klājas ģimenei, ja tai jāsadzīvo ar alkohola lietotāju, viņš izlēma nekad pats to nelietot. Vēlāk, kļuvis par uzņēmēju, viņš nodibināja Bezalkohola jeb atturības biedrību. Šīs biedrības vajadzībām viņš uzbūvēja namu "Ziemeļblāzma", kurā pasākumu laikā bija aizliegts lietot alkoholu. Šī prasība tiek ievērota arī mūsdienās.
     
  2. Augsuts Dombrovskis uzbūvēja un uzturēja skolu sava uzņēmuma strādnieku un citu mazturīgo ļaužu bērniem. Viņa atvērtais bērnudārzs bija pirmais Rīgā. Bērnudārza un skolas apmeklēšana bērniem bija par brīvu.
    Viņš nodibināja Bezalkohola biedrību "Ziemeļblāzma", - lai mudinātu cilvēkus atteikties no alkohola lietošanas, lai tie pierastu izklaidēties bez alkohola. Biedrības vajadzībām viņš uzbūvēja namu. Blakus namam Dombrovskis izveidoja skaistu publisko parku.
    Viņš uzcēla namu latviešu rakstniekiem un māksliniekiem - atpūtas un jaunrades namu Vecmīlgrāvī.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus, lasi tekstus, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
  1. Kā Augusta Dombrovska bērnības pieredze ietekmēja viņa attieksmi pret alkoholu?
    • Guva pozitīvu pieredzi - kā alkohols uzlabo sapratni ģimenē.
    • Nodibināja Bezalkohola biedrību.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Guva pozitīvu pieredzi - kā alkohols uzlabo sapratni ģimenē.
    • Nodibināja Bezalkohola biedrību.
  2. Kādas rakstura īpašības ļāva Augustam Dombrovskim kļūt par uzņēmēju?
    • sevis nežēlošana, strādīgums
    • prasme labi runāt, pārliecināt
    • spēja elastīgi mainīt viedokli
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • sevis nežēlošana, strādīgums
    • prasme labi runāt, pārliecināt
    • spēja elastīgi mainīt viedokli
Par uzņēmēju Augustu Dombrovski
Līdzko Augusts ir paaudzies, tā tēvs ņem viņu līdz zvejā. Pārsaluši velkot lomus, zvejnieki mēdz sasildīties krodziņā. (...) Augusts redz to, cik smagu nastu ģimenei - mātei, jaunākiem brāļiem un māsām uzliek šī "tradīcija", un nolemj nekad nebūt draugos ar grādīgiem dzērieniem. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš dodas peļņā pie tēvoča kokzāģētavā. Ar centību, darba mīlestību un godīgumu izpelnās tēvoča uzticību. Viņam pat uztic kārtot naudas lietas, turklāt jauneklis ir apzinīgs, ka uzņēmums plaukst, bet jaunajam censonim veidojas uzkrājums ne tikai darba pieredzē vien... Drīz vien Augusts Dombrovskis atver savu kokzāģētavu, kļūdams par līdzīpašnieku, bet vēlāk par vienīgo saimnieku uzņēmumā.
1900. gadā viņš Mīlgrāvī uzbūvēja un uzturēja skolu un bērnudārzu strādnieku un citu mazturīgu ļaužu bērniem, kur mācības bija par brīvu. Tas bija pirmais bērnudārzs Rīgā. Pēc A. Dombrovska iniciatīvas tika izveidota Bezalkohola jeb atturības biedrība, kuras vajadzībām viņš par vairāk nekā 100 000 rubļiem Vecmīlgrāvī uzbūvēja namu "Ziemeļblāzma". Blakus par A. Dombrovska līdzekļiem un pēc viņa plāna tika izveidots skaists publiskais parks. 1908. gadā viņš Vecmīlgrāvī uzcēla Burtnieku namu, kas kļuva par pirmo latviešu rakstnieku un mākslinieku atpūtas un jaunrades vietu.
  
A. Dombrovska testamenta fragments (1925. g.)
No sava tēva un mātes neesmu nekā vairāk mantojis kā sevi pašu. Visa manta (...) ir manis paša iegūta, pelnot paša rokām un pieliekot visus spēkus, bez mazākās sevis taupīšanas. "Darbs pārspēj visu" ir mana dziļākā atziņa.
 
ziemelblazma3_b.jpg
Attēlā: Mūsdienās atjaunotais nams "Ziemeļblāzma"
 
Atsauce:
http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2015/9klase/9kl_vesture_lv.pdf
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://www.citariga.lv/images/vecmilgravis/ziemelblazma3_b.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Vispirms Augusts izvērtēja, cik smagi klājas ģimenei, ja tai jāsadzīvo ar alkohola lietotāju, viņš izlēma nekad pats to nelietot. Vēlāk, kļuvis par uzņēmēju, viņš nodibināja Bezalkohola jeb atturības biedrību. Šīs biedrības vajadzībām viņš uzbūvēja namu "Ziemeļblāzma", kurā pasākumu laikā bija aizliegts lietot alkoholu. Šī prasība tiek ievērota arī mūsdienās.
     
  2. Augustam Dombrovskim piemita centība, darba mīlestība, godīgums, apzinīgums, uzņēmība, rakstura stingrība.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus, lasi tekstus, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
  1. Kā un kādu izglītību ieguva Augusts Dombrovskis?
    • Visu, saistītu ar uzņēmējdarbību, apguva pašmācības ceļā.
    • Mācījās augstskolā, lai iegūtu uzņēmēja diplomu.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Visu, saistītu ar uzņēmējdarbību, apguva pašmācības ceļā.
    • Mācījās augstskolā, lai iegūtu uzņēmēja diplomu.
  2. Kā izpaudās Augusta Dombrovska rūpes par līdzcilvēkiem?
    Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!

    • Organizēja tūrisma ceļojumus saviem strādniekiem.
    • Uzbūvēja kultūras namu atturības biedrības pasākumiem.
    • Sniedza atbalstu saviem strādniekiem un citiem mazturīgajiem bērnu izglītošanā.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Organizēja tūrisma ceļojumus saviem strādniekiem.
    • Uzbūvēja kultūras namu atturības biedrības pasākumiem.
    • Sniedza atbalstu saviem strādniekiem un citiem mazturīgajiem bērnu izglītošanā.
Par uzņēmēju Augustu Dombrovski
Līdzko Augusts ir paaudzies, tā tēvs ņem viņu līdz zvejā. Pārsaluši velkot lomus, zvejnieki mēdz sasildīties krodziņā. (...) Augusts redz to, cik smagu nastu ģimenei - mātei, jaunākiem brāļiem un māsām uzliek šī "tradīcija", un nolemj nekad nebūt draugos ar grādīgiem dzērieniem. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš dodas peļņā pie tēvoča kokzāģētavā. Ar centību, darba mīlestību un godīgumu izpelnās tēvoča uzticību. Viņam pat uztic kārtot naudas lietas, turklāt jauneklis ir apzinīgs, ka uzņēmums plaukst, bet jaunajam censonim veidojas uzkrājums ne tikai darba pieredzē vien... Drīz vien Augusts Dombrovskis atver savu kokzāģētavu, kļūdams par līdzīpašnieku, bet vēlāk par vienīgo saimnieku uzņēmumā.
1900. gadā viņš Mīlgrāvī uzbūvēja un uzturēja skolu un bērnudārzu strādnieku un citu mazturīgu ļaužu bērniem, kur mācības bija par brīvu. Tas bija pirmais bērnudārzs Rīgā. Pēc A. Dombrovska iniciatīvas tika izveidota Bezalkohola jeb atturības biedrība, kuras vajadzībām viņš par vairāk nekā 100 000 rubļiem Vecmīlgrāvī uzbūvēja namu "Ziemeļblāzma". Blakus par A. Dombrovska līdzekļiem un pēc viņa plāna tika izveidots skaists publiskais parks. 1908. gadā viņš Vecmīlgrāvī uzcēla Burtnieku namu, kas kļuva par pirmo latviešu rakstnieku un mākslinieku atpūtas un jaunrades vietu.
  
A. Dombrovska testamenta fragments (1925. g.)
No sava tēva un mātes neesmu nekā vairāk mantojis kā sevi pašu. Visa manta (...) ir manis paša iegūta, pelnot paša rokām un pieliekot visus spēkus, bez mazākās sevis taupīšanas. "Darbs pārspēj visu" ir mana dziļākā atziņa.
 
760001_ORIGINAL_1367646262.jpg
Attēlā: Mūsdienās atjaunotais nams "Ziemeļblāzma"
 
Atsauce:
http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2015/9klase/9kl_vesture_lv.pdf
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://old2017.db.lv/uploads/article/0040/393118/760001_ORIGINAL_1367646262.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Augusts Dombrovskis amatu apguva pašmācības ceļā - vispirms strādājot tēvoča kokzāģētavā un gūstot pieredzi gan kā kokzāgētājs, gan kā naudas lietu kārtotājs - grāmatvedis, pēc tam - atverot savu uzņēmumu un iegūstot uzņēmēja pieredzi.
     
  2. Augsuts Dombrovskis uzbūvēja un uzturēja skolu sava uzņēmuma strādnieku un citu mazturīgo ļaužu bērniem. Viņa atvērtais bērnudārzs bija pirmais Rīgā. Bērnudārza un skolas apmeklēšana bērniem bija par brīvu.
    Viņš nodibināja Bezalkohola biedrību "Ziemeļblāzma", - lai mudinātu cilvēkus atteikties no alkohola lietošanas, lai tie pierastu izklaidēties bez alkohola. Biedrības vajadzībām viņš uzbūvēja namu. Blakus namam Dombrovskis izveidoja skaistu publisko parku.
    Viņš uzcēla namu latviešu rakstniekiem un māksliniekiem - atpūtas un jaunrades namu Vecmīlgrāvī.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus, lasi tekstus, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
  1. Kā Augusta Dombrovska bērnības pieredze ietekmēja viņa attieksmi pret alkoholu?
    • Izvēlējās nekad pats nelietot alkoholu.
    • Guva izglītību ar alkohola ražošanu saistītā uzņēmumā.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Izvēlējās nekad pats nelietot alkoholu.
    • Guva izglītību ar alkohola ražošanu saistītā uzņēmumā.
  2. Kā izpaudās Augusta Dombrovska rūpes par līdzcilvēkiem?
    Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!

    • Uzbūvēja dzīvojamos namus saviem strādniekiem.
    • Uzbūvēja skolu savu strādnieku un citu mazturīgo bērniem.
    • Ierīkoja publisko parku apkārtnes iedzīvotājiem.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Uzbūvēja dzīvojamos namus saviem strādniekiem.
    • Uzbūvēja skolu savu strādnieku un citu mazturīgo bērniem.
    • Ierīkoja publisko parku apkārtnes iedzīvotājiem.
Par uzņēmēju Augustu Dombrovski
Līdzko Augusts ir paaudzies, tā tēvs ņem viņu līdz zvejā. Pārsaluši velkot lomus, zvejnieki mēdz sasildīties krodziņā. (...) Augusts redz to, cik smagu nastu ģimenei - mātei, jaunākiem brāļiem un māsām uzliek šī "tradīcija", un nolemj nekad nebūt draugos ar grādīgiem dzērieniem. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš dodas peļņā pie tēvoča kokzāģētavā. Ar centību, darba mīlestību un godīgumu izpelnās tēvoča uzticību. Viņam pat uztic kārtot naudas lietas, turklāt jauneklis ir apzinīgs, ka uzņēmums plaukst, bet jaunajam censonim veidojas uzkrājums ne tikai darba pieredzē vien... Drīz vien Augusts Dombrovskis atver savu kokzāģētavu, kļūdams par līdzīpašnieku, bet vēlāk par vienīgo saimnieku uzņēmumā.
1900. gadā viņš Mīlgrāvī uzbūvēja un uzturēja skolu un bērnudārzu strādnieku un citu mazturīgu ļaužu bērniem, kur mācības bija par brīvu. Tas bija pirmais bērnudārzs Rīgā. Pēc A. Dombrovska iniciatīvas tika izveidota Bezalkohola jeb atturības biedrība, kuras vajadzībām viņš par vairāk nekā 100 000 rubļiem Vecmīlgrāvī uzbūvēja namu "Ziemeļblāzma". Blakus par A. Dombrovska līdzekļiem un pēc viņa plāna tika izveidots skaists publiskais parks. 1908. gadā viņš Vecmīlgrāvī uzcēla Burtnieku namu, kas kļuva par pirmo latviešu rakstnieku un mākslinieku atpūtas un jaunrades vietu.
  
A. Dombrovska testamenta fragments (1925. g.)
No sava tēva un mātes neesmu nekā vairāk mantojis kā sevi pašu. Visa manta (...) ir manis paša iegūta, pelnot paša rokām un pieliekot visus spēkus, bez mazākās sevis taupīšanas. "Darbs pārspēj visu" ir mana dziļākā atziņa.
 
ziemelblazma3_b.jpg
Attēlā: Mūsdienās atjaunotais nams "Ziemeļblāzma"
 
Atsauce:
http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2015/9klase/9kl_vesture_lv.pdf
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://www.citariga.lv/images/vecmilgravis/ziemelblazma3_b.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Vispirms Augusts izvērtēja, cik smagi klājas ģimenei, ja tai jāsadzīvo ar alkohola lietotāju, viņš izlēma nekad pats to nelietot. Vēlāk, kļuvis par uzņēmēju, viņš nodibināja Bezalkohola jeb atturības biedrību. Šīs biedrības vajadzībām viņš uzbūvēja namu "Ziemeļblāzma", kurā pasākumu laikā bija aizliegts lietot alkoholu. Šī prasība tiek ievērota arī mūsdienās.
     
  2. Augsuts Dombrovskis uzbūvēja un uzturēja skolu sava uzņēmuma strādnieku un citu mazturīgo ļaužu bērniem. Viņa atvērtais bērnudārzs bija pirmais Rīgā. Bērnudārza un skolas apmeklēšana bērniem bija par brīvu.
    Viņš nodibināja Bezalkohola biedrību "Ziemeļblāzma", - lai mudinātu cilvēkus atteikties no alkohola lietošanas, lai tie pierastu izklaidēties bez alkohola. Biedrības vajadzībām viņš uzbūvēja namu. Blakus namam Dombrovskis izveidoja skaistu publisko parku.
    Viņš uzcēla namu latviešu rakstniekiem un māksliniekiem - atpūtas un jaunrades namu Vecmīlgrāvī.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus, lasi tekstus, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
  1. Kā Augusta Dombrovska bērnības pieredze ietekmēja viņa attieksmi pret alkoholu?
    • Nodibināja Bezalkohola biedrību.
    • Guva izglītību ar alkohola ražošanu saistītā uzņēmumā.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Nodibināja Bezalkohola biedrību.
    • Guva izglītību ar alkohola ražošanu saistītā uzņēmumā.
  2. Kā izpaudās Augusta Dombrovska rūpes par līdzcilvēkiem?
    Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!

    • Uzbūvēja atpūtas un jaunrades namu rakstniekiem un māksliniekiem.
    • Organizēja labdarības akcijas un vāca ziedojumus saviem strādniekiem.
    • Sniedza atbalstu saviem strādniekiem un citiem mazturīgajiem bērnu izglītošanā.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Uzbūvēja atpūtas un jaunrades namu rakstniekiem un māksliniekiem.
    • Organizēja labdarības akcijas un vāca ziedojumus saviem strādniekiem.
    • Sniedza atbalstu saviem strādniekiem un citiem mazturīgajiem bērnu izglītošanā.
Par uzņēmēju Augustu Dombrovski
Līdzko Augusts ir paaudzies, tā tēvs ņem viņu līdz zvejā. Pārsaluši velkot lomus, zvejnieki mēdz sasildīties krodziņā. (...) Augusts redz to, cik smagu nastu ģimenei - mātei, jaunākiem brāļiem un māsām uzliek šī "tradīcija", un nolemj nekad nebūt draugos ar grādīgiem dzērieniem. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš dodas peļņā pie tēvoča kokzāģētavā. Ar centību, darba mīlestību un godīgumu izpelnās tēvoča uzticību. Viņam pat uztic kārtot naudas lietas, turklāt jauneklis ir apzinīgs, ka uzņēmums plaukst, bet jaunajam censonim veidojas uzkrājums ne tikai darba pieredzē vien... Drīz vien Augusts Dombrovskis atver savu kokzāģētavu, kļūdams par līdzīpašnieku, bet vēlāk par vienīgo saimnieku uzņēmumā.
1900. gadā viņš Mīlgrāvī uzbūvēja un uzturēja skolu un bērnudārzu strādnieku un citu mazturīgu ļaužu bērniem, kur mācības bija par brīvu. Tas bija pirmais bērnudārzs Rīgā. Pēc A. Dombrovska iniciatīvas tika izveidota Bezalkohola jeb atturības biedrība, kuras vajadzībām viņš par vairāk nekā 100 000 rubļiem Vecmīlgrāvī uzbūvēja namu "Ziemeļblāzma". Blakus par A. Dombrovska līdzekļiem un pēc viņa plāna tika izveidots skaists publiskais parks. 1908. gadā viņš Vecmīlgrāvī uzcēla Burtnieku namu, kas kļuva par pirmo latviešu rakstnieku un mākslinieku atpūtas un jaunrades vietu.
  
A. Dombrovska testamenta fragments (1925. g.)
No sava tēva un mātes neesmu nekā vairāk mantojis kā sevi pašu. Visa manta (...) ir manis paša iegūta, pelnot paša rokām un pieliekot visus spēkus, bez mazākās sevis taupīšanas. "Darbs pārspēj visu" ir mana dziļākā atziņa.
 
760001_ORIGINAL_1367646262.jpg
Attēlā: Mūsdienās atjaunotais nams "Ziemeļblāzma"
 
Atsauce:
http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2015/9klase/9kl_vesture_lv.pdf
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://old2017.db.lv/uploads/article/0040/393118/760001_ORIGINAL_1367646262.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Vispirms Augusts izvērtēja, cik smagi klājas ģimenei, ja tai jāsadzīvo ar alkohola lietotāju, viņš izlēma nekad pats to nelietot. Vēlāk, kļuvis par uzņēmēju, viņš nodibināja Bezalkohola jeb atturības biedrību. Šīs biedrības vajadzībām viņš uzbūvēja namu "Ziemeļblāzma", kurā pasākumu laikā bija aizliegts lietot alkoholu. Šī prasība tiek ievērota arī mūsdienās.
     
  2. Augsuts Dombrovskis uzbūvēja un uzturēja skolu sava uzņēmuma strādnieku un citu mazturīgo ļaužu bērniem. Viņa atvērtais bērnudārzs bija pirmais Rīgā. Bērnudārza un skolas apmeklēšana bērniem bija par brīvu.
    Viņš nodibināja Bezalkohola biedrību "Ziemeļblāzma", - lai mudinātu cilvēkus atteikties no alkohola lietošanas, lai tie pierastu izklaidēties bez alkohola. Biedrības vajadzībām viņš uzbūvēja namu. Blakus namam Dombrovskis izveidoja skaistu publisko parku.
    Viņš uzcēla namu latviešu rakstniekiem un māksliniekiem - atpūtas un jaunrades namu Vecmīlgrāvī.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 3
+0
atlicis 1
Lasi jautājumus par studiju nozīmi 19. gs. vidū un otrajā pusē, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
  1. Kāpēc latviešu jaunieši tiecās studēt?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Tā bija iespēja apgūt labi atalgotu profesiju.

     
  2. Kurā augstskolā studēja latviešu jaunieši?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Vācijas augstskolas

     
  3. Ar ko atšķīrās 19. gs. vidus un otrās puses izglītotie latvieši no iepriekšējās paaudzes?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Par savu pienākumu viņi uzskatīja latviešu nacionālās apziņas modināšanu.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Latviešu jaunieši studēja, jo tā bija iespēja iegūt jaunas zināšanas un apgūt profesiju, kas nodrošināja labu amatu, līdz ar to - labklājību. Tā bija iespēja nodrošināt sev labu, pārticīgu dzīvi.
     
  2. Latviešu jaunieši studijām izvēlējās augstskolas, kuras atradās tuvāk mājām, kuras bija vieglāk sasniegt: Rīgas Politehnikumu, Tērbatas Universitāti, Pēterburgas un Maskavas augstskolas, Vācijas augstskolas.
     
  3. Atšķirībā no iepriekšējās paaudzēs studējušajiem latviešiem, 19. gs. vidū un otrajā pusē studēja krietni lielāks skaits latviešu jauniešu, viņi vairs nepārvācojās, bet apliecināja savu tautību - uzskatīja, ka ar to ir jālepojas, ka viņu misija ir modināt latviešos nacionālo apziņu, izglītot latviešus, sekmēt turības vairošanu, jo tā ļauj vairāk paveikt - ir iespēja veltīt līdzekļus izglītības, kultūras atbalstam.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 3
+0
atlicis 1
Lasi jautājumus par studiju nozīmi 19. gs. vidū un otrajā pusē, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
  1. Kāda bija latviešu jauniešu motivācija studēt?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Tā bija iespēja apgūt labi atalgotu profesiju.

     
  2. Kuru vietu studijām izvēlējās latviešu jaunieši?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Rīgas Politehnikumu

     
  3. Ar ko atšķīrās 19. gs. vidus un otrās puses izglītotie latvieši no iepriekšējās paaudzes?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Viņi nepārvācojās, bet lepojās ar piederību savai tautai.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Latviešu jaunieši studēja, jo tā bija iespēja iegūt jaunas zināšanas un apgūt profesiju, kas nodrošināja labu amatu, līdz ar to - labklājību. Tā bija iespēja nodrošināt sev labu, pārticīgu dzīvi.
     
  2. Latviešu jaunieši studijām izvēlējās augstskolas, kuras atradās tuvāk mājām, kuras bija vieglāk sasniegt: Rīgas Politehnikumu, Tērbatas Universitāti, Pēterburgas un Maskavas augstskolas, Vācijas augstskolas.
     
  3. Atšķirībā no iepriekšējās paaudzēs studējušajiem latviešiem, 19. gs. vidū un otrajā pusē studēja krietni lielāks skaits latviešu jauniešu, viņi vairs nepārvācojās, bet apliecināja savu tautību - uzskatīja, ka ar to ir jālepojas, ka viņu misija ir modināt latviešos nacionālo apziņu, izglītot latviešus, sekmēt turības vairošanu, jo tā ļauj vairāk paveikt - ir iespēja veltīt līdzekļus izglītības, kultūras atbalstam.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 3
+0
atlicis 1
Lasi jautājumus par studiju nozīmi 19. gs. vidū un otrajā pusē, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
  1. Kāpēc latviešu jaunieši tiecās studēt?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Tā bija iespēja nodrošināt labklājību.

     
  2. Kuru vietu studijām izvēlējās latviešu jaunieši?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Vācijas augstskolas

     
  3. Ar ko atšķīrās 19. gs. vidus un otrās puses izglītotie latvieši no iepriekšējās paaudzes?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Viņi uzskatīja, ka latviešiem jāvairo turība - tā ļauj attīstīt kultūru, izglītību.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Latviešu jaunieši studēja, jo tā bija iespēja iegūt jaunas zināšanas un apgūt profesiju, kas nodrošināja labu amatu, līdz ar to - labklājību. Tā bija iespēja nodrošināt sev labu, pārticīgu dzīvi.
     
  2. Latviešu jaunieši studijām izvēlējās augstskolas, kuras atradās tuvāk mājām, kuras bija vieglāk sasniegt: Rīgas Politehnikumu, Tērbatas Universitāti, Pēterburgas un Maskavas augstskolas, Vācijas augstskolas.
     
  3. Atšķirībā no iepriekšējās paaudzēs studējušajiem latviešiem, 19. gs. vidū un otrajā pusē studēja krietni lielāks skaits latviešu jauniešu, viņi vairs nepārvācojās, bet apliecināja savu tautību - uzskatīja, ka ar to ir jālepojas, ka viņu misija ir modināt latviešos nacionālo apziņu, izglītot latviešus, sekmēt turības vairošanu, jo tā ļauj vairāk paveikt - ir iespēja veltīt līdzekļus izglītības, kultūras atbalstam.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 3
+0
atlicis 1
Lasi jautājumus par studiju nozīmi 19. gs. vidū un otrajā pusē, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
  1. Kāpēc latviešu jaunieši tiecās studēt?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Tā bija iespēja nodrošināt labklājību.

     
  2. Kuru vietu studijām izvēlējās latviešu jaunieši?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Pēterburgas Mākslas akadēmiju

     
  3. Ar ko atšķīrās 19. gs. vidus un otrās puses izglītotie latvieši no iepriekšējās paaudzes?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Par savu pienākumu viņi uzskatīja latviešu sabiedrības izglītošanu.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Latviešu jaunieši studēja, jo tā bija iespēja iegūt jaunas zināšanas un apgūt profesiju, kas nodrošināja labu amatu, līdz ar to - labklājību. Tā bija iespēja nodrošināt sev labu, pārticīgu dzīvi.
     
  2. Latviešu jaunieši studijām izvēlējās augstskolas, kuras atradās tuvāk mājām, kuras bija vieglāk sasniegt: Rīgas Politehnikumu, Tērbatas Universitāti, Pēterburgas un Maskavas augstskolas, Vācijas augstskolas.
     
  3. Atšķirībā no iepriekšējās paaudzēs studējušajiem latviešiem, 19. gs. vidū un otrajā pusē studēja krietni lielāks skaits latviešu jauniešu, viņi vairs nepārvācojās, bet apliecināja savu tautību - uzskatīja, ka ar to ir jālepojas, ka viņu misija ir modināt latviešos nacionālo apziņu, izglītot latviešus, sekmēt turības vairošanu, jo tā ļauj vairāk paveikt - ir iespēja veltīt līdzekļus izglītības, kultūras atbalstam.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 3
+0
atlicis 1
Lasi jautājumus par studiju nozīmi 19. gs. vidū un otrajā pusē, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
  1. Kāda bija latviešu jauniešu motivācija studēt?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Tā bija iespēja iegūt zināšanas.

     
  2. Kurā augstskolā studēja latviešu jaunieši?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Vācijas augstskolas

     
  3. Ar ko atšķīrās 19. gs. vidus un otrās puses izglītotie latvieši no iepriekšējās paaudzes?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Viņi nepārvācojās, bet lepojās ar piederību savai tautai.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Latviešu jaunieši studēja, jo tā bija iespēja iegūt jaunas zināšanas un apgūt profesiju, kas nodrošināja labu amatu, līdz ar to - labklājību. Tā bija iespēja nodrošināt sev labu, pārticīgu dzīvi.
     
  2. Latviešu jaunieši studijām izvēlējās augstskolas, kuras atradās tuvāk mājām, kuras bija vieglāk sasniegt: Rīgas Politehnikumu, Tērbatas Universitāti, Pēterburgas un Maskavas augstskolas, Vācijas augstskolas.
     
  3. Atšķirībā no iepriekšējās paaudzēs studējušajiem latviešiem, 19. gs. vidū un otrajā pusē studēja krietni lielāks skaits latviešu jauniešu, viņi vairs nepārvācojās, bet apliecināja savu tautību - uzskatīja, ka ar to ir jālepojas, ka viņu misija ir modināt latviešos nacionālo apziņu, izglītot latviešus, sekmēt turības vairošanu, jo tā ļauj vairāk paveikt - ir iespēja veltīt līdzekļus izglītības, kultūras atbalstam.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 3
+0
atlicis 1
Lasi jautājumus par studiju nozīmi 19. gs. vidū un otrajā pusē, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
  1. Kāpēc latviešu jaunieši tiecās studēt?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Tā bija iespēja apgūt labi atalgotu profesiju.

     
  2. Kuru vietu studijām izvēlējās latviešu jaunieši?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Vācijas augstskolas

     
  3. Ar ko atšķīrās 19. gs. vidus un otrās puses izglītotie latvieši no iepriekšējās paaudzes?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Par savu pienākumu viņi uzskatīja latviešu nacionālās apziņas modināšanu.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Latviešu jaunieši studēja, jo tā bija iespēja iegūt jaunas zināšanas un apgūt profesiju, kas nodrošināja labu amatu, līdz ar to - labklājību. Tā bija iespēja nodrošināt sev labu, pārticīgu dzīvi.
     
  2. Latviešu jaunieši studijām izvēlējās augstskolas, kuras atradās tuvāk mājām, kuras bija vieglāk sasniegt: Rīgas Politehnikumu, Tērbatas Universitāti, Pēterburgas un Maskavas augstskolas, Vācijas augstskolas.
     
  3. Atšķirībā no iepriekšējās paaudzēs studējušajiem latviešiem, 19. gs. vidū un otrajā pusē studēja krietni lielāks skaits latviešu jauniešu, viņi vairs nepārvācojās, bet apliecināja savu tautību - uzskatīja, ka ar to ir jālepojas, ka viņu misija ir modināt latviešos nacionālo apziņu, izglītot latviešus, sekmēt turības vairošanu, jo tā ļauj vairāk paveikt - ir iespēja veltīt līdzekļus izglītības, kultūras atbalstam.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 3
+0
atlicis 1
Lasi jautājumus par studiju nozīmi 19. gs. vidū un otrajā pusē, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
  1. Kāda bija latviešu jauniešu motivācija studēt?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Tā bija iespēja iegūt zināšanas.

     
  2. Kuru vietu studijām izvēlējās latviešu jaunieši?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Tērbatas Universitāti

     
  3. Ar ko atšķīrās 19. gs. vidus un otrās puses izglītotie latvieši no iepriekšējās paaudzes?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Par savu pienākumu viņi uzskatīja latviešu nacionālās apziņas modināšanu.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Latviešu jaunieši studēja, jo tā bija iespēja iegūt jaunas zināšanas un apgūt profesiju, kas nodrošināja labu amatu, līdz ar to - labklājību. Tā bija iespēja nodrošināt sev labu, pārticīgu dzīvi.
     
  2. Latviešu jaunieši studijām izvēlējās augstskolas, kuras atradās tuvāk mājām, kuras bija vieglāk sasniegt: Rīgas Politehnikumu, Tērbatas Universitāti, Pēterburgas un Maskavas augstskolas, Vācijas augstskolas.
     
  3. Atšķirībā no iepriekšējās paaudzēs studējušajiem latviešiem, 19. gs. vidū un otrajā pusē studēja krietni lielāks skaits latviešu jauniešu, viņi vairs nepārvācojās, bet apliecināja savu tautību - uzskatīja, ka ar to ir jālepojas, ka viņu misija ir modināt latviešos nacionālo apziņu, izglītot latviešus, sekmēt turības vairošanu, jo tā ļauj vairāk paveikt - ir iespēja veltīt līdzekļus izglītības, kultūras atbalstam.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 8
+0
atlicis 8
Lasi tekstu par jaunlatviešu darbības sākumu!
Nosaki un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
1853. gadā
 Ādolfa Tīlo vadmalas fabrikā Rīgā    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
notika dziedāšanas vakari
.
Skolotājs    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
J. Caunītis
, kurš bija mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā, pulcēja ap sevi izglītotākos    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
ierēdņus
, izveidojot 17 cilvēku lielu grupu.
Nedaudz vēlāk sāka darboties studentu pulciņš    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Tērbatas Universitātē
, un tam bija liela nozīme    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
nacionālajā kustībā
.
Studentu pulciņa kodolu veidoja    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons
, un jaunieši    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
diskutēja par latviešu tautas kultūru un vēsturi
.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Tekstam iespējami šādi pareizie papildinājumi:
 
1853. gadā Ādolfa Tīlo vadmalas fabrikā Rīgā notika dziedāšanas vakari.
  
Skolotājs Juris Caunītis pulcēja ap sevi izglītotākos ierēdņus, izveidojot 17 cilvēku lielu grupu.
 
Nedaudz vēlāk sāka darboties studentu pulciņš Tērbatas Universitātē, un tam bija liela nozīme nacionālajā kustībā.
 
Studentu pulciņa kodolu veidoja Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, un jaunieši diskutēja par latviešu tautas kultūru un vēsturi.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 8
+0
atlicis 8
Lasi tekstu par jaunlatviešu darbības sākumu!
Nosaki un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
1853. gadā
 Ādolfa Tīlo vadmalas fabrikā Rīgā    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
darbojās latviešu bibliotēka
.
Skolotājs    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
J. Caunītis
, kurš bija mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā, pulcēja ap sevi izglītotākos    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
ierēdņus
, izveidojot 17 cilvēku lielu grupu.
Nedaudz vēlāk sāka darboties studentu pulciņš    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Tērbatas Universitātē
, un tam bija liela nozīme    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu nacionālās apziņas modināšanā
.
Studentu pulciņa kodolu veidoja    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons
, un jaunieši    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
diskutēja par nepieciešamību modināt tautas vienotības apziņu
.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Tekstam iespējami šādi pareizie papildinājumi:
 
1853. gadā Ādolfa Tīlo vadmalas fabrikā Rīgā darbojās latviešu bibliotēka.
  
Skolotājs Juris Caunītis pulcēja ap sevi izglītotākos ierēdņus, izveidojot 17 cilvēku lielu grupu.
 
Nedaudz vēlāk sāka darboties studentu pulciņš Tērbatas Universitātē, un tam bija liela nozīme latviešu nacionālās apziņas modināšanā.
 
Studentu pulciņa kodolu veidoja Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, un jaunieši diskutēja par nepieciešamību modināt tautas vienotības apziņu.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 8
+0
atlicis 8
Lasi tekstu par jaunlatviešu darbības sākumu!
Nosaki un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
1853. gadā
 Ādolfa Tīlo vadmalas fabrikā Rīgā    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
darbojās latviešu tautskola
.
Skolotājs    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Juris Caunītis
, kurš bija mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā, pulcēja ap sevi izglītotākos    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
ierēdņus
, izveidojot 17 cilvēku lielu grupu.
Nedaudz vēlāk sāka darboties studentu pulciņš    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Tērbatas Universitātē
, un tam bija liela nozīme    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu nacionālās apziņas modināšanā
.
Studentu pulciņa kodolu veidoja    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons
, un jaunieši    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
diskutēja par nepieciešamību modināt tautas vienotības apziņu
.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Tekstam iespējami šādi pareizie papildinājumi:
 
1853. gadā Ādolfa Tīlo vadmalas fabrikā Rīgā darbojās latviešu tautskola.
  
Skolotājs Juris Caunītis pulcēja ap sevi izglītotākos ierēdņus, izveidojot 17 cilvēku lielu grupu.
 
Nedaudz vēlāk sāka darboties studentu pulciņš Tērbatas Universitātē, un tam bija liela nozīme latviešu nacionālās apziņas modināšanā.
 
Studentu pulciņa kodolu veidoja Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, un jaunieši diskutēja par nepieciešamību modināt tautas vienotības apziņu.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 8
+0
atlicis 8
Lasi tekstu par jaunlatviešu darbības sākumu!
Nosaki un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
19. gs. vidū
 Ādolfa Tīlo vadmalas fabrikā Rīgā    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
darbojās sporta klubs latviešiem
.
Skolotājs    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Juris Caunītis
, kurš bija mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā, pulcēja ap sevi izglītotākos    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
strādniekus
, izveidojot 17 cilvēku lielu grupu.
Nedaudz vēlāk sāka darboties studentu pulciņš    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Tērbatā
, un tam bija liela nozīme    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
nacionālajā atmodā
.
Studentu pulciņa kodolu veidoja    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
K. Valdemārs, K. Barons, J. Alunāns
, un jaunieši    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
diskutēja par nepieciešamību modināt tautas vienotības apziņu
.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Tekstam iespējami šādi pareizie papildinājumi:
 
19. gs. vidū Ādolfa Tīlo vadmalas fabrikā Rīgā darbojās sporta klubs latviešiem.
  
Skolotājs Juris Caunītis pulcēja ap sevi izglītotākos strādniekus, izveidojot 17 cilvēku lielu grupu.
 
Nedaudz vēlāk sāka darboties studentu pulciņš Tērbatā, un tam bija liela nozīme nacionālajā atmodā.
 
Studentu pulciņa kodolu veidoja K. Valdemārs, K. Barons, J. Alunāns, un jaunieši diskutēja par nepieciešamību modināt tautas vienotības apziņu.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 8
+0
atlicis 8
Lasi tekstu par jaunlatviešu darbības sākumu!
Nosaki un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
1853. gadā
 Ādolfa Tīlo vadmalas fabrikā Rīgā    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
darbojās bumbotava latviešiem
.
Skolotājs    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Juris Caunītis
, kurš bija mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā, pulcēja ap sevi izglītotākos    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
strādniekus un ierēdņus
, izveidojot 17 cilvēku lielu grupu.
Nedaudz vēlāk sāka darboties studentu pulciņš    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Tērbatas Universitātē
, un tam bija liela nozīme    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu nacionālās apziņas modināšanā
.
Studentu pulciņa kodolu veidoja    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
K. Valdemārs, K. Barons, J. Alunāns
, un jaunieši    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
diskutēja par nacionāliem jautājumiem
.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Tekstam iespējami šādi pareizie papildinājumi:
 
1853. gadā Ādolfa Tīlo vadmalas fabrikā Rīgā darbojās bumbotava latviešiem.
  
Skolotājs Juris Caunītis pulcēja ap sevi izglītotākos strādniekus un ierēdņus, izveidojot 17 cilvēku lielu grupu.
 
Nedaudz vēlāk sāka darboties studentu pulciņš Tērbatas Universitātē, un tam bija liela nozīme latviešu nacionālās apziņas modināšanā.
 
Studentu pulciņa kodolu veidoja K. Valdemārs, K. Barons, J. Alunāns, un jaunieši diskutēja par nacionāliem jautājumiem.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 8
+0
atlicis 8
Lasi tekstu par jaunlatviešu darbības sākumu!
Nosaki un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
19. gs. vidū
 Ādolfa Tīlo vadmalas fabrikā Rīgā    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
notika dziedāšanas vakari
.
Skolotājs    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
J. Caunītis
, kurš bija mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā, pulcēja ap sevi izglītotākos    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
strādniekus un ierēdņus
, izveidojot 17 cilvēku lielu grupu.
Nedaudz vēlāk sāka darboties studentu pulciņš    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Tērbatas Universitātē
, un tam bija liela nozīme    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
nacionālajā atmodā
.
Studentu pulciņa kodolu veidoja    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Krišjānis Barons, Juris Alunāns
, un jaunieši    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
diskutēja par latviešu tautas kultūru un vēsturi
.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Tekstam iespējami šādi pareizie papildinājumi:
 
19. gs. vidū Ādolfa Tīlo vadmalas fabrikā Rīgā notika dziedāšanas vakari.
  
Skolotājs Juris Caunītis pulcēja ap sevi izglītotākos strādniekus un ierēdņus, izveidojot 17 cilvēku lielu grupu.
 
Nedaudz vēlāk sāka darboties studentu pulciņš Tērbatas Universitātē, un tam bija liela nozīme nacionālajā atmodā.
 
Studentu pulciņa kodolu veidoja Krišjānis Barons, Juris Alunāns, un jaunieši diskutēja par latviešu tautas kultūru un vēsturi.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 8
+0
atlicis 8
Lasi tekstu par jaunlatviešu darbības sākumu!
Nosaki un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
19. gs. vidū
 Ādolfa Tīlo vadmalas fabrikā Rīgā    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
darbojās latviešu tautskola
.
Skolotājs    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Juris Caunītis
, kurš bija mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā, pulcēja ap sevi izglītotākos    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
strādniekus un ierēdņus
, izveidojot 17 cilvēku lielu grupu.
Nedaudz vēlāk sāka darboties studentu pulciņš    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Tērbatas Universitātē
, un tam bija liela nozīme    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
nacionālajā kustībā
.
Studentu pulciņa kodolu veidoja    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons
, un jaunieši    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
diskutēja par latviešu tautas kultūru un vēsturi
.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Tekstam iespējami šādi pareizie papildinājumi:
 
19. gs. vidū Ādolfa Tīlo vadmalas fabrikā Rīgā darbojās latviešu tautskola.
  
Skolotājs Juris Caunītis pulcēja ap sevi izglītotākos strādniekus un ierēdņus, izveidojot 17 cilvēku lielu grupu.
 
Nedaudz vēlāk sāka darboties studentu pulciņš Tērbatas Universitātē, un tam bija liela nozīme nacionālajā kustībā.
 
Studentu pulciņa kodolu veidoja Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, un jaunieši diskutēja par latviešu tautas kultūru un vēsturi.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 8
+0
atlicis 8
Lasi tekstu par jaunlatviešu darbības sākumu!
Nosaki un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
19. gs. 50. gados
 Ādolfa Tīlo vadmalas fabrikā Rīgā    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
darbojās sporta klubs latviešiem
.
Skolotājs    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
J. Caunītis
, kurš bija mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā, pulcēja ap sevi izglītotākos    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
strādniekus
, izveidojot 17 cilvēku lielu grupu.
Nedaudz vēlāk sāka darboties studentu pulciņš    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Tērbatas Universitātē
, un tam bija liela nozīme    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
nacionālajā atmodā
.
Studentu pulciņa kodolu veidoja    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
K. Valdemārs, K. Barons, J. Alunāns
, un jaunieši    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
diskutēja par nepieciešamību modināt tautas vienotības apziņu
.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Tekstam iespējami šādi pareizie papildinājumi:
 
19. gs. 50. gados Ādolfa Tīlo vadmalas fabrikā Rīgā darbojās sporta klubs latviešiem.
  
Skolotājs Juris Caunītis pulcēja ap sevi izglītotākos strādniekus, izveidojot 17 cilvēku lielu grupu.
 
Nedaudz vēlāk sāka darboties studentu pulciņš Tērbatas Universitātē, un tam bija liela nozīme nacionālajā atmodā.
 
Studentu pulciņa kodolu veidoja K. Valdemārs, K. Barons, J. Alunāns, un jaunieši diskutēja par nepieciešamību modināt tautas vienotības apziņu.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 8
+0
atlicis 8
Lasi tekstu par jaunlatviešu darbības sākumu!
Nosaki un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
1853. gadā
 Ādolfa Tīlo vadmalas fabrikā Rīgā    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
notika dziedāšanas vakari
.
Skolotājs    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Juris Caunītis
, kurš bija mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā, pulcēja ap sevi izglītotākos    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
strādniekus
, izveidojot 17 cilvēku lielu grupu.
Nedaudz vēlāk sāka darboties studentu pulciņš    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Tērbatā
, un tam bija liela nozīme    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu nacionālās apziņas modināšanā
.
Studentu pulciņa kodolu veidoja    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
K. Valdemārs, K. Barons, J. Alunāns
, un jaunieši    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
diskutēja par nacionāliem jautājumiem
.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Tekstam iespējami šādi pareizie papildinājumi:
 
1853. gadā Ādolfa Tīlo vadmalas fabrikā Rīgā notika dziedāšanas vakari.
  
Skolotājs Juris Caunītis pulcēja ap sevi izglītotākos strādniekus, izveidojot 17 cilvēku lielu grupu.
 
Nedaudz vēlāk sāka darboties studentu pulciņš Tērbatā, un tam bija liela nozīme latviešu nacionālās apziņas modināšanā.
 
Studentu pulciņa kodolu veidoja K. Valdemārs, K. Barons, J. Alunāns, un jaunieši diskutēja par nacionāliem jautājumiem.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 8
+0
atlicis 8
Lasi tekstu par jaunlatviešu darbības sākumu!
Nosaki un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
19. gs. 50. gados
 Ādolfa Tīlo vadmalas fabrikā Rīgā    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
darbojās latviešu tautskola
.
Skolotājs    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
J. Caunītis
, kurš bija mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā, pulcēja ap sevi izglītotākos    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
strādniekus
, izveidojot 17 cilvēku lielu grupu.
Nedaudz vēlāk sāka darboties studentu pulciņš    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Tērbatā
, un tam bija liela nozīme    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
nacionālajā atmodā
.
Studentu pulciņa kodolu veidoja    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns
, un jaunieši    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
diskutēja par latviešu tautas kultūru un vēsturi
.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Tekstam iespējami šādi pareizie papildinājumi:
 
19. gs. 50. gados Ādolfa Tīlo vadmalas fabrikā Rīgā darbojās latviešu tautskola.
  
Skolotājs Juris Caunītis pulcēja ap sevi izglītotākos strādniekus, izveidojot 17 cilvēku lielu grupu.
 
Nedaudz vēlāk sāka darboties studentu pulciņš Tērbatā, un tam bija liela nozīme nacionālajā atmodā.
 
Studentu pulciņa kodolu veidoja Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns, un jaunieši diskutēja par latviešu tautas kultūru un vēsturi.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Aplūko attēlu, lasi raksturojumus!
Nosaki, kurš raksturojums atbilst attēlā redzamajai personai un atzīmē to!
  
Raksturojumi:
  • Bija pirmais, kurš rakstīja par nepieciešamību nodibināt Latvijas valsti.
  • K. Barons organizēja pirmo bibliotēku latviešiem.
  • K. Valdemārs publicēja rakstus par tautsaimniecību.
  • Pateicoties K. Barona mūža darbam, ir saglabāta nozīmīga latviešu folkloras daļa.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Bija pirmais, kurš rakstīja par nepieciešamību nodibināt Latvijas valsti.
  • K. Barons organizēja pirmo bibliotēku latviešiem.
  • K. Valdemārs publicēja rakstus par tautsaimniecību.
  • Pateicoties K. Barona mūža darbam, ir saglabāta nozīmīga latviešu folkloras daļa.
valdemars_apgriezts11 (1).jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://ritvars.files.wordpress.com/2015/12/valdemars_apgriezts11.jpg

Risinājuma soļi:

Attēlam atbilstošie raksturojumi:
 
Attēlā redzams Krišjānis Valdemārs.
Viņš Tērbatas Universitātē studēja tautsaimniecību.
Viņš bija pirmais, kurš studiju laikā Tērbatā popularizēja savu piederību latviešiem - uz viņa studenta istabiņas durvīm līdzās uzvārdam bija rakstīts "Latvietis".
Viņš bija publicists - rakstīja par dažādiem jautājumiem, panāca "Pēterburgas Avīžu" izdošanu, rosināja latviešu folkloras vākšanas darbu.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Aplūko attēlu, lasi raksturojumus!
Nosaki, kurš raksturojums atbilst attēlā redzamajai personai un atzīmē to!
  
Raksturojumi:
  • Bija pirmais, kurš rakstīja par nepieciešamību nodibināt Latvijas valsti.
  • K. Valdemārs sekmēja laikraksta "Pēterburgas Avīzes" izdošanu.
  • K. Barons organizēja pirmo bibliotēku latviešiem.
  • Krišjānis Barons ir latviešu Dainu tēvs.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Bija pirmais, kurš rakstīja par nepieciešamību nodibināt Latvijas valsti.
  • K. Valdemārs sekmēja laikraksta "Pēterburgas Avīzes" izdošanu.
  • K. Barons organizēja pirmo bibliotēku latviešiem.
  • Krišjānis Barons ir latviešu Dainu tēvs.
valdemars_apgriezts11 (1).jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://ritvars.files.wordpress.com/2015/12/valdemars_apgriezts11.jpg

Risinājuma soļi:

Attēlam atbilstošie raksturojumi:
 
Attēlā redzams Krišjānis Valdemārs.
Viņš Tērbatas Universitātē studēja tautsaimniecību.
Viņš bija pirmais, kurš studiju laikā Tērbatā popularizēja savu piederību latviešiem - uz viņa studenta istabiņas durvīm līdzās uzvārdam bija rakstīts "Latvietis".
Viņš bija publicists - rakstīja par dažādiem jautājumiem, panāca "Pēterburgas Avīžu" izdošanu, rosināja latviešu folkloras vākšanas darbu.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Aplūko attēlu, lasi raksturojumus!
Nosaki, kurš raksturojums atbilst attēlā redzamajai personai un atzīmē to!
  
Raksturojumi:
  • Juris Alunāns dibināja pirmo augstskolu latviešu jauniešiem.
  • K. Valdemārs komponēja mūziku latviešu tautasdziesmām.
  • J. Alunāns bija valodnieks, veidoja jaunvārdus latviešu valodā.
  • K. Valdemārs publicēja rakstus par tautsaimniecību.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Juris Alunāns dibināja pirmo augstskolu latviešu jauniešiem.
  • K. Valdemārs komponēja mūziku latviešu tautasdziesmām.
  • J. Alunāns bija valodnieks, veidoja jaunvārdus latviešu valodā.
  • K. Valdemārs publicēja rakstus par tautsaimniecību.
lejupielade.jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://4.bp.blogspot.com/-lFpOYVEYx_g/UTOXaBwIGOI/AAAAAAAABBQ/I7X8cG4_ETU/s1600/lejupielade.jpg

Risinājuma soļi:

Attēlam atbilstošie raksturojumi:
 
Attēlā redzams Juris Alunāns.
Tērbatas Universitātē viņš studēja medicīnu, vēlāk - vēsturi, tautsaimniecību.
J. Alunāns bija pirmais, kurš latviešu valodā pārtulkoja mākslinieciski nozīmīgu pasaules klasikas dzeju, tulkojumu krājums - "Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas". Viņš veica nozīmīgu darbu latviešu valodas pilnveidē, darināja jaunvārdus.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Aplūko attēlu, lasi raksturojumus!
Nosaki, kurš raksturojums atbilst attēlā redzamajai personai un atzīmē to!
  
Raksturojumi:
  • J. Alunāns izveidoja dzejas krājumu "Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas".
  • Bija pirmais, kurš rakstīja par nepieciešamību nodibināt Latvijas valsti.
  • K. Barons organizēja pirmos latviešu dziesmusvētkus.
  • K. Valdemārs sekmēja laikraksta "Pēterburgas Avīzes" izdošanu.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • J. Alunāns izveidoja dzejas krājumu "Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas".
  • Bija pirmais, kurš rakstīja par nepieciešamību nodibināt Latvijas valsti.
  • K. Barons organizēja pirmos latviešu dziesmusvētkus.
  • K. Valdemārs sekmēja laikraksta "Pēterburgas Avīzes" izdošanu.
ValdemarsKrisjanis.jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://media.garamantas.lv/images/2017person/11/ValdemarsKrisjanis.jpg

Risinājuma soļi:

Attēlam atbilstošie raksturojumi:
 
Attēlā redzams Krišjānis Valdemārs.
Viņš Tērbatas Universitātē studēja tautsaimniecību.
Viņš bija pirmais, kurš studiju laikā Tērbatā popularizēja savu piederību latviešiem - uz viņa studenta istabiņas durvīm līdzās uzvārdam bija rakstīts "Latvietis".
Viņš bija publicists - rakstīja par dažādiem jautājumiem, panāca "Pēterburgas Avīžu" izdošanu, rosināja latviešu folkloras vākšanas darbu.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Aplūko attēlu, lasi raksturojumus!
Nosaki, kurš raksturojums atbilst attēlā redzamajai personai un atzīmē to!
  
Raksturojumi:
  • K. Valdemārs komponēja mūziku latviešu tautasdziesmām.
  • Pateicoties K. Barona mūža darbam, ir saglabāta nozīmīga latviešu folkloras daļa.
  • Juris Alunāns bija pirmais latviešu vēstures pētnieks un arheologs.
  • J. Alunāns bija valodnieks, veidoja jaunvārdus latviešu valodā.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • K. Valdemārs komponēja mūziku latviešu tautasdziesmām.
  • Pateicoties K. Barona mūža darbam, ir saglabāta nozīmīga latviešu folkloras daļa.
  • Juris Alunāns bija pirmais latviešu vēstures pētnieks un arheologs.
  • J. Alunāns bija valodnieks, veidoja jaunvārdus latviešu valodā.
Alunans Juris_opt.jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://media.garamantas.lv/images/2017person/11/Alunans%20Juris_opt.jpg

Risinājuma soļi:

Attēlam atbilstošie raksturojumi:
 
Attēlā redzams Juris Alunāns.
Tērbatas Universitātē viņš studēja medicīnu, vēlāk - vēsturi, tautsaimniecību.
J. Alunāns bija pirmais, kurš latviešu valodā pārtulkoja mākslinieciski nozīmīgu pasaules klasikas dzeju, tulkojumu krājums - "Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas". Viņš veica nozīmīgu darbu latviešu valodas pilnveidē, darināja jaunvārdus.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Aplūko attēlu, lasi raksturojumus!
Nosaki, kurš raksturojums atbilst attēlā redzamajai personai un atzīmē to!
  
Raksturojumi:
  • Juris Alunāns izveidoja Rīgā pirmo latviešu luterāņu draudzi.
  • K. Valdemārs sekmēja laikraksta "Pēterburgas Avīzes" izdošanu.
  • J. Alunāns bija valodnieks, veidoja jaunvārdus latviešu valodā.
  • K. Valdemārs komponēja mūziku latviešu tautasdziesmām.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Juris Alunāns izveidoja Rīgā pirmo latviešu luterāņu draudzi.
  • K. Valdemārs sekmēja laikraksta "Pēterburgas Avīzes" izdošanu.
  • J. Alunāns bija valodnieks, veidoja jaunvārdus latviešu valodā.
  • K. Valdemārs komponēja mūziku latviešu tautasdziesmām.
ValdemarsKrisjanis.jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://media.garamantas.lv/images/2017person/11/ValdemarsKrisjanis.jpg

Risinājuma soļi:

Attēlam atbilstošie raksturojumi:
 
Attēlā redzams Krišjānis Valdemārs.
Viņš Tērbatas Universitātē studēja tautsaimniecību.
Viņš bija pirmais, kurš studiju laikā Tērbatā popularizēja savu piederību latviešiem - uz viņa studenta istabiņas durvīm līdzās uzvārdam bija rakstīts "Latvietis".
Viņš bija publicists - rakstīja par dažādiem jautājumiem, panāca "Pēterburgas Avīžu" izdošanu, rosināja latviešu folkloras vākšanas darbu.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Aplūko attēlu, lasi raksturojumus!
Nosaki, kurš raksturojums atbilst attēlā redzamajai personai un atzīmē to!
  
Raksturojumi:
  • K. Valdemārs komponēja mūziku latviešu tautasdziesmām.
  • K. Valdemārs publicēja rakstus par tautsaimniecību.
  • Juris Alunāns izveidoja Rīgā pirmo latviešu luterāņu draudzi.
  • J. Alunāns veica pasaules nozīmīgāko dzejas autoru darbu tulkojumu latviešu valodā.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • K. Valdemārs komponēja mūziku latviešu tautasdziesmām.
  • K. Valdemārs publicēja rakstus par tautsaimniecību.
  • Juris Alunāns izveidoja Rīgā pirmo latviešu luterāņu draudzi.
  • J. Alunāns veica pasaules nozīmīgāko dzejas autoru darbu tulkojumu latviešu valodā.
lejupielade.jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://4.bp.blogspot.com/-lFpOYVEYx_g/UTOXaBwIGOI/AAAAAAAABBQ/I7X8cG4_ETU/s1600/lejupielade.jpg

Risinājuma soļi:

Attēlam atbilstošie raksturojumi:
 
Attēlā redzams Juris Alunāns.
Tērbatas Universitātē viņš studēja medicīnu, vēlāk - vēsturi, tautsaimniecību.
J. Alunāns bija pirmais, kurš latviešu valodā pārtulkoja mākslinieciski nozīmīgu pasaules klasikas dzeju, tulkojumu krājums - "Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas". Viņš veica nozīmīgu darbu latviešu valodas pilnveidē, darināja jaunvārdus.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Aplūko attēlu, lasi raksturojumus!
Nosaki, kurš raksturojums atbilst attēlā redzamajai personai un atzīmē to!
  
Raksturojumi:
  • K. Barons organizēja pirmo bibliotēku latviešiem.
  • Juris Alunāns dibināja pirmo augstskolu latviešu jauniešiem.
  • K. Valdemārs sekmēja laikraksta "Pēterburgas Avīzes" izdošanu.
  • J. Alunāns bija valodnieks, veidoja jaunvārdus latviešu valodā.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • K. Barons organizēja pirmo bibliotēku latviešiem.
  • Juris Alunāns dibināja pirmo augstskolu latviešu jauniešiem.
  • K. Valdemārs sekmēja laikraksta "Pēterburgas Avīzes" izdošanu.
  • J. Alunāns bija valodnieks, veidoja jaunvārdus latviešu valodā.
ValdemarsKrisjanis.jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://media.garamantas.lv/images/2017person/11/ValdemarsKrisjanis.jpg

Risinājuma soļi:

Attēlam atbilstošie raksturojumi:
 
Attēlā redzams Krišjānis Valdemārs.
Viņš Tērbatas Universitātē studēja tautsaimniecību.
Viņš bija pirmais, kurš studiju laikā Tērbatā popularizēja savu piederību latviešiem - uz viņa studenta istabiņas durvīm līdzās uzvārdam bija rakstīts "Latvietis".
Viņš bija publicists - rakstīja par dažādiem jautājumiem, panāca "Pēterburgas Avīžu" izdošanu, rosināja latviešu folkloras vākšanas darbu.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Aplūko attēlu, lasi raksturojumus!
Nosaki, kurš raksturojums atbilst attēlā redzamajai personai un atzīmē to!
  
Raksturojumi:
  • Juris Alunāns dibināja pirmo augstskolu latviešu jauniešiem.
  • K. Barons organizēja pirmo bibliotēku latviešiem.
  • K. Valdemārs sekmēja laikraksta "Pēterburgas Avīzes" izdošanu.
  • J. Alunāns veica pasaules nozīmīgāko dzejas autoru darbu tulkojumu latviešu valodā.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Juris Alunāns dibināja pirmo augstskolu latviešu jauniešiem.
  • K. Barons organizēja pirmo bibliotēku latviešiem.
  • K. Valdemārs sekmēja laikraksta "Pēterburgas Avīzes" izdošanu.
  • J. Alunāns veica pasaules nozīmīgāko dzejas autoru darbu tulkojumu latviešu valodā.
ValdemarsKrisjanis.jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://media.garamantas.lv/images/2017person/11/ValdemarsKrisjanis.jpg

Risinājuma soļi:

Attēlam atbilstošie raksturojumi:
 
Attēlā redzams Krišjānis Valdemārs.
Viņš Tērbatas Universitātē studēja tautsaimniecību.
Viņš bija pirmais, kurš studiju laikā Tērbatā popularizēja savu piederību latviešiem - uz viņa studenta istabiņas durvīm līdzās uzvārdam bija rakstīts "Latvietis".
Viņš bija publicists - rakstīja par dažādiem jautājumiem, panāca "Pēterburgas Avīžu" izdošanu, rosināja latviešu folkloras vākšanas darbu.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izpildi uzdevumus!
  1. Izpēti attēlu ar preses izdevuma fragmentu, nosaki un atzīmē pareizo izdevuma nosaukumu!
    • "Maija Rīts"
    • "Mājas Viesis"
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • "Maija Rīts"
    • "Mājas Viesis"

    thumbnail.jpg
     
  2. Izlasi aprakstus, nosaki un atzīmē to, kurš atbilst attēlā redzamajam preses izdevumam!
    • Aicināja atņemt zemi vācu muižniekiem un izdzīt vācu muižniekus no Latvijas.
    • Aicināja kopt latviešu valodu, cienīt savu kultūras mantojumu.
    • Aicināja latviešus izglītoties un saplūst ar vāciešiem kā kultūrtautu.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Aicināja atņemt zemi vācu muižniekiem un izdzīt vācu muižniekus no Latvijas.
    • Aicināja kopt latviešu valodu, cienīt savu kultūras mantojumu.
    • Aicināja latviešus izglītoties un saplūst ar vāciešiem kā kultūrtautu.
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/img/thumbnail?pid=IMG00001-thumb&issue=/p_001_mavi1909n01
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=31634

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
 
  1. Pareizais nosaukums:  "Mājas Viesis"
     
  2. Preses izdevuma raksturojums:
    19. gs. 50. gados jaunlatvieši savus rakstus publicēja laikrakstā "Mājas Viesis".
    Iepazīstināja lasītājus ar dabaszinātņu atklājumiem, pasaules politikas notikumiem, filozofijas idejām, latviešu vēsturi.
    Veidoja lasītājos pārliecību par izglītības nozīmi tautas nākotnē.
    Aicināja lasītājus racionāli saimniekot, vairot latviešu tautas turību.
    Aicināja kopt latviešu valodu, cienīt savu kultūras mantojumu, lepties ar savu piederību latviešiem.
    Tomēr drīz radās nesaskaņas ar tā redaktoru A. Leitānu, kuram jaunlatviešu idejas un stils šķita pārāk radikāls.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izpildi uzdevumus!
  1. Izpēti attēlu ar preses izdevuma fragmentu, nosaki un atzīmē pareizo izdevuma nosaukumu!
    • "Mājas Draugs"
    • "Mājas Viesis"
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • "Mājas Draugs"
    • "Mājas Viesis"

    thumbnail.jpg
     
  2. Izlasi aprakstus, nosaki un atzīmē to, kurš atbilst attēlā redzamajam preses izdevumam!
    • Vēstīja par pasaules politikas notikumiem, iepazīstināja ar filozofijas idejām.
    • Rakstīja par nepieciešamību Latvijai pievienoties eirozonai.
    • Aicināja latviešus pievienoties Krievijas komunistiem, cīnīties par to idejām.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Vēstīja par pasaules politikas notikumiem, iepazīstināja ar filozofijas idejām.
    • Rakstīja par nepieciešamību Latvijai pievienoties eirozonai.
    • Aicināja latviešus pievienoties Krievijas komunistiem, cīnīties par to idejām.
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/img/thumbnail?pid=IMG00001-thumb&issue=/p_001_mavi1909n01
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=31634

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
 
  1. Pareizais nosaukums:  "Mājas Viesis"
     
  2. Preses izdevuma raksturojums:
    19. gs. 50. gados jaunlatvieši savus rakstus publicēja laikrakstā "Mājas Viesis".
    Iepazīstināja lasītājus ar dabaszinātņu atklājumiem, pasaules politikas notikumiem, filozofijas idejām, latviešu vēsturi.
    Veidoja lasītājos pārliecību par izglītības nozīmi tautas nākotnē.
    Aicināja lasītājus racionāli saimniekot, vairot latviešu tautas turību.
    Aicināja kopt latviešu valodu, cienīt savu kultūras mantojumu, lepties ar savu piederību latviešiem.
    Tomēr drīz radās nesaskaņas ar tā redaktoru A. Leitānu, kuram jaunlatviešu idejas un stils šķita pārāk radikāls.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izpildi uzdevumus!
  1. Izpēti attēlu ar preses izdevuma fragmentu, nosaki un atzīmē pareizo izdevuma nosaukumu!
    • "Latviešu Avīžu" pielikums "Satīras"
    • "Pēterburgas Avīžu" pielikums "Zobugals"
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • "Latviešu Avīžu" pielikums "Satīras"
    • "Pēterburgas Avīžu" pielikums "Zobugals"

    lwf17.gif
     
  2. Izlasi aprakstus, nosaki un atzīmē to, kurš atbilst attēlā redzamajam preses izdevumam!
    • Izsmēja vācu un latviešu mācītājus, kas mudināja tautu būt pazemīgai, paklausīgai, pieticīgai.
    • Rakstīja par nepieciešamību Latvijai pievienoties eirozonai.
    • Aicināja latviešus pretoties visiem apspiedējiem un izveidot savu valsti.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Izsmēja vācu un latviešu mācītājus, kas mudināja tautu būt pazemīgai, paklausīgai, pieticīgai.
    • Rakstīja par nepieciešamību Latvijai pievienoties eirozonai.
    • Aicināja latviešus pretoties visiem apspiedējiem un izveidot savu valsti.
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://old.historia.lv/alfabets/P/Pe/peterb_aviz/teksti/shiller/lwf17.gif
https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/peterburgas-avizes-0

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
 
  1. Pareizais nosaukums:  "Pēterburgas Avīžu" pielikums "Zobugals"
     
  2. Preses izdevuma raksturojums:
    Sākotnēji "Pēterburgas Avīžu" satīriskais pielikums tika nosaukts par "Dzirksteli, vēlāk - par "Zobugalu".
    Tajā izsmēja vācu muižniekus un tos latviešus, sauktus par "kārklu vāciešiem", kas noliedza piederību savai tautai un centās iekļauties vācu sabiedrībā vai citā - poļu, krievu.
    Pielikumā ironizēja par vācu un latviešu garīdzniekiem, kuri mudināja latviešus būt pazemīgiem, pieticīgiem, paklausīgiem.
    Tika izsmieti visdažādākie netikumi, piem., dzeršana, nolaidība, slinkums u.c.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izpildi uzdevumus!
  1. Izpēti attēlu ar preses izdevuma fragmentu, nosaki un atzīmē pareizo izdevuma nosaukumu!
    • "Mājas Viesis"
    • "Maija Ziedi"
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • "Mājas Viesis"
    • "Maija Ziedi"

    thumbnail.jpg
     
  2. Izlasi aprakstus, nosaki un atzīmē to, kurš atbilst attēlā redzamajam preses izdevumam!
    • Vēstīja par pasaules politikas notikumiem, iepazīstināja ar filozofijas idejām.
    • Rakstīja par nepieciešamību Latvijai pievienoties eirozonai.
    • Aicināja latviešus pievienoties Krievijas komunistiem, cīnīties par to idejām.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Vēstīja par pasaules politikas notikumiem, iepazīstināja ar filozofijas idejām.
    • Rakstīja par nepieciešamību Latvijai pievienoties eirozonai.
    • Aicināja latviešus pievienoties Krievijas komunistiem, cīnīties par to idejām.
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/img/thumbnail?pid=IMG00001-thumb&issue=/p_001_mavi1909n01
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=31634

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
 
  1. Pareizais nosaukums:  "Mājas Viesis"
     
  2. Preses izdevuma raksturojums:
    19. gs. 50. gados jaunlatvieši savus rakstus publicēja laikrakstā "Mājas Viesis".
    Iepazīstināja lasītājus ar dabaszinātņu atklājumiem, pasaules politikas notikumiem, filozofijas idejām, latviešu vēsturi.
    Veidoja lasītājos pārliecību par izglītības nozīmi tautas nākotnē.
    Aicināja lasītājus racionāli saimniekot, vairot latviešu tautas turību.
    Aicināja kopt latviešu valodu, cienīt savu kultūras mantojumu, lepties ar savu piederību latviešiem.
    Tomēr drīz radās nesaskaņas ar tā redaktoru A. Leitānu, kuram jaunlatviešu idejas un stils šķita pārāk radikāls.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izpildi uzdevumus!
  1. Izpēti attēlu ar preses izdevuma fragmentu, nosaki un atzīmē pareizo izdevuma nosaukumu!
    • "Latviešu Avīžu" pielikums "Satīras"
    • "Pēterburgas Avīžu" pielikums "Zobugals"
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • "Latviešu Avīžu" pielikums "Satīras"
    • "Pēterburgas Avīžu" pielikums "Zobugals"

    lwf17.gif
     
  2. Izlasi aprakstus, nosaki un atzīmē to, kurš atbilst attēlā redzamajam preses izdevumam!
    • Aicināja latviešus pievienoties Krievijas komunistiem, cīnīties par to idejām.
    • Izsmēja dažādus netikumus - dzeršanu, slinkumu, iedomību u.c.
    • Rakstīja par nepieciešamību Latvijai pievienoties eirozonai.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Aicināja latviešus pievienoties Krievijas komunistiem, cīnīties par to idejām.
    • Izsmēja dažādus netikumus - dzeršanu, slinkumu, iedomību u.c.
    • Rakstīja par nepieciešamību Latvijai pievienoties eirozonai.
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://old.historia.lv/alfabets/P/Pe/peterb_aviz/teksti/shiller/lwf17.gif
https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/peterburgas-avizes-0

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
 
  1. Pareizais nosaukums:  "Pēterburgas Avīžu" pielikums "Zobugals"
     
  2. Preses izdevuma raksturojums:
    Sākotnēji "Pēterburgas Avīžu" satīriskais pielikums tika nosaukts par "Dzirksteli, vēlāk - par "Zobugalu".
    Tajā izsmēja vācu muižniekus un tos latviešus, sauktus par "kārklu vāciešiem", kas noliedza piederību savai tautai un centās iekļauties vācu sabiedrībā vai citā - poļu, krievu.
    Pielikumā ironizēja par vācu un latviešu garīdzniekiem, kuri mudināja latviešus būt pazemīgiem, pieticīgiem, paklausīgiem.
    Tika izsmieti visdažādākie netikumi, piem., dzeršana, nolaidība, slinkums u.c.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izpildi uzdevumus!
  1. Izpēti attēlu ar preses izdevuma fragmentu, nosaki un atzīmē pareizo izdevuma nosaukumu!
    • "Pēterburgas Avīzes"
    • "Palīdzīgās Avīzes"
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • "Pēterburgas Avīzes"
    • "Palīdzīgās Avīzes"

    1862pa.jpg
     
  2. Izlasi aprakstus, nosaki un atzīmē to, kurš atbilst attēlā redzamajam preses izdevumam!
    • Aicināja lasītājus racionāli saimniekot, vairot latviešu tautas turību.
    • Informēja lasītājus par latviešu zemo kultūras līmeni un rosināja kaunēties par savu tautību.
    • Rakstīja par nepieciešamību nodibināt Latvijas vēstures institūtu.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Aicināja lasītājus racionāli saimniekot, vairot latviešu tautas turību.
    • Informēja lasītājus par latviešu zemo kultūras līmeni un rosināja kaunēties par savu tautību.
    • Rakstīja par nepieciešamību nodibināt Latvijas vēstures institūtu.
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://www.historia.lv/sites/default/files/media/Personas/B/Ba/Barons_Krisjanis/1862pa.jpg
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=31634

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
 
  1. Pareizais nosaukums:  "Pēterburgas Avīzes"
     
  2. Preses izdevuma raksturojums:
    Laikraksts "Pēterburgas Avīzes", kā liecina nosaukums, iznāca Pēterburgā no 1862. - 1865. gadam.
    Iepazīstināja lasītājus ar dabaszinātņu atklājumiem, pasaules politikas notikumiem, filozofijas idejām, latviešu vēsturi.
    Veidoja lasītājos pārliecību par izglītības nozīmi tautas nākotnē.
    Aicināja lasītājus racionāli saimniekot, vairot latviešu tautas turību.
    Aicināja kopt latviešu valodu, cienīt savu kultūras mantojumu, lepties ar savu piederību latviešiem.
    Laikraksts tika slēgts pēc vācu muižnieku sūdzībām - viņi bija neapmierināti ar tā saturu un stilu.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izpildi uzdevumus!
  1. Izpēti attēlu ar preses izdevuma fragmentu, nosaki un atzīmē pareizo izdevuma nosaukumu!
    • "Latviešu Avīžu" pielikums "Zobgalis"
    • "Zobugals"
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • "Latviešu Avīžu" pielikums "Zobgalis"
    • "Zobugals"

    lwf17.gif
     
  2. Izlasi aprakstus, nosaki un atzīmē to, kurš atbilst attēlā redzamajam preses izdevumam!
    • Izsmēja latviešus, kas noliedza savu tautību un centās iekļūt vācu, poļu, krievu aprindās.
    • Rakstīja par nepieciešamību nodibināt Latvijas vēstures institūtu.
    • Aicināja latviešus izglītoties un saplūst ar vāciešiem kā kultūrtautu.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Izsmēja latviešus, kas noliedza savu tautību un centās iekļūt vācu, poļu, krievu aprindās.
    • Rakstīja par nepieciešamību nodibināt Latvijas vēstures institūtu.
    • Aicināja latviešus izglītoties un saplūst ar vāciešiem kā kultūrtautu.
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://old.historia.lv/alfabets/P/Pe/peterb_aviz/teksti/shiller/lwf17.gif
https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/peterburgas-avizes-0

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
 
  1. Pareizais nosaukums:  "Pēterburgas Avīžu" pielikums "Zobugals"
     
  2. Preses izdevuma raksturojums:
    Sākotnēji "Pēterburgas Avīžu" satīriskais pielikums tika nosaukts par "Dzirksteli, vēlāk - par "Zobugalu".
    Tajā izsmēja vācu muižniekus un tos latviešus, sauktus par "kārklu vāciešiem", kas noliedza piederību savai tautai un centās iekļauties vācu sabiedrībā vai citā - poļu, krievu.
    Pielikumā ironizēja par vācu un latviešu garīdzniekiem, kuri mudināja latviešus būt pazemīgiem, pieticīgiem, paklausīgiem.
    Tika izsmieti visdažādākie netikumi, piem., dzeršana, nolaidība, slinkums u.c.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izpildi uzdevumus!
  1. Izpēti attēlu ar preses izdevuma fragmentu, nosaki un atzīmē pareizo izdevuma nosaukumu!
    • "Pēterburgas Avīzes"
    • "Latviešu Avīzes"
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • "Pēterburgas Avīzes"
    • "Latviešu Avīzes"

    images.jpg
     
  2. Izlasi aprakstus, nosaki un atzīmē to, kurš atbilst attēlā redzamajam preses izdevumam!
    • Veidoja lasītājos pārliecību par izglītības nozīmi tautas nākotnē.
    • Aicināja latviešus izglītoties un saplūst ar vāciešiem kā kultūrtautu.
    • Rakstīja par nepieciešamību nodibināt Latvijas vēstures institūtu.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Veidoja lasītājos pārliecību par izglītības nozīmi tautas nākotnē.
    • Aicināja latviešus izglītoties un saplūst ar vāciešiem kā kultūrtautu.
    • Rakstīja par nepieciešamību nodibināt Latvijas vēstures institūtu.
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://ftpmirror.your.org/pub/wikimedia/images/wikipedia/lv/4/40/Peterburgas_Avizes.JPG
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=31634

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
 
  1. Pareizais nosaukums:  "Pēterburgas Avīzes"
     
  2. Preses izdevuma raksturojums:
    Laikraksts "Pēterburgas Avīzes", kā liecina nosaukums, iznāca Pēterburgā no 1862. - 1865. gadam.
    Iepazīstināja lasītājus ar dabaszinātņu atklājumiem, pasaules politikas notikumiem, filozofijas idejām, latviešu vēsturi.
    Veidoja lasītājos pārliecību par izglītības nozīmi tautas nākotnē.
    Aicināja lasītājus racionāli saimniekot, vairot latviešu tautas turību.
    Aicināja kopt latviešu valodu, cienīt savu kultūras mantojumu, lepties ar savu piederību latviešiem.
    Laikraksts tika slēgts pēc vācu muižnieku sūdzībām - viņi bija neapmierināti ar tā saturu un stilu.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izpildi uzdevumus!
  1. Izpēti attēlu ar preses izdevuma fragmentu, nosaki un atzīmē pareizo izdevuma nosaukumu!
    • "Mājas Viesis"
    • "Mājas Draugs"
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • "Mājas Viesis"
    • "Mājas Draugs"

    thumbnail.jpg
     
  2. Izlasi aprakstus, nosaki un atzīmē to, kurš atbilst attēlā redzamajam preses izdevumam!
    • Aicināja kopt latviešu valodu, cienīt savu kultūras mantojumu.
    • Aicināja latviešus pretoties visiem apspiedējiem un izveidot savu valsti.
    • Rakstīja par nepieciešamību nodibināt Latvijas vēstures institūtu.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Aicināja kopt latviešu valodu, cienīt savu kultūras mantojumu.
    • Aicināja latviešus pretoties visiem apspiedējiem un izveidot savu valsti.
    • Rakstīja par nepieciešamību nodibināt Latvijas vēstures institūtu.
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/img/thumbnail?pid=IMG00001-thumb&issue=/p_001_mavi1909n01
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=31634

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
 
  1. Pareizais nosaukums:  "Mājas Viesis"
     
  2. Preses izdevuma raksturojums:
    19. gs. 50. gados jaunlatvieši savus rakstus publicēja laikrakstā "Mājas Viesis".
    Iepazīstināja lasītājus ar dabaszinātņu atklājumiem, pasaules politikas notikumiem, filozofijas idejām, latviešu vēsturi.
    Veidoja lasītājos pārliecību par izglītības nozīmi tautas nākotnē.
    Aicināja lasītājus racionāli saimniekot, vairot latviešu tautas turību.
    Aicināja kopt latviešu valodu, cienīt savu kultūras mantojumu, lepties ar savu piederību latviešiem.
    Tomēr drīz radās nesaskaņas ar tā redaktoru A. Leitānu, kuram jaunlatviešu idejas un stils šķita pārāk radikāls.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 6
+0
atlicis 6
Izpēti jaunlatvieša Ata Kronvalda tekstu!
Lasi apgalvojumus par tekstu, nosaki un atzīmē pareizos papildinājumus!
 
Atis Kronvalds aicina tēvzemi mīlēt    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
diženi
.
Viņš nosoda    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pašlabuma meklēšanu
.
Tēvzemes mīlestību, tā uzskata Atis Kronvalds, sekmē    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
tēvu valodas lietošana
.
Cienīt valodu nozīmē    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pārzināt pareizrakstību un rakstīt pareizi
.
Spriežot pēc teksta satura, Atis Kronvalds bija    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pedagogs un valodnieks
.
Viņa teiktais par    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
vēstures nozīmi
 joprojām ir aktuāls mūsdienās.
 
Teksts: Atis Kronvalds par tēvzemes mīlestību (1886)
Mums vajag dedzīgas un diženas tēvzemes mīlestības, kura ir svabada no sevmīlības un netīras kārības pēc vienīgā pašu labuma. (...) Neviens cits ceļš kā vien tas, kurš jauno audzi pieved pie tēvzemes mīlestības skaidriem un spirgtiem avotiem.
Pirmais tāds avots ir tēvuzemes pazīšana. Otrs - tēvijas vēsture. Trešais - tēvu valodas cienīšana un piekopšana. Jauno audzi vajag mācīt turēties pie tēvu tēvu krietnām ieražām (...), kopības apziņas.
 
images (2).jpg
Attēlā: Piemineklis Atim Kronvaldam Durbē
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://encrypted-tbn0.gstatic.com/images?q=tbn:ANd9GcQvZX99MncJTjTUBNNeYzKKc9fTEdyvtS-AuqR2UI183RDie3RszA

Risinājuma soļi:

Pareizie teksta papildinājumi:
 
Atis Kronvalds aicina tēvzemi mīlēt nesavtīgi, dedzīgi, diženi, nedomājot par savu personīgo labumu.
Viņš nosoda kāri pēc sava labuma, savtīgumu, pašmīlestību, pašlabuma meklēšanu.
Tēvzemes mīlestību, tā uzskata Atis Kronvalds, sekmē tēvzemes pazīšana, tās vēstures zināšanas, tēvu valodas cienīšana un lietošana.
Cienīt savu valodu nozīmē zināt tās pareizu lietojumu un izteikties pareizā latviešu valodā, pārzināt pareizrakstību un rakstīt pareizi, izvairīties no žargona vārdu lietojuma.
Spriežot pēc teksta satura, Atis Kronvalds bija publicists, valodnieks, pedagogs jeb skolotājs.
Viņa teiktais par valodas nozīmi, par vēstures nozīmi, par nepieciešamību ievērot nesavtīgumu un godīgumu, uzņemoties darbu sabiedrības labā, joprojām ir aktuāls mūsdienās.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 6
+0
atlicis 6
Izpēti jaunlatvieša Ata Kronvalda tekstu!
Lasi apgalvojumus par tekstu, nosaki un atzīmē pareizos papildinājumus!
 
Atis Kronvalds aicina tēvzemi mīlēt    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
nesavtīgi
.
Viņš nosoda    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pašmīlestību
.
Tēvzemes mīlestību, tā uzskata Atis Kronvalds, sekmē    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
tēvzemes vēstures zināšana
.
Cienīt valodu nozīmē    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
zināt tās pareizu lietojumu un izteikties pareizā valodā
.
Spriežot pēc teksta satura, Atis Kronvalds bija    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pedagogs, valodnieks, publicists
.
Viņa teiktais par    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
godīgumu, uzņemoties darbu sabiedrības labā
 joprojām ir aktuāls mūsdienās.
 
Teksts: Atis Kronvalds par tēvzemes mīlestību (1886)
Mums vajag dedzīgas un diženas tēvzemes mīlestības, kura ir svabada no sevmīlības un netīras kārības pēc vienīgā pašu labuma. (...) Neviens cits ceļš kā vien tas, kurš jauno audzi pieved pie tēvzemes mīlestības skaidriem un spirgtiem avotiem.
Pirmais tāds avots ir tēvuzemes pazīšana. Otrs - tēvijas vēsture. Trešais - tēvu valodas cienīšana un piekopšana. Jauno audzi vajag mācīt turēties pie tēvu tēvu krietnām ieražām (...), kopības apziņas.
 
images (2).jpg
Attēlā: Piemineklis Atim Kronvaldam Durbē
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://encrypted-tbn0.gstatic.com/images?q=tbn:ANd9GcQvZX99MncJTjTUBNNeYzKKc9fTEdyvtS-AuqR2UI183RDie3RszA

Risinājuma soļi:

Pareizie teksta papildinājumi:
 
Atis Kronvalds aicina tēvzemi mīlēt nesavtīgi, dedzīgi, diženi, nedomājot par savu personīgo labumu.
Viņš nosoda kāri pēc sava labuma, savtīgumu, pašmīlestību, pašlabuma meklēšanu.
Tēvzemes mīlestību, tā uzskata Atis Kronvalds, sekmē tēvzemes pazīšana, tās vēstures zināšanas, tēvu valodas cienīšana un lietošana.
Cienīt savu valodu nozīmē zināt tās pareizu lietojumu un izteikties pareizā latviešu valodā, pārzināt pareizrakstību un rakstīt pareizi, izvairīties no žargona vārdu lietojuma.
Spriežot pēc teksta satura, Atis Kronvalds bija publicists, valodnieks, pedagogs jeb skolotājs.
Viņa teiktais par valodas nozīmi, par vēstures nozīmi, par nepieciešamību ievērot nesavtīgumu un godīgumu, uzņemoties darbu sabiedrības labā, joprojām ir aktuāls mūsdienās.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 6
+0
atlicis 6
Izpēti jaunlatvieša Ata Kronvalda tekstu!
Lasi apgalvojumus par tekstu, nosaki un atzīmē pareizos papildinājumus!
 
Atis Kronvalds aicina tēvzemi mīlēt    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
diženi
.
Viņš nosoda    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
kāri pēc sava labuma
.
Tēvzemes mīlestību, tā uzskata Atis Kronvalds, sekmē    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
tēvu valodas lietošana
.
Cienīt valodu nozīmē    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
izvairīties no žargona vārdu lietojuma
.
Spriežot pēc teksta satura, Atis Kronvalds bija    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
publicists un pedagogs
.
Viņa teiktais par    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
godīgumu, uzņemoties darbu sabiedrības labā
 joprojām ir aktuāls mūsdienās.
 
Teksts: Atis Kronvalds par tēvzemes mīlestību (1886)
Mums vajag dedzīgas un diženas tēvzemes mīlestības, kura ir svabada no sevmīlības un netīras kārības pēc vienīgā pašu labuma. (...) Neviens cits ceļš kā vien tas, kurš jauno audzi pieved pie tēvzemes mīlestības skaidriem un spirgtiem avotiem.
Pirmais tāds avots ir tēvuzemes pazīšana. Otrs - tēvijas vēsture. Trešais - tēvu valodas cienīšana un piekopšana. Jauno audzi vajag mācīt turēties pie tēvu tēvu krietnām ieražām (...), kopības apziņas.
 
Kronvalds_Foto.jpg
Attēlā: Atis Kronvalds
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://www.turaida-muzejs.lv/wp-content/uploads/2017/04/Kronvalds_Foto.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizie teksta papildinājumi:
 
Atis Kronvalds aicina tēvzemi mīlēt nesavtīgi, dedzīgi, diženi, nedomājot par savu personīgo labumu.
Viņš nosoda kāri pēc sava labuma, savtīgumu, pašmīlestību, pašlabuma meklēšanu.
Tēvzemes mīlestību, tā uzskata Atis Kronvalds, sekmē tēvzemes pazīšana, tās vēstures zināšanas, tēvu valodas cienīšana un lietošana.
Cienīt savu valodu nozīmē zināt tās pareizu lietojumu un izteikties pareizā latviešu valodā, pārzināt pareizrakstību un rakstīt pareizi, izvairīties no žargona vārdu lietojuma.
Spriežot pēc teksta satura, Atis Kronvalds bija publicists, valodnieks, pedagogs jeb skolotājs.
Viņa teiktais par valodas nozīmi, par vēstures nozīmi, par nepieciešamību ievērot nesavtīgumu un godīgumu, uzņemoties darbu sabiedrības labā, joprojām ir aktuāls mūsdienās.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 6
+0
atlicis 6
Izpēti jaunlatvieša Ata Kronvalda tekstu!
Lasi apgalvojumus par tekstu, nosaki un atzīmē pareizos papildinājumus!
 
Atis Kronvalds aicina tēvzemi mīlēt    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
dedzīgi
.
Viņš nosoda    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
kāri pēc sava labuma
.
Tēvzemes mīlestību, tā uzskata Atis Kronvalds, sekmē    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
tēvzemes pazīšana
.
Cienīt valodu nozīmē    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
zināt tās pareizu lietojumu un izteikties pareizā valodā
.
Spriežot pēc teksta satura, Atis Kronvalds bija    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
publicists un pedagogs
.
Viņa teiktais par    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
valodas nozīmi
 joprojām ir aktuāls mūsdienās.
 
Teksts: Atis Kronvalds par tēvzemes mīlestību (1886)
Mums vajag dedzīgas un diženas tēvzemes mīlestības, kura ir svabada no sevmīlības un netīras kārības pēc vienīgā pašu labuma. (...) Neviens cits ceļš kā vien tas, kurš jauno audzi pieved pie tēvzemes mīlestības skaidriem un spirgtiem avotiem.
Pirmais tāds avots ir tēvuzemes pazīšana. Otrs - tēvijas vēsture. Trešais - tēvu valodas cienīšana un piekopšana. Jauno audzi vajag mācīt turēties pie tēvu tēvu krietnām ieražām (...), kopības apziņas.
 
images (2).jpg
Attēlā: Piemineklis Atim Kronvaldam Durbē
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://encrypted-tbn0.gstatic.com/images?q=tbn:ANd9GcQvZX99MncJTjTUBNNeYzKKc9fTEdyvtS-AuqR2UI183RDie3RszA

Risinājuma soļi:

Pareizie teksta papildinājumi:
 
Atis Kronvalds aicina tēvzemi mīlēt nesavtīgi, dedzīgi, diženi, nedomājot par savu personīgo labumu.
Viņš nosoda kāri pēc sava labuma, savtīgumu, pašmīlestību, pašlabuma meklēšanu.
Tēvzemes mīlestību, tā uzskata Atis Kronvalds, sekmē tēvzemes pazīšana, tās vēstures zināšanas, tēvu valodas cienīšana un lietošana.
Cienīt savu valodu nozīmē zināt tās pareizu lietojumu un izteikties pareizā latviešu valodā, pārzināt pareizrakstību un rakstīt pareizi, izvairīties no žargona vārdu lietojuma.
Spriežot pēc teksta satura, Atis Kronvalds bija publicists, valodnieks, pedagogs jeb skolotājs.
Viņa teiktais par valodas nozīmi, par vēstures nozīmi, par nepieciešamību ievērot nesavtīgumu un godīgumu, uzņemoties darbu sabiedrības labā, joprojām ir aktuāls mūsdienās.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 6
+0
atlicis 6
Izpēti jaunlatvieša Ata Kronvalda tekstu!
Lasi apgalvojumus par tekstu, nosaki un atzīmē pareizos papildinājumus!
 
Atis Kronvalds aicina tēvzemi mīlēt    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
diženi
.
Viņš nosoda    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
savtīgumu
.
Tēvzemes mīlestību, tā uzskata Atis Kronvalds, sekmē    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
tēvzemes pazīšana
.
Cienīt valodu nozīmē    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
izvairīties no žargona vārdu lietojuma
.
Spriežot pēc teksta satura, Atis Kronvalds bija    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
publicists un pedagogs
.
Viņa teiktais par    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
vēstures nozīmi
 joprojām ir aktuāls mūsdienās.
 
Teksts: Atis Kronvalds par tēvzemes mīlestību (1886)
Mums vajag dedzīgas un diženas tēvzemes mīlestības, kura ir svabada no sevmīlības un netīras kārības pēc vienīgā pašu labuma. (...) Neviens cits ceļš kā vien tas, kurš jauno audzi pieved pie tēvzemes mīlestības skaidriem un spirgtiem avotiem.
Pirmais tāds avots ir tēvuzemes pazīšana. Otrs - tēvijas vēsture. Trešais - tēvu valodas cienīšana un piekopšana. Jauno audzi vajag mācīt turēties pie tēvu tēvu krietnām ieražām (...), kopības apziņas.
 
Kronvalds_Foto.jpg
Attēlā: Atis Kronvalds
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://www.turaida-muzejs.lv/wp-content/uploads/2017/04/Kronvalds_Foto.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizie teksta papildinājumi:
 
Atis Kronvalds aicina tēvzemi mīlēt nesavtīgi, dedzīgi, diženi, nedomājot par savu personīgo labumu.
Viņš nosoda kāri pēc sava labuma, savtīgumu, pašmīlestību, pašlabuma meklēšanu.
Tēvzemes mīlestību, tā uzskata Atis Kronvalds, sekmē tēvzemes pazīšana, tās vēstures zināšanas, tēvu valodas cienīšana un lietošana.
Cienīt savu valodu nozīmē zināt tās pareizu lietojumu un izteikties pareizā latviešu valodā, pārzināt pareizrakstību un rakstīt pareizi, izvairīties no žargona vārdu lietojuma.
Spriežot pēc teksta satura, Atis Kronvalds bija publicists, valodnieks, pedagogs jeb skolotājs.
Viņa teiktais par valodas nozīmi, par vēstures nozīmi, par nepieciešamību ievērot nesavtīgumu un godīgumu, uzņemoties darbu sabiedrības labā, joprojām ir aktuāls mūsdienās.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 6
+0
atlicis 6
Izpēti jaunlatvieša Ata Kronvalda tekstu!
Lasi apgalvojumus par tekstu, nosaki un atzīmē pareizos papildinājumus!
 
Atis Kronvalds aicina tēvzemi mīlēt    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
diženi
.
Viņš nosoda    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pašmīlestību
.
Tēvzemes mīlestību, tā uzskata Atis Kronvalds, sekmē    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
tēvzemes vēstures zināšana
.
Cienīt valodu nozīmē    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
zināt tās pareizu lietojumu un izteikties pareizā valodā
.
Spriežot pēc teksta satura, Atis Kronvalds bija    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
publicists un pedagogs
.
Viņa teiktais par    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
valodas nozīmi
 joprojām ir aktuāls mūsdienās.
 
Teksts: Atis Kronvalds par tēvzemes mīlestību (1886)
Mums vajag dedzīgas un diženas tēvzemes mīlestības, kura ir svabada no sevmīlības un netīras kārības pēc vienīgā pašu labuma. (...) Neviens cits ceļš kā vien tas, kurš jauno audzi pieved pie tēvzemes mīlestības skaidriem un spirgtiem avotiem.
Pirmais tāds avots ir tēvuzemes pazīšana. Otrs - tēvijas vēsture. Trešais - tēvu valodas cienīšana un piekopšana. Jauno audzi vajag mācīt turēties pie tēvu tēvu krietnām ieražām (...), kopības apziņas.
 
images (2).jpg
Attēlā: Piemineklis Atim Kronvaldam Durbē
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://encrypted-tbn0.gstatic.com/images?q=tbn:ANd9GcQvZX99MncJTjTUBNNeYzKKc9fTEdyvtS-AuqR2UI183RDie3RszA

Risinājuma soļi:

Pareizie teksta papildinājumi:
 
Atis Kronvalds aicina tēvzemi mīlēt nesavtīgi, dedzīgi, diženi, nedomājot par savu personīgo labumu.
Viņš nosoda kāri pēc sava labuma, savtīgumu, pašmīlestību, pašlabuma meklēšanu.
Tēvzemes mīlestību, tā uzskata Atis Kronvalds, sekmē tēvzemes pazīšana, tās vēstures zināšanas, tēvu valodas cienīšana un lietošana.
Cienīt savu valodu nozīmē zināt tās pareizu lietojumu un izteikties pareizā latviešu valodā, pārzināt pareizrakstību un rakstīt pareizi, izvairīties no žargona vārdu lietojuma.
Spriežot pēc teksta satura, Atis Kronvalds bija publicists, valodnieks, pedagogs jeb skolotājs.
Viņa teiktais par valodas nozīmi, par vēstures nozīmi, par nepieciešamību ievērot nesavtīgumu un godīgumu, uzņemoties darbu sabiedrības labā, joprojām ir aktuāls mūsdienās.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 6
+0
atlicis 6
Izpēti jaunlatvieša Ata Kronvalda tekstu!
Lasi apgalvojumus par tekstu, nosaki un atzīmē pareizos papildinājumus!
 
Atis Kronvalds aicina tēvzemi mīlēt    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
nesavtīgi
.
Viņš nosoda    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pašmīlestību
.
Tēvzemes mīlestību, tā uzskata Atis Kronvalds, sekmē    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
tēvzemes vēstures zināšana
.
Cienīt valodu nozīmē    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
zināt tās pareizu lietojumu un izteikties pareizā valodā
.
Spriežot pēc teksta satura, Atis Kronvalds bija    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pedagogs un valodnieks
.
Viņa teiktais par    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
nepieciešamību ievērot nesavtīgumu
 joprojām ir aktuāls mūsdienās.
 
Teksts: Atis Kronvalds par tēvzemes mīlestību (1886)
Mums vajag dedzīgas un diženas tēvzemes mīlestības, kura ir svabada no sevmīlības un netīras kārības pēc vienīgā pašu labuma. (...) Neviens cits ceļš kā vien tas, kurš jauno audzi pieved pie tēvzemes mīlestības skaidriem un spirgtiem avotiem.
Pirmais tāds avots ir tēvuzemes pazīšana. Otrs - tēvijas vēsture. Trešais - tēvu valodas cienīšana un piekopšana. Jauno audzi vajag mācīt turēties pie tēvu tēvu krietnām ieražām (...), kopības apziņas.
 
5a61d67a607b3377969078.jpg
Attēlā: Piemineklis Atim Kronvaldam Siguldā
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://memorialservices.lv/storage/app/uploads/public/5a6/1d6/7a6/5a61d67a607b3377969078.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizie teksta papildinājumi:
 
Atis Kronvalds aicina tēvzemi mīlēt nesavtīgi, dedzīgi, diženi, nedomājot par savu personīgo labumu.
Viņš nosoda kāri pēc sava labuma, savtīgumu, pašmīlestību, pašlabuma meklēšanu.
Tēvzemes mīlestību, tā uzskata Atis Kronvalds, sekmē tēvzemes pazīšana, tās vēstures zināšanas, tēvu valodas cienīšana un lietošana.
Cienīt savu valodu nozīmē zināt tās pareizu lietojumu un izteikties pareizā latviešu valodā, pārzināt pareizrakstību un rakstīt pareizi, izvairīties no žargona vārdu lietojuma.
Spriežot pēc teksta satura, Atis Kronvalds bija publicists, valodnieks, pedagogs jeb skolotājs.
Viņa teiktais par valodas nozīmi, par vēstures nozīmi, par nepieciešamību ievērot nesavtīgumu un godīgumu, uzņemoties darbu sabiedrības labā, joprojām ir aktuāls mūsdienās.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 6
+0
atlicis 6
Izpēti jaunlatvieša Ata Kronvalda tekstu!
Lasi apgalvojumus par tekstu, nosaki un atzīmē pareizos papildinājumus!
 
Atis Kronvalds aicina tēvzemi mīlēt    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
nedomājot par savu personīgo labumu
.
Viņš nosoda    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pašlabuma meklēšanu
.
Tēvzemes mīlestību, tā uzskata Atis Kronvalds, sekmē    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
tēvu valodas cienīšana
.
Cienīt valodu nozīmē    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pārzināt pareizrakstību un rakstīt pareizi
.
Spriežot pēc teksta satura, Atis Kronvalds bija    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pedagogs un valodnieks
.
Viņa teiktais par    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
valodas nozīmi
 joprojām ir aktuāls mūsdienās.
 
Teksts: Atis Kronvalds par tēvzemes mīlestību (1886)
Mums vajag dedzīgas un diženas tēvzemes mīlestības, kura ir svabada no sevmīlības un netīras kārības pēc vienīgā pašu labuma. (...) Neviens cits ceļš kā vien tas, kurš jauno audzi pieved pie tēvzemes mīlestības skaidriem un spirgtiem avotiem.
Pirmais tāds avots ir tēvuzemes pazīšana. Otrs - tēvijas vēsture. Trešais - tēvu valodas cienīšana un piekopšana. Jauno audzi vajag mācīt turēties pie tēvu tēvu krietnām ieražām (...), kopības apziņas.
 
5a61d67a607b3377969078.jpg
Attēlā: Piemineklis Atim Kronvaldam Siguldā
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://memorialservices.lv/storage/app/uploads/public/5a6/1d6/7a6/5a61d67a607b3377969078.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizie teksta papildinājumi:
 
Atis Kronvalds aicina tēvzemi mīlēt nesavtīgi, dedzīgi, diženi, nedomājot par savu personīgo labumu.
Viņš nosoda kāri pēc sava labuma, savtīgumu, pašmīlestību, pašlabuma meklēšanu.
Tēvzemes mīlestību, tā uzskata Atis Kronvalds, sekmē tēvzemes pazīšana, tās vēstures zināšanas, tēvu valodas cienīšana un lietošana.
Cienīt savu valodu nozīmē zināt tās pareizu lietojumu un izteikties pareizā latviešu valodā, pārzināt pareizrakstību un rakstīt pareizi, izvairīties no žargona vārdu lietojuma.
Spriežot pēc teksta satura, Atis Kronvalds bija publicists, valodnieks, pedagogs jeb skolotājs.
Viņa teiktais par valodas nozīmi, par vēstures nozīmi, par nepieciešamību ievērot nesavtīgumu un godīgumu, uzņemoties darbu sabiedrības labā, joprojām ir aktuāls mūsdienās.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 6
+0
atlicis 6
Izpēti jaunlatvieša Ata Kronvalda tekstu!
Lasi apgalvojumus par tekstu, nosaki un atzīmē pareizos papildinājumus!
 
Atis Kronvalds aicina tēvzemi mīlēt    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
dedzīgi
.
Viņš nosoda    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pašmīlestību
.
Tēvzemes mīlestību, tā uzskata Atis Kronvalds, sekmē    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
tēvzemes pazīšana
.
Cienīt valodu nozīmē    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
izvairīties no žargona vārdu lietojuma
.
Spriežot pēc teksta satura, Atis Kronvalds bija    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
publicists un valodnieks
.
Viņa teiktais par    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
nepieciešamību ievērot nesavtīgumu
 joprojām ir aktuāls mūsdienās.
 
Teksts: Atis Kronvalds par tēvzemes mīlestību (1886)
Mums vajag dedzīgas un diženas tēvzemes mīlestības, kura ir svabada no sevmīlības un netīras kārības pēc vienīgā pašu labuma. (...) Neviens cits ceļš kā vien tas, kurš jauno audzi pieved pie tēvzemes mīlestības skaidriem un spirgtiem avotiem.
Pirmais tāds avots ir tēvuzemes pazīšana. Otrs - tēvijas vēsture. Trešais - tēvu valodas cienīšana un piekopšana. Jauno audzi vajag mācīt turēties pie tēvu tēvu krietnām ieražām (...), kopības apziņas.
 
5a61d67a607b3377969078.jpg
Attēlā: Piemineklis Atim Kronvaldam Siguldā
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://memorialservices.lv/storage/app/uploads/public/5a6/1d6/7a6/5a61d67a607b3377969078.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizie teksta papildinājumi:
 
Atis Kronvalds aicina tēvzemi mīlēt nesavtīgi, dedzīgi, diženi, nedomājot par savu personīgo labumu.
Viņš nosoda kāri pēc sava labuma, savtīgumu, pašmīlestību, pašlabuma meklēšanu.
Tēvzemes mīlestību, tā uzskata Atis Kronvalds, sekmē tēvzemes pazīšana, tās vēstures zināšanas, tēvu valodas cienīšana un lietošana.
Cienīt savu valodu nozīmē zināt tās pareizu lietojumu un izteikties pareizā latviešu valodā, pārzināt pareizrakstību un rakstīt pareizi, izvairīties no žargona vārdu lietojuma.
Spriežot pēc teksta satura, Atis Kronvalds bija publicists, valodnieks, pedagogs jeb skolotājs.
Viņa teiktais par valodas nozīmi, par vēstures nozīmi, par nepieciešamību ievērot nesavtīgumu un godīgumu, uzņemoties darbu sabiedrības labā, joprojām ir aktuāls mūsdienās.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 6
+0
atlicis 6
Izpēti jaunlatvieša Ata Kronvalda tekstu!
Lasi apgalvojumus par tekstu, nosaki un atzīmē pareizos papildinājumus!
 
Atis Kronvalds aicina tēvzemi mīlēt    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
diženi
.
Viņš nosoda    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pašlabuma meklēšanu
.
Tēvzemes mīlestību, tā uzskata Atis Kronvalds, sekmē    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
tēvzemes pazīšana
.
Cienīt valodu nozīmē    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
zināt tās pareizu lietojumu un izteikties pareizā valodā
.
Spriežot pēc teksta satura, Atis Kronvalds bija    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pedagogs, valodnieks, publicists
.
Viņa teiktais par    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
godīgumu, uzņemoties darbu sabiedrības labā
 joprojām ir aktuāls mūsdienās.
 
Teksts: Atis Kronvalds par tēvzemes mīlestību (1886)
Mums vajag dedzīgas un diženas tēvzemes mīlestības, kura ir svabada no sevmīlības un netīras kārības pēc vienīgā pašu labuma. (...) Neviens cits ceļš kā vien tas, kurš jauno audzi pieved pie tēvzemes mīlestības skaidriem un spirgtiem avotiem.
Pirmais tāds avots ir tēvuzemes pazīšana. Otrs - tēvijas vēsture. Trešais - tēvu valodas cienīšana un piekopšana. Jauno audzi vajag mācīt turēties pie tēvu tēvu krietnām ieražām (...), kopības apziņas.
 
images (2).jpg
Attēlā: Piemineklis Atim Kronvaldam Durbē
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://encrypted-tbn0.gstatic.com/images?q=tbn:ANd9GcQvZX99MncJTjTUBNNeYzKKc9fTEdyvtS-AuqR2UI183RDie3RszA

Risinājuma soļi:

Pareizie teksta papildinājumi:
 
Atis Kronvalds aicina tēvzemi mīlēt nesavtīgi, dedzīgi, diženi, nedomājot par savu personīgo labumu.
Viņš nosoda kāri pēc sava labuma, savtīgumu, pašmīlestību, pašlabuma meklēšanu.
Tēvzemes mīlestību, tā uzskata Atis Kronvalds, sekmē tēvzemes pazīšana, tās vēstures zināšanas, tēvu valodas cienīšana un lietošana.
Cienīt savu valodu nozīmē zināt tās pareizu lietojumu un izteikties pareizā latviešu valodā, pārzināt pareizrakstību un rakstīt pareizi, izvairīties no žargona vārdu lietojuma.
Spriežot pēc teksta satura, Atis Kronvalds bija publicists, valodnieks, pedagogs jeb skolotājs.
Viņa teiktais par valodas nozīmi, par vēstures nozīmi, par nepieciešamību ievērot nesavtīgumu un godīgumu, uzņemoties darbu sabiedrības labā, joprojām ir aktuāls mūsdienās.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Aplūko attēlu, nosaki, kurš no jaunlatviešiem redzams attēlā, atzīmē pareizo atbildi!
  • Krišjānis Valdemārs
  • Krišjānis Barons
  • Atis Kronvalds
  • Rihards Tomsons
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Krišjānis Valdemārs
  • Krišjānis Barons
  • Atis Kronvalds
  • Rihards Tomsons
Krišjānis_Valdemārs_(ap_1880) (1).jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/f/f4/Kri%C5%A1j%C4%81nis_Valdem%C4%81rs_%28ap_1880%29.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams Krišjānis Valdemārs.
Viņš darbojās tautsaimniecības jomā, sekmēja latviešu jūrniecības attīstību.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Aplūko attēlu, nosaki, kurš no jaunlatviešiem redzams attēlā, atzīmē pareizo atbildi!
  • Kaspars Biezbārdis
  • Krišjānis Barons
  • Atis Kronvalds
  • Andrejs Pumpurs
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Kaspars Biezbārdis
  • Krišjānis Barons
  • Atis Kronvalds
  • Andrejs Pumpurs
1835_gada_31_oktobri_dzimis_krisjanis_barons_normal.jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://www.limbazubiblioteka.lv/img/mlt/1835_gada_31_oktobri_dzimis_krisjanis_barons_normal.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams Krišjānis Barons.
Viņa nozīmīgākais devums - tautasdziesmu vākšana, sistematizēšana.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Aplūko attēlu, nosaki, kurš no jaunlatviešiem redzams attēlā, atzīmē pareizo atbildi!
  • Krišjānis Barons
  • Rihards Tomsons
  • Ansis Lerhis-Puškaitis
  • Atis Kronvalds
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Krišjānis Barons
  • Rihards Tomsons
  • Ansis Lerhis-Puškaitis
  • Atis Kronvalds
Kronvalds_Foto (1).jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://www.turaida-muzejs.lv/wp-content/uploads/2017/04/Kronvalds_Foto.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams Atis Kronvalds.
Bija ievērojams pedagogs un valodnieks.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Aplūko attēlu, nosaki, kurš no jaunlatviešiem redzams attēlā, atzīmē pareizo atbildi!
  • Ansis Lerhis-Puškaitis
  • Krišjānis Valdemārs
  • Miķelis Krogzemis
  • Krišjānis Barons
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Ansis Lerhis-Puškaitis
  • Krišjānis Valdemārs
  • Miķelis Krogzemis
  • Krišjānis Barons
Krišjānis_Valdemārs_(ap_1880) (1).jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/f/f4/Kri%C5%A1j%C4%81nis_Valdem%C4%81rs_%28ap_1880%29.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams Krišjānis Valdemārs.
Viņš darbojās tautsaimniecības jomā, sekmēja latviešu jūrniecības attīstību.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Aplūko attēlu, nosaki, kurš no jaunlatviešiem redzams attēlā, atzīmē pareizo atbildi!
  • Rihards Tomsons
  • Andrejs Pumpurs
  • Atis Kronvalds
  • Ansis Lerhis-Puškaitis
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Rihards Tomsons
  • Andrejs Pumpurs
  • Atis Kronvalds
  • Ansis Lerhis-Puškaitis
Kronvalds_Foto (1).jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://www.turaida-muzejs.lv/wp-content/uploads/2017/04/Kronvalds_Foto.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams Atis Kronvalds.
Bija ievērojams pedagogs un valodnieks.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Aplūko attēlu, nosaki, kurš no jaunlatviešiem redzams attēlā, atzīmē pareizo atbildi!
  • Krišjānis Barons
  • Krišjānis Valdemārs
  • Atis Kronvalds
  • Kaspars Biezbārdis
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Krišjānis Barons
  • Krišjānis Valdemārs
  • Atis Kronvalds
  • Kaspars Biezbārdis
Krišjānis_Valdemārs_(ap_1880) (1).jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/f/f4/Kri%C5%A1j%C4%81nis_Valdem%C4%81rs_%28ap_1880%29.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams Krišjānis Valdemārs.
Viņš darbojās tautsaimniecības jomā, sekmēja latviešu jūrniecības attīstību.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Aplūko attēlu, nosaki, kurš no jaunlatviešiem redzams attēlā, atzīmē pareizo atbildi!
  • Krišjānis Valdemārs
  • Kaspars Biezbārdis
  • Andrejs Pumpurs
  • Ansis Lerhis-Puškaitis
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Krišjānis Valdemārs
  • Kaspars Biezbārdis
  • Andrejs Pumpurs
  • Ansis Lerhis-Puškaitis
Krišjānis_Valdemārs_(ap_1880) (1).jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/f/f4/Kri%C5%A1j%C4%81nis_Valdem%C4%81rs_%28ap_1880%29.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams Krišjānis Valdemārs.
Viņš darbojās tautsaimniecības jomā, sekmēja latviešu jūrniecības attīstību.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Aplūko attēlu, nosaki, kurš no jaunlatviešiem redzams attēlā, atzīmē pareizo atbildi!
  • Ansis Lerhis-Puškaitis
  • Krišjānis Barons
  • Atis Kronvalds
  • Rihards Tomsons
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Ansis Lerhis-Puškaitis
  • Krišjānis Barons
  • Atis Kronvalds
  • Rihards Tomsons
Lerhis-PuskaitisAnsis.jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://media.garamantas.lv/images/2017person/12/Lerhis-PuskaitisAnsis.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams Ansis Lerhis-Puškaitis.
Viņa nozīmīgākais devums - vēstītājas folkloras vākšana, apkopošana.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Aplūko attēlu, nosaki, kurš no jaunlatviešiem redzams attēlā, atzīmē pareizo atbildi!
  • Krišjānis Barons
  • Juris Alunāns
  • Rihards Tomsons
  • Krišjānis Valdemārs
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Krišjānis Barons
  • Juris Alunāns
  • Rihards Tomsons
  • Krišjānis Valdemārs
1835_gada_31_oktobri_dzimis_krisjanis_barons_normal.jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://www.limbazubiblioteka.lv/img/mlt/1835_gada_31_oktobri_dzimis_krisjanis_barons_normal.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams Krišjānis Barons.
Viņa nozīmīgākais devums - tautasdziesmu vākšana, sistematizēšana.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Aplūko attēlu, nosaki, kurš no jaunlatviešiem redzams attēlā, atzīmē pareizo atbildi!
  • Andrejs Pumpurs
  • Juris Alunāns
  • Kaspars Biezbārdis
  • Ansis Lerhis-Puškaitis
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Andrejs Pumpurs
  • Juris Alunāns
  • Kaspars Biezbārdis
  • Ansis Lerhis-Puškaitis
Lerhis-PuskaitisAnsis.jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://media.garamantas.lv/images/2017person/12/Lerhis-PuskaitisAnsis.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams Ansis Lerhis-Puškaitis.
Viņa nozīmīgākais devums - vēstītājas folkloras vākšana, apkopošana.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Aplūko attēlu, nosaki, kurš no jaunlatviešiem redzams attēlā, atzīmē pareizo atbildi!
  • Krišjānis Barons
  • Rihards Tomsons
  • Andrejs Pumpurs
  • Juris Alunāns
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Krišjānis Barons
  • Rihards Tomsons
  • Andrejs Pumpurs
  • Juris Alunāns
Andrejs_Pumpurs.JPG
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/49/Andrejs_Pumpurs.JPG/250px-Andrejs_Pumpurs.JPG

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams Andrejs Pumpurs.
Viņš ir eposa "Lāčplēsis" autors, nozīmīgs latviešu dzejnieks.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 3
+0
atlicis 3
Nosaki, kurai personībai atbilst darbības, devuma apraksts!
Pretī personībai ieraksti pareizā apraksta burtu!
 
Personības
Atbilde
Burti un apraksti
Krišjānis Valdemārs    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
E
 B Latviešu tautas teiku un pasaku krājējs.
Ansis Lerhis-Puškaitis    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
B
 E Savos rakstos aicināja latviešus vairot turību.
Krišjānis Barons    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
H
 H Krāja un sistematizēja latviešu tautasdziesmas.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Latvijas un pasaules vēsture. Notikumi, jēdzieni, personības./ Juris Goldmanis. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007., 205. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes ir šādas:
 
B Ansis Lerhis-Puškaitis bija latviešu tautas teiku un pasaku krājējs, apkopotājs - sastādījis, piemēram, arī mūsdienās zināmo krājumu "Džūkstes pasakas". Viņš devis nozīmīgāko ieguldījumu vēstītājas folkloras mantojuma saglabāšanā. 
 
E K. Valdemārs bija jaunlatviešu kustības aizsācējs. Tērbatas Universitātē viņš studēja tautsaimniecību, tāpēc arī viņa publikācijas galvenokārt bija veltītas jautājumiem, kā efektīvāk saimniekot, kā latviešiem kļūt turīgiem.
Uzsākot darbu Pēterburgā valdības dienestā, viņš rada iespēju organizēt "Pēterburgas Avīžu" izdošanu.
 
H K. Barons, saukts par "Dainu tēvu" visu mūžu krājis un sistematizējis latviešu tautasdziesmas jeb dainas. Pēc viņa pasūtījuma izgatavots īpašs skapis, kurā grupēt tautasdziesmas - to skaits bija simtiem tūkstošu, krājumu veidoja arī mīklas un sakāmvārdi.
Viņš sarakstīja ģeogrāfijas grāmatu par Latviju - "Mūsu tēvzemes aprakstīšana", bija "Pēterburgas Avīžu" redaktors, publicists.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 3
+0
atlicis 3
Nosaki, kurai personībai atbilst darbības, devuma apraksts!
Pretī personībai ieraksti pareizā apraksta burtu!
 
Personības
Atbilde
Burti un apraksti
Krišjānis Valdemārs    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
F
 B Ievērojams latviešu romantiskās dzejas autors.
Andrejs Pumpurs    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
B
 F Latviešu jūrniecības pamatlicējs.
Krišjānis Barons    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
G
 G Grāmatas "Mūsu tēvzemes aprakstīšana" autors.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Latvijas un pasaules vēsture. Notikumi, jēdzieni, personības./ Juris Goldmanis. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007., 205. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes ir šādas:
 
B A. Pumpurs bija ievērojams latviešu romantiskās dzejas autors - viņa tēli, sižeti atainoja jaunlatviešu priekšstatus par latviešu vēsturi. Pazīstamākie dzejoļi "Senatne", "Imanta" u.c. Viņš arī sarakstīja eposu "Lāčplēsis". 
 
F K. Valdemārs, izmantojot savu amatu Krievijas valdībā, panāca, ka tiek pieņemts likums, kurš ļāva katrā piejūras pilsētā, ciemā dibināt jūrskolas, tajās drīkstēja mācīties latviešu zemnieki. Tā bija latviešu iespēja kļūt izglītotiem, ceļot pasaulē, vairot turību. Tautā populārs kļuva aicinājums "Latvji, brauciet jūriņā!".
 
G K. Barons, saukts par "Dainu tēvu" visu mūžu krājis un sistematizējis latviešu tautasdziesmas jeb dainas. Pēc viņa pasūtījuma izgatavots īpašs skapis, kurā grupēt tautasdziesmas - to skaits bija simtiem tūkstošu, krājumu veidoja arī mīklas un sakāmvārdi.
Viņš sarakstīja ģeogrāfijas grāmatu par Latviju - "Mūsu tēvzemes aprakstīšana", bija "Pēterburgas Avīžu" redaktors, publicists.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 3
+0
atlicis 3
Nosaki, kurai personībai atbilst darbības, devuma apraksts!
Pretī personībai ieraksti pareizā apraksta burtu!
 
Personības
Atbilde
Burti un apraksti
Krišjānis Valdemārs    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
F
 C Ievērojams latviešu romantiskās dzejas autors.
Atis Kronvalds    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
G
 F Gādāja par jūrskolu dibināšanu latviešu jauniešiem.
Andrejs Pumpurs    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
C
 G Valodnieks, jaunvārdu darinātājs.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Latvijas un pasaules vēsture. Notikumi, jēdzieni, personības./ Juris Goldmanis. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007., 205. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes ir šādas:
 
C A. Pumpurs bija ievērojams latviešu romantiskās dzejas autors - viņa tēli, sižeti atainoja jaunlatviešu priekšstatus par latviešu vēsturi. Pazīstamākie dzejoļi "Senatne", "Imanta" u.c. Viņš arī sarakstīja eposu "Lāčplēsis". 
 
F K. Valdemārs, izmantojot savu amatu Krievijas valdībā, panāca, ka tiek pieņemts likums, kurš ļāva katrā piejūras pilsētā, ciemā dibināt jūrskolas, tajās drīkstēja mācīties latviešu zemnieki. Tā bija latviešu iespēja kļūt izglītotiem, ceļot pasaulē, vairot turību. Tautā populārs kļuva aicinājums "Latvji, brauciet jūriņā!".
 
G Atis Kronvalds - latviešu valodnieks, darinājis jaunvārdus. Viņš arī radījis vārdu "satversme" - pamatlikums. Tāpēc arī, kad bija nodibināta neatkarīga Latvijas valsts un lemts par valsts pamatlikuma nosaukumu, tika izvēlēts tieši vārds "satversme" - to atzina par "latvisku", atšķirībā no vārda "konstitūcija".
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 3
+0
atlicis 3
Nosaki, kurai personībai atbilst darbības, devuma apraksts!
Pretī personībai ieraksti pareizā apraksta burtu!
 
Personības
Atbilde
Burti un apraksti
Juris Alunāns    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
G
 A Latviešu tautas teiku un pasaku krājējs.
Ansis Lerhis-Puškaitis    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
A
 E Savos rakstos aicināja latviešus vairot turību.
Krišjānis Valdemārs    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
E
 G Tulkojis latviski dzejoli "Nevis slinkojot un pūstot".
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Latvijas un pasaules vēsture. Notikumi, jēdzieni, personības./ Juris Goldmanis. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007., 205. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes ir šādas:
 
A Ansis Lerhis-Puškaitis bija latviešu tautas teiku un pasaku krājējs, apkopotājs - sastādījis, piemēram, arī mūsdienās zināmo krājumu "Džūkstes pasakas". Viņš devis nozīmīgāko ieguldījumu vēstītājas folkloras mantojuma saglabāšanā. 
 
E K. Valdemārs bija jaunlatviešu kustības aizsācējs. Tērbatas Universitātē viņš studēja tautsaimniecību, tāpēc arī viņa publikācijas galvenokārt bija veltītas jautājumiem, kā efektīvāk saimniekot, kā latviešiem kļūt turīgiem.
Uzsākot darbu Pēterburgā valdības dienestā, viņš rada iespēju organizēt "Pēterburgas Avīžu" izdošanu.
 
G Juris Alunāns bija valodnieks, tulkoja latviešu valodā nozīmīgu cittautu autoru (Gētes, Šillera, Heines u.c. dzeju). Viņš izdeva pirmo šādas dzejas tulkojumu krājumu "Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas". Līdzās citiem nozīmīgiem autoriem J. Alunāns veicis arī čehu autora Čelakovska dzejoļa "Nevis slinkojot un pūstot" tulkojumu. Mūsdienās daudzi to mēdz uzskatīt par Alunāna dzejoli.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 3
+0
atlicis 3
Nosaki, kurai personībai atbilst darbības, devuma apraksts!
Pretī personībai ieraksti pareizā apraksta burtu!
 
Personības
Atbilde
Burti un apraksti
Krišjānis Valdemārs    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
F
 C Krājuma "Džūkstes pasakas" sastādītājs.
Atis Kronvalds    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
J
 F Saukļa "Latvji, brauciet jūriņā" autors.
Ansis Lerhis-Puškaitis    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
C
 J Radījis vārdu "satversme".
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Latvijas un pasaules vēsture. Notikumi, jēdzieni, personības./ Juris Goldmanis. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007., 205. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes ir šādas:
 
C Ansis Lerhis-Puškaitis bija latviešu tautas teiku un pasaku krājējs, apkopotājs - sastādījis, piemēram, arī mūsdienās zināmo krājumu "Džūkstes pasakas". Viņš devis nozīmīgāko ieguldījumu vēstītājas folkloras mantojuma saglabāšanā. 
 
F K. Valdemārs, izmantojot savu amatu Krievijas valdībā, panāca, ka tiek pieņemts likums, kurš ļāva katrā piejūras pilsētā, ciemā dibināt jūrskolas, tajās drīkstēja mācīties latviešu zemnieki. Tā bija latviešu iespēja kļūt izglītotiem, ceļot pasaulē, vairot turību. Tautā populārs kļuva aicinājums "Latvji, brauciet jūriņā!".
 
J Atis Kronvalds - latviešu valodnieks, darinājis jaunvārdus. Viņš arī radījis vārdu "satversme" - pamatlikums. Tāpēc arī, kad bija nodibināta neatkarīga Latvijas valsts un lemts par valsts pamatlikuma nosaukumu, tika izvēlēts tieši vārds "satversme" - to atzina par "latvisku", atšķirībā no vārda "konstitūcija".
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 3
+0
atlicis 3
Nosaki, kurai personībai atbilst darbības, devuma apraksts!
Pretī personībai ieraksti pareizā apraksta burtu!
 
Personības
Atbilde
Burti un apraksti
Krišjānis Valdemārs    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
E
 C Eposa "Lāčplēsis" autors.
Andrejs Pumpurs    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
C
 E Ievērojams publicists, tautsaimnieks.
Krišjānis Barons    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
G
 G Krāja un sistematizēja latviešu tautasdziesmas.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Latvijas un pasaules vēsture. Notikumi, jēdzieni, personības./ Juris Goldmanis. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007., 205. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes ir šādas:
 
C A. Pumpurs, izmantojot tautas teikas sižetu, baltu (latviešu, prūšu, lietuviešu) mītu tēlus, sacerēja pirmo latviešu tautas eposu "Lāčplēsis". Tas publicēts 1888. gadā. 
 
E K. Valdemārs bija jaunlatviešu kustības aizsācējs. Tērbatas Universitātē viņš studēja tautsaimniecību, tāpēc arī viņa publikācijas galvenokārt bija veltītas jautājumiem, kā efektīvāk saimniekot, kā latviešiem kļūt turīgiem.
Uzsākot darbu Pēterburgā valdības dienestā, viņš rada iespēju organizēt "Pēterburgas Avīžu" izdošanu.
 
G K. Barons, saukts par "Dainu tēvu" visu mūžu krājis un sistematizējis latviešu tautasdziesmas jeb dainas. Pēc viņa pasūtījuma izgatavots īpašs skapis, kurā grupēt tautasdziesmas - to skaits bija simtiem tūkstošu, krājumu veidoja arī mīklas un sakāmvārdi.
Viņš sarakstīja ģeogrāfijas grāmatu par Latviju - "Mūsu tēvzemes aprakstīšana", bija "Pēterburgas Avīžu" redaktors, publicists.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Izpēti attēlu, izlasi aprakstus!
Nosaki un atzīmē, kurš apraksts saistīts ar attēlu!
Izmanto arī savu pieredzi un literatūrā iegūtās zināšanas!
  • Pēc eposa "Lāčplēsis" sižeta tika sacerētasdaudzas tautas teikas un pasakas.
  • Jaunlatvieši ir latviešu vēstures zinātnes pamatlicēji.
  • Eposa "Lāčplēsis" autors ir Andrejs Pumpurs.
  • Latvju dainu krājums ir ļoti vērtīga latviešu kultūras daļa.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Pēc eposa "Lāčplēsis" sižeta tika sacerētasdaudzas tautas teikas un pasakas.
  • Jaunlatvieši ir latviešu vēstures zinātnes pamatlicēji.
  • Eposa "Lāčplēsis" autors ir Andrejs Pumpurs.
  • Latvju dainu krājums ir ļoti vērtīga latviešu kultūras daļa.
300x0_cover.jpg
 
Atsauce:
http://www.zvaigzne.lv/images/books/2652/300x0_cover.jpg
https://www.satori.lv/article/lacplesis-sendienu-varona-nedienas-musdienas

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Andrejs Pumpurs, balstoties uz latviešu teiku par Lāčausi, izmantojot senus baltu mītus par dieviem, sacerēja eposu "Lāčplēsis". Jaunlatvieši uzskatīja, ka latviešiem ir jānostājas līdzās citām senām kultūrtautām un ka viens no kultūras apliecinājumiem ir eposi, kā, piemēram, sengrieķu "Īliada" un "Odiseja".
"Lāčplēsis" kopš tā sacerēšanas izdots vairākkārt. bijis iedvesmas avots gan Raiņa lugai "Uguns un nakts", gan filmai "Lāčplēsis". Lāčplēsis kļuvis par simbolisku tēlu latviešu kultūrā - tas atainots Brīvības piemineklī, bet rokopera "Lāčplēsis" 20. gs. 80. gados kļuva par latviešu neatkarības centienu simbolu.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Izpēti attēlu, izlasi aprakstus!
Nosaki un atzīmē, kurš apraksts saistīts ar attēlu!
Izmanto arī savu pieredzi un literatūrā iegūtās zināšanas!
  • Pēc eposa "Lāčplēsis" sižeta tika sacerētasdaudzas tautas teikas un pasakas.
  • Jaunlatvieši ir latviešu vēstures zinātnes pamatlicēji.
  • Eposa "Lāčplēsis" autors ir Andrejs Pumpurs.
  • Latvju dainu krājums ir ļoti vērtīga latviešu kultūras daļa.
300x0_cover.jpg
 
Atsauce:
http://www.zvaigzne.lv/images/books/2652/300x0_cover.jpg
https://www.satori.lv/article/lacplesis-sendienu-varona-nedienas-musdienas

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Andrejs Pumpurs, balstoties uz latviešu teiku par Lāčausi, izmantojot senus baltu mītus par dieviem, sacerēja eposu "Lāčplēsis". Jaunlatvieši uzskatīja, ka latviešiem ir jānostājas līdzās citām senām kultūrtautām un ka viens no kultūras apliecinājumiem ir eposi, kā, piemēram, sengrieķu "Īliada" un "Odiseja".
"Lāčplēsis" kopš tā sacerēšanas izdots vairākkārt. bijis iedvesmas avots gan Raiņa lugai "Uguns un nakts", gan filmai "Lāčplēsis". Lāčplēsis kļuvis par simbolisku tēlu latviešu kultūrā - tas atainots Brīvības piemineklī, bet rokopera "Lāčplēsis" 20. gs. 80. gados kļuva par latviešu neatkarības centienu simbolu.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Izpēti attēlu, izlasi aprakstus!
Nosaki un atzīmē, kurš apraksts saistīts ar attēlu!
Izmanto arī savu pieredzi un literatūrā iegūtās zināšanas!
  • Jaunlatvieši sarakstīja, Barons apkopoja un izdeva Dainu skapi.
  • Mūsdienās joprojām aktuāla ir latviešu pievēršanās jūrniecībai.
  • Eposa "Lāčplēsis" autors ir Andrejs Pumpurs.
  • Latviešu tautasdziesmas vēsta par vēstures notikumiem, par cilvēku attiecībām.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Jaunlatvieši sarakstīja, Barons apkopoja un izdeva Dainu skapi.
  • Mūsdienās joprojām aktuāla ir latviešu pievēršanās jūrniecībai.
  • Eposa "Lāčplēsis" autors ir Andrejs Pumpurs.
  • Latviešu tautasdziesmas vēsta par vēstures notikumiem, par cilvēku attiecībām.
536b8c1c129e0.jpeg
 
Atsauce:
https://images.vitber.lv/product_full_size/product/536b8c1c129e0.jpeg
http://www.latvia.eu/lv/traditions-lifestyle/latvian-folksongs-dainas

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
K. Barona mūža darbs bija latviešu tautasdziesmu krāšana, grupēšana. Pateicoties viņa devumam, tika saglabāta ievērojama latviešu kultūras daļa. Darba nozīmi pilnībā pat nav iespējams novērtēt - tautasdziesmas savā mūzikā iedzīvināja latviešu komponisti, tās ir neatņemama Dziesmu svētku sastāvdaļa, tās turpina dzīvot folkloras kopu izpildījumos, sadzīvē.
Tautasdziesmas pēta zinātnieki, lai saprastu gan seno sociālo dzīvi, gan latviešu priekšstatus par dievībām, par ētikas jautājumiem u.c. Izcils piemērs ir V. Vīķes-Freibergas pētījums par sauli latviešu tautasdziesmās.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Izpēti attēlu, izlasi aprakstus!
Nosaki un atzīmē, kurš apraksts saistīts ar attēlu!
Izmanto arī savu pieredzi un literatūrā iegūtās zināšanas!
  • Pēc eposa "Lāčplēsis" sižeta tika sacerētasdaudzas tautas teikas un pasakas.
  • Tautas teikas un pasakas mudināja latviešus izveidot savu valsti.
  • Tautas teiku un pasaku tēlus 20. gs. savos darbos iedzīvināja latviešu literāti.
  • Jaunlatvieši ir latviešu vēstures zinātnes pamatlicēji.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Pēc eposa "Lāčplēsis" sižeta tika sacerētasdaudzas tautas teikas un pasakas.
  • Tautas teikas un pasakas mudināja latviešus izveidot savu valsti.
  • Tautas teiku un pasaku tēlus 20. gs. savos darbos iedzīvināja latviešu literāti.
  • Jaunlatvieši ir latviešu vēstures zinātnes pamatlicēji.
latviesu-tautas-teikas-un-pasakas-2-a-lerhis-puskaitis.jpg
 
Atsauce:
https://examplewordpresscom1500.files.wordpress.com/2017/08/latviesu-tautas-teikas-un-pasakas-2-a-lerhis-puskaitis.jpg?w=206&h=300
https://jaunagaita.net/jg90/JG90_gramatas_Vike-Freiberga.htm

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
A. Lerhis-Puškaitis veica nozīmīgu darbu latviešu vēstītājas folkloras krāšanā, sistematizēšanā. Viņš sastādīja vairākus latviešu tautas teiku un pasaku krājumus, tie piedzīvo atkārtotus izdevumus, ir joprojām cieņā. Pateicoties viņa darbam, nav nogrimusi aizmirstībā latviešu tautas garīgās kultūras nozīmīga daļa.
Tautas teiku un pasaku tēli, sižeti joprojām dzīvo literātu darbos, piemēram, Raiņa lugā "Zelta zirgs", multiplikācijas un mākslas filmās, piemēram, mākslas filmā "Sprīdītis".
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Izpēti attēlu, izlasi aprakstus!
Nosaki un atzīmē, kurš apraksts saistīts ar attēlu!
Izmanto arī savu pieredzi un literatūrā iegūtās zināšanas!
  • Jaunlatviešu publikācijas par latviešu vēsturi vairoja tautas pašapziņu.
  • Latviešu tautasdziesmas vēsta par tautas senajiem dieviem.
  • Rokopera "Lāčplēsis", kuras pamatā ir eposs, kļuva par latviešu neatkarības centienu paudēju 20. gs. 80. gados.
  • Jaunlatvieši sarakstīja, Barons apkopoja un izdeva Dainu skapi.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Jaunlatviešu publikācijas par latviešu vēsturi vairoja tautas pašapziņu.
  • Latviešu tautasdziesmas vēsta par tautas senajiem dieviem.
  • Rokopera "Lāčplēsis", kuras pamatā ir eposs, kļuva par latviešu neatkarības centienu paudēju 20. gs. 80. gados.
  • Jaunlatvieši sarakstīja, Barons apkopoja un izdeva Dainu skapi.
536b8c1c129e0.jpeg
 
Atsauce:
https://images.vitber.lv/product_full_size/product/536b8c1c129e0.jpeg
http://www.latvia.eu/lv/traditions-lifestyle/latvian-folksongs-dainas

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
K. Barona mūža darbs bija latviešu tautasdziesmu krāšana, grupēšana. Pateicoties viņa devumam, tika saglabāta ievērojama latviešu kultūras daļa. Darba nozīmi pilnībā pat nav iespējams novērtēt - tautasdziesmas savā mūzikā iedzīvināja latviešu komponisti, tās ir neatņemama Dziesmu svētku sastāvdaļa, tās turpina dzīvot folkloras kopu izpildījumos, sadzīvē.
Tautasdziesmas pēta zinātnieki, lai saprastu gan seno sociālo dzīvi, gan latviešu priekšstatus par dievībām, par ētikas jautājumiem u.c. Izcils piemērs ir V. Vīķes-Freibergas pētījums par sauli latviešu tautasdziesmās.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Izpēti attēlu, izlasi aprakstus!
Nosaki un atzīmē, kurš apraksts saistīts ar attēlu!
Izmanto arī savu pieredzi un literatūrā iegūtās zināšanas!
  • Rokopera "Lāčplēsis", kuras pamatā ir eposs, kļuva par latviešu neatkarības centienu paudēju 20. gs. 80. gados.
  • Jaunlatvieši ir latviešu vēstures zinātnes pamatlicēji.
  • Latviešu tautasdziesmas vēsta par tautas senajiem dieviem.
  • Pēc eposa "Lāčplēsis" sižeta tika sacerētasdaudzas tautas teikas un pasakas.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Rokopera "Lāčplēsis", kuras pamatā ir eposs, kļuva par latviešu neatkarības centienu paudēju 20. gs. 80. gados.
  • Jaunlatvieši ir latviešu vēstures zinātnes pamatlicēji.
  • Latviešu tautasdziesmas vēsta par tautas senajiem dieviem.
  • Pēc eposa "Lāčplēsis" sižeta tika sacerētasdaudzas tautas teikas un pasakas.
300x0_cover.jpg
 
Atsauce:
http://www.zvaigzne.lv/images/books/2652/300x0_cover.jpg
https://www.satori.lv/article/lacplesis-sendienu-varona-nedienas-musdienas

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Andrejs Pumpurs, balstoties uz latviešu teiku par Lāčausi, izmantojot senus baltu mītus par dieviem, sacerēja eposu "Lāčplēsis". Jaunlatvieši uzskatīja, ka latviešiem ir jānostājas līdzās citām senām kultūrtautām un ka viens no kultūras apliecinājumiem ir eposi, kā, piemēram, sengrieķu "Īliada" un "Odiseja".
"Lāčplēsis" kopš tā sacerēšanas izdots vairākkārt. bijis iedvesmas avots gan Raiņa lugai "Uguns un nakts", gan filmai "Lāčplēsis". Lāčplēsis kļuvis par simbolisku tēlu latviešu kultūrā - tas atainots Brīvības piemineklī, bet rokopera "Lāčplēsis" 20. gs. 80. gados kļuva par latviešu neatkarības centienu simbolu.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Izpēti attēlu, izlasi aprakstus!
Nosaki un atzīmē, kurš apraksts saistīts ar attēlu!
Izmanto arī savu pieredzi un literatūrā iegūtās zināšanas!
  • Juris Alunāns tulkoja latviešu pasakas cittautu valodās.
  • Jaunlatviešu darbs tautas pasaku un teiku krāšanā ļāva tās saglabāt un iekļaut kultūras mantojumā.
  • Pēc eposa "Lāčplēsis" sižeta tika sacerētasdaudzas tautas teikas un pasakas.
  • Jaunlatviešu publikācijas par latviešu vēsturi vairoja tautas pašapziņu.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Juris Alunāns tulkoja latviešu pasakas cittautu valodās.
  • Jaunlatviešu darbs tautas pasaku un teiku krāšanā ļāva tās saglabāt un iekļaut kultūras mantojumā.
  • Pēc eposa "Lāčplēsis" sižeta tika sacerētasdaudzas tautas teikas un pasakas.
  • Jaunlatviešu publikācijas par latviešu vēsturi vairoja tautas pašapziņu.
23343300.jpg
 
Atsauce:
https://images.gr-assets.com/books/1413527236l/23343300.jpg
https://jaunagaita.net/jg90/JG90_gramatas_Vike-Freiberga.htm

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
A. Lerhis-Puškaitis veica nozīmīgu darbu latviešu vēstītājas folkloras krāšanā, sistematizēšanā. Viņš sastādīja vairākus latviešu tautas teiku un pasaku krājumus, tie piedzīvo atkārtotus izdevumus, ir joprojām cieņā. Pateicoties viņa darbam, nav nogrimusi aizmirstībā latviešu tautas garīgās kultūras nozīmīga daļa.
Tautas teiku un pasaku tēli, sižeti joprojām dzīvo literātu darbos, piemēram, Raiņa lugā "Zelta zirgs", multiplikācijas un mākslas filmās, piemēram, mākslas filmā "Sprīdītis".
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Izpēti attēlu, izlasi aprakstus!
Nosaki un atzīmē, kurš apraksts saistīts ar attēlu!
Izmanto arī savu pieredzi un literatūrā iegūtās zināšanas!
  • K. Valdemārs sacerēja tautasdziesmas par latviešu zvejniekiem.
  • Latvju dainu krājums ir ļoti vērtīga latviešu kultūras daļa.
  • Eposā "Lāčplēsis" iedzīvinātas tautas teikas un baltu mīti.
  • Mūsdienās joprojām aktuāla ir latviešu pievēršanās jūrniecībai.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • K. Valdemārs sacerēja tautasdziesmas par latviešu zvejniekiem.
  • Latvju dainu krājums ir ļoti vērtīga latviešu kultūras daļa.
  • Eposā "Lāčplēsis" iedzīvinātas tautas teikas un baltu mīti.
  • Mūsdienās joprojām aktuāla ir latviešu pievēršanās jūrniecībai.
536b8c1c129e0.jpeg
 
Atsauce:
https://images.vitber.lv/product_full_size/product/536b8c1c129e0.jpeg
http://www.latvia.eu/lv/traditions-lifestyle/latvian-folksongs-dainas

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
K. Barona mūža darbs bija latviešu tautasdziesmu krāšana, grupēšana. Pateicoties viņa devumam, tika saglabāta ievērojama latviešu kultūras daļa. Darba nozīmi pilnībā pat nav iespējams novērtēt - tautasdziesmas savā mūzikā iedzīvināja latviešu komponisti, tās ir neatņemama Dziesmu svētku sastāvdaļa, tās turpina dzīvot folkloras kopu izpildījumos, sadzīvē.
Tautasdziesmas pēta zinātnieki, lai saprastu gan seno sociālo dzīvi, gan latviešu priekšstatus par dievībām, par ētikas jautājumiem u.c. Izcils piemērs ir V. Vīķes-Freibergas pētījums par sauli latviešu tautasdziesmās.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus, lasi tekstu!
Nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
Izmanto arī iegūtās zināšanas par jaunlatviešu darbību!
  1. Jautājums: Kurš no jaunlatviešiem varētu būt šī teksta autors?
    • Kaspars Biezbārdis
    • Auseklis
    • K. Valdemārs
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Kaspars Biezbārdis
    • Auseklis
    • K. Valdemārs

     
  2. Jautājums: Vai tekstam bija panākumi, tas sasniedza mērķi?
    Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!

    • Likums noteica, ka mācības jūrskolā notiek dzimtajā valodā, tas sekmēja profesijas apguvi.
    • Pirmā jūrskola tika nodibināta pēc apmēram 20 gadiem Ventspilī.
    • Likumā iestrādāja normas, kuras latviešu zemnieki nevarēja izpildīt.
    • Drīz latviešu jūrnieki brauca uz dažādu pasaules rēdereju kuģiem.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Likums noteica, ka mācības jūrskolā notiek dzimtajā valodā, tas sekmēja profesijas apguvi.
    • Pirmā jūrskola tika nodibināta pēc apmēram 20 gadiem Ventspilī.
    • Likumā iestrādāja normas, kuras latviešu zemnieki nevarēja izpildīt.
    • Drīz latviešu jūrnieki brauca uz dažādu pasaules rēdereju kuģiem.
Teksts:
Latvieši, tāpat kā igauņi, mīl jūrniecību, ko apliecina daudzi fakti, bet viņiem ir ārkārtīgi maz iespēju efektīvi sagatavoties, izglītoties darbam šajā jomā. Jūsu Ķeizariskā Augstība, dodiet viņiem šo iespēju! (...) Par spīti savām dotībām jūrniecībā, latvieši un igauņi nevarēs konkurēt ar izglītotajiem rietumu kaimiņiem, ja viņiem nebūs vismaz tikpat daudz labu un lētu mācību iestāžu, kur iegūt jūrnieku izglītību, kā, piemēram, Prūsijā. (...) Šāda veida pasākumi nesīs augļus, kas iepriecinās visus, un niecīgie izdevumi drīz vien atmaksāsies.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=Konstant%C4%ABns&n=15&s=45&w=0&sp=1&nw=0&lng=1062&g=1

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Tekstu 1860. gadā rakstījis Krišjānis Valdemārs. Viņš bija tas, kurš nodrošināja izmaiņas likumā un kuram pateicoties atvēra jūrskolas Latvijas teritorijā.
    Tas ir fragments no K. Valdemāra vēstules Krievijas imperatora brālim Konstantīnam Nikolajevičam par jūrskolu dibināšanu.

     
  2. Centieni atvērt jūrskolas latviešu un igauņu zemniekiem guva panākumus:
    - Likums noteica, ka mācības jūrskolā notiek dzimtajā valodā, tas sekmēja profesijas apguvi.
    - Drīz latviešu jūrnieki brauca uz dažādu pasaules rēdereju kuģiem.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus, lasi tekstu!
Nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
Izmanto arī iegūtās zināšanas par jaunlatviešu darbību!
  1. Jautājums: Kam adresēts teksts?
    • Krievijas imeratora ģimenes loceklim
    • Krievijas Izglītības ministram
    • Visiem igauņiem un latviešiem
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Krievijas imeratora ģimenes loceklim
    • Krievijas Izglītības ministram
    • Visiem igauņiem un latviešiem

     
  2. Jautājums: Kā tiek pamatota jūrskolu nepieciešamība?
    Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!

    • Latvieši un igauņi apgūs citus amatus un nebūs zvejnieku.
    • Latviešiem un igauņiem ir dotības jūrniecībā.
    • Jūrskolu dibināšana būs dārgs, bet efektīvs pasākums.
    • Izglītoti latviešu un igauņu jūrnieki būs ieguvums visai sabiedrībai.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Latvieši un igauņi apgūs citus amatus un nebūs zvejnieku.
    • Latviešiem un igauņiem ir dotības jūrniecībā.
    • Jūrskolu dibināšana būs dārgs, bet efektīvs pasākums.
    • Izglītoti latviešu un igauņu jūrnieki būs ieguvums visai sabiedrībai.
Teksts:
Latvieši, tāpat kā igauņi, mīl jūrniecību, ko apliecina daudzi fakti, bet viņiem ir ārkārtīgi maz iespēju efektīvi sagatavoties, izglītoties darbam šajā jomā. Jūsu Ķeizariskā Augstība, dodiet viņiem šo iespēju! (...) Par spīti savām dotībām jūrniecībā, latvieši un igauņi nevarēs konkurēt ar izglītotajiem rietumu kaimiņiem, ja viņiem nebūs vismaz tikpat daudz labu un lētu mācību iestāžu, kur iegūt jūrnieku izglītību, kā, piemēram, Prūsijā. (...) Šāda veida pasākumi nesīs augļus, kas iepriecinās visus, un niecīgie izdevumi drīz vien atmaksāsies.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=Konstant%C4%ABns&n=15&s=45&w=0&sp=1&nw=0&lng=1062&g=1

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Tas ir fragments no K. Valdemāra vēstules Krievijas imperatora brālim Konstantīnam Nikolajevičam par jūrskolu dibināšanu. Krievijas imperatora Nikolaja I brālis bija ietekmīga persona Krievijas impērijā - faktiski Krievijas tronī bija jākāpj viņam, bet viņš atteicās.
    Krišjānis Valdemārs bija tas, kurš nodrošināja izmaiņas likumā un kuram pateicoties atvēra jūrskolas Latvijas teritorijā.

     
  2. Autors min vairākus argumentus, lai pārliecinātu par nepieciešamību atvērt jūrskolas:
    - Latviešiem un igauņiem ir dotības jūrniecībā.
    - Izglītoti latviešu un igauņu jūrnieki būs ieguvums visai sabiedrībai.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus, lasi tekstu!
Nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
Izmanto arī iegūtās zināšanas par jaunlatviešu darbību!
  1. Jautājums: Kurš no jaunlatviešiem varētu būt šī teksta autors?
    • Krišjānis Valdemārs
    • Auseklis
    • Krišjānis Barons
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Krišjānis Valdemārs
    • Auseklis
    • Krišjānis Barons

     
  2. Jautājums: Kā tiek pamatota jūrskolu nepieciešamība?
    Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!

    • Jūrskolu dibināšana būs dārgs, bet efektīvs pasākums.
    • Latvieši un igauņi apgūs citus amatus un nebūs zvejnieku.
    • Latviešiem un igauņiem ir dotības jūrniecībā.
    • Mācību iestādēs iegūtā izglītība jūrniecībā dos iespēju konkurēt ar rietumu jūrniekiem.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Jūrskolu dibināšana būs dārgs, bet efektīvs pasākums.
    • Latvieši un igauņi apgūs citus amatus un nebūs zvejnieku.
    • Latviešiem un igauņiem ir dotības jūrniecībā.
    • Mācību iestādēs iegūtā izglītība jūrniecībā dos iespēju konkurēt ar rietumu jūrniekiem.
Teksts:
Latvieši, tāpat kā igauņi, mīl jūrniecību, ko apliecina daudzi fakti, bet viņiem ir ārkārtīgi maz iespēju efektīvi sagatavoties, izglītoties darbam šajā jomā. Jūsu Ķeizariskā Augstība, dodiet viņiem šo iespēju! (...) Par spīti savām dotībām jūrniecībā, latvieši un igauņi nevarēs konkurēt ar izglītotajiem rietumu kaimiņiem, ja viņiem nebūs vismaz tikpat daudz labu un lētu mācību iestāžu, kur iegūt jūrnieku izglītību, kā, piemēram, Prūsijā. (...) Šāda veida pasākumi nesīs augļus, kas iepriecinās visus, un niecīgie izdevumi drīz vien atmaksāsies.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=Konstant%C4%ABns&n=15&s=45&w=0&sp=1&nw=0&lng=1062&g=1

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Tekstu 1860. gadā rakstījis Krišjānis Valdemārs. Viņš bija tas, kurš nodrošināja izmaiņas likumā un kuram pateicoties atvēra jūrskolas Latvijas teritorijā.
    Tas ir fragments no K. Valdemāra vēstules Krievijas imperatora brālim Konstantīnam Nikolajevičam par jūrskolu dibināšanu.

     
  2. Autors min vairākus argumentus, lai pārliecinātu par nepieciešamību atvērt jūrskolas:
    - Latviešiem un igauņiem ir dotības jūrniecībā.
    - Mācību iestādēs iegūtā izglītība jūrniecībā dos iespēju konkurēt ar rietumu jūrniekiem.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus, lasi tekstu!
Nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
Izmanto arī iegūtās zināšanas par jaunlatviešu darbību!
  1. Jautājums: Kam adresēts teksts?
    • Visiem igauņiem un latviešiem
    • Krievijas imperatora brālim
    • Par izglītību atbildīgai personai Krievijas valdībā
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Visiem igauņiem un latviešiem
    • Krievijas imperatora brālim
    • Par izglītību atbildīgai personai Krievijas valdībā

     
  2. Jautājums: Kā tiek pamatota jūrskolu nepieciešamība?
    Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!

    • Izglītības iestāžu atvēršana neprasīs lielus līdzekļus, bet būs efektīva.
    • Izglītoti jūrnieki būs labi kara flotes dienestā.
    • Latviešiem un igauņiem ir dotības jūrniecībā.
    • Latviešu zemnieki būs spiesti pamest savu zemi.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Izglītības iestāžu atvēršana neprasīs lielus līdzekļus, bet būs efektīva.
    • Izglītoti jūrnieki būs labi kara flotes dienestā.
    • Latviešiem un igauņiem ir dotības jūrniecībā.
    • Latviešu zemnieki būs spiesti pamest savu zemi.
Teksts:
Latvieši, tāpat kā igauņi, mīl jūrniecību, ko apliecina daudzi fakti, bet viņiem ir ārkārtīgi maz iespēju efektīvi sagatavoties, izglītoties darbam šajā jomā. Jūsu Ķeizariskā Augstība, dodiet viņiem šo iespēju! (...) Par spīti savām dotībām jūrniecībā, latvieši un igauņi nevarēs konkurēt ar izglītotajiem rietumu kaimiņiem, ja viņiem nebūs vismaz tikpat daudz labu un lētu mācību iestāžu, kur iegūt jūrnieku izglītību, kā, piemēram, Prūsijā. (...) Šāda veida pasākumi nesīs augļus, kas iepriecinās visus, un niecīgie izdevumi drīz vien atmaksāsies.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=Konstant%C4%ABns&n=15&s=45&w=0&sp=1&nw=0&lng=1062&g=1

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Tas ir fragments no K. Valdemāra vēstules Krievijas imperatora brālim Konstantīnam Nikolajevičam par jūrskolu dibināšanu. Krievijas imperatora Nikolaja I brālis bija ietekmīga persona Krievijas impērijā - faktiski Krievijas tronī bija jākāpj viņam, bet viņš atteicās.
    Krišjānis Valdemārs bija tas, kurš nodrošināja izmaiņas likumā un kuram pateicoties atvēra jūrskolas Latvijas teritorijā.

     
  2. Autors min vairākus argumentus, lai pārliecinātu par nepieciešamību atvērt jūrskolas:
    - Latviešiem un igauņiem ir dotības jūrniecībā.
    - Izglītības iestāžu atvēršana neprasīs lielus līdzekļus, bet būs efektīva.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus, lasi tekstu!
Nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
Izmanto arī iegūtās zināšanas par jaunlatviešu darbību!
  1. Jautājums: Kam adresēts teksts?
    • Krievijas Izglītības ministram
    • Visiem igauņiem un latviešiem
    • Krievijas imeratora ģimenes loceklim
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Krievijas Izglītības ministram
    • Visiem igauņiem un latviešiem
    • Krievijas imeratora ģimenes loceklim

     
  2. Jautājums: Kā tiek pamatota jūrskolu nepieciešamība?
    Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!

    • Latviešiem un igauņiem ir dotības jūrniecībā.
    • Izglītība ļaus latviešu jūrniekiem pamest Krievijas impēriju un kļūt bagātiem citur.
    • Izglītības iestāžu atvēršana neprasīs lielus līdzekļus, bet būs efektīva.
    • Latvieši un igauņi apgūs citus amatus un nebūs zvejnieku.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Latviešiem un igauņiem ir dotības jūrniecībā.
    • Izglītība ļaus latviešu jūrniekiem pamest Krievijas impēriju un kļūt bagātiem citur.
    • Izglītības iestāžu atvēršana neprasīs lielus līdzekļus, bet būs efektīva.
    • Latvieši un igauņi apgūs citus amatus un nebūs zvejnieku.
Teksts:
Latvieši, tāpat kā igauņi, mīl jūrniecību, ko apliecina daudzi fakti, bet viņiem ir ārkārtīgi maz iespēju efektīvi sagatavoties, izglītoties darbam šajā jomā. Jūsu Ķeizariskā Augstība, dodiet viņiem šo iespēju! (...) Par spīti savām dotībām jūrniecībā, latvieši un igauņi nevarēs konkurēt ar izglītotajiem rietumu kaimiņiem, ja viņiem nebūs vismaz tikpat daudz labu un lētu mācību iestāžu, kur iegūt jūrnieku izglītību, kā, piemēram, Prūsijā. (...) Šāda veida pasākumi nesīs augļus, kas iepriecinās visus, un niecīgie izdevumi drīz vien atmaksāsies.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=Konstant%C4%ABns&n=15&s=45&w=0&sp=1&nw=0&lng=1062&g=1

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Tas ir fragments no K. Valdemāra vēstules Krievijas imperatora brālim Konstantīnam Nikolajevičam par jūrskolu dibināšanu. Krievijas imperatora Nikolaja I brālis bija ietekmīga persona Krievijas impērijā - faktiski Krievijas tronī bija jākāpj viņam, bet viņš atteicās.
    Krišjānis Valdemārs bija tas, kurš nodrošināja izmaiņas likumā un kuram pateicoties atvēra jūrskolas Latvijas teritorijā.

     
  2. Autors min vairākus argumentus, lai pārliecinātu par nepieciešamību atvērt jūrskolas:
    - Latviešiem un igauņiem ir dotības jūrniecībā.
    - Izglītības iestāžu atvēršana neprasīs lielus līdzekļus, bet būs efektīva.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus, lasi tekstu!
Nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
Izmanto arī iegūtās zināšanas par jaunlatviešu darbību!
  1. Jautājums: Kam adresēts teksts?
    • Krievijas Izglītības ministram
    • Latvijas ģenerālgubernatoram
    • Krievijas imperatora brālim
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Krievijas Izglītības ministram
    • Latvijas ģenerālgubernatoram
    • Krievijas imperatora brālim

     
  2. Jautājums: Vai tekstam bija panākumi, tas sasniedza mērķi?
    Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!

    • Drīz latviešu jūrnieki brauca uz dažādu pasaules rēdereju kuģiem.
    • Likumā iestrādāja normas, kuras latviešu zemnieki nevarēja izpildīt.
    • Pieņēma likumu, kas ļāva jūrniecību mācīties katram, kurš prata lasīt un rakstīt.
    • Pirmā jūrskola tika nodibināta pēc apmēram 20 gadiem Ventspilī.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Drīz latviešu jūrnieki brauca uz dažādu pasaules rēdereju kuģiem.
    • Likumā iestrādāja normas, kuras latviešu zemnieki nevarēja izpildīt.
    • Pieņēma likumu, kas ļāva jūrniecību mācīties katram, kurš prata lasīt un rakstīt.
    • Pirmā jūrskola tika nodibināta pēc apmēram 20 gadiem Ventspilī.
Teksts:
Latvieši, tāpat kā igauņi, mīl jūrniecību, ko apliecina daudzi fakti, bet viņiem ir ārkārtīgi maz iespēju efektīvi sagatavoties, izglītoties darbam šajā jomā. Jūsu Ķeizariskā Augstība, dodiet viņiem šo iespēju! (...) Par spīti savām dotībām jūrniecībā, latvieši un igauņi nevarēs konkurēt ar izglītotajiem rietumu kaimiņiem, ja viņiem nebūs vismaz tikpat daudz labu un lētu mācību iestāžu, kur iegūt jūrnieku izglītību, kā, piemēram, Prūsijā. (...) Šāda veida pasākumi nesīs augļus, kas iepriecinās visus, un niecīgie izdevumi drīz vien atmaksāsies.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=Konstant%C4%ABns&n=15&s=45&w=0&sp=1&nw=0&lng=1062&g=1

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Tas ir fragments no K. Valdemāra vēstules Krievijas imperatora brālim Konstantīnam Nikolajevičam par jūrskolu dibināšanu. Krievijas imperatora Nikolaja I brālis bija ietekmīga persona Krievijas impērijā - faktiski Krievijas tronī bija jākāpj viņam, bet viņš atteicās.
    Krišjānis Valdemārs bija tas, kurš nodrošināja izmaiņas likumā un kuram pateicoties atvēra jūrskolas Latvijas teritorijā.

     
  2. Centieni atvērt jūrskolas latviešu un igauņu zemniekiem guva panākumus:
    - Pieņēma likumu, kas ļāva jūrniecību mācīties katram, kurš prata lasīt un rakstīt.
    - Drīz latviešu jūrnieki brauca uz dažādu pasaules rēdereju kuģiem.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus, lasi tekstu!
Nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
Izmanto arī iegūtās zināšanas par jaunlatviešu darbību!
  1. Jautājums: Kurš no jaunlatviešiem varētu būt šī teksta autors?
    • Krišjānis Valdemārs
    • Juris Alunāns
    • Auseklis
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Krišjānis Valdemārs
    • Juris Alunāns
    • Auseklis

     
  2. Jautājums: Kā tiek pamatota jūrskolu nepieciešamība?
    Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!

    • Piekrastē zvejniecība ir tradicionāla nodarbošanās - tā ir cieņā.
    • Izglītoti latviešu un igauņu jūrnieki būs ieguvums visai sabiedrībai.
    • Jūrskolu dibināšana būs dārgs, bet efektīvs pasākums.
    • Latviešu zemnieki būs spiesti pamest savu zemi.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Piekrastē zvejniecība ir tradicionāla nodarbošanās - tā ir cieņā.
    • Izglītoti latviešu un igauņu jūrnieki būs ieguvums visai sabiedrībai.
    • Jūrskolu dibināšana būs dārgs, bet efektīvs pasākums.
    • Latviešu zemnieki būs spiesti pamest savu zemi.
Teksts:
Latvieši, tāpat kā igauņi, mīl jūrniecību, ko apliecina daudzi fakti, bet viņiem ir ārkārtīgi maz iespēju efektīvi sagatavoties, izglītoties darbam šajā jomā. Jūsu Ķeizariskā Augstība, dodiet viņiem šo iespēju! (...) Par spīti savām dotībām jūrniecībā, latvieši un igauņi nevarēs konkurēt ar izglītotajiem rietumu kaimiņiem, ja viņiem nebūs vismaz tikpat daudz labu un lētu mācību iestāžu, kur iegūt jūrnieku izglītību, kā, piemēram, Prūsijā. (...) Šāda veida pasākumi nesīs augļus, kas iepriecinās visus, un niecīgie izdevumi drīz vien atmaksāsies.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=Konstant%C4%ABns&n=15&s=45&w=0&sp=1&nw=0&lng=1062&g=1

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Tekstu 1860. gadā rakstījis Krišjānis Valdemārs. Viņš bija tas, kurš nodrošināja izmaiņas likumā un kuram pateicoties atvēra jūrskolas Latvijas teritorijā.
    Tas ir fragments no K. Valdemāra vēstules Krievijas imperatora brālim Konstantīnam Nikolajevičam par jūrskolu dibināšanu.

     
  2. Autors min vairākus argumentus, lai pārliecinātu par nepieciešamību atvērt jūrskolas:
    - Piekrastē zvejniecība ir tradicionāla nodarbošanās - tā ir cieņā.
    - Izglītoti latviešu un igauņu jūrnieki būs ieguvums visai sabiedrībai.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus, lasi tekstu!
Nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
Izmanto arī iegūtās zināšanas par jaunlatviešu darbību!
  1. Jautājums: Kurš no jaunlatviešiem varētu būt šī teksta autors?
    • Krišjānis Barons
    • A. Pumpurs
    • K. Valdemārs
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Krišjānis Barons
    • A. Pumpurs
    • K. Valdemārs

     
  2. Jautājums: Vai tekstam bija panākumi, tas sasniedza mērķi?
    Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!

    • Jau 1864. gadā durvis vēra pirmā jūrskola.
    • Latvieši nespēja gaidīt likumu maiņu un masveidīgi pameta Latviju, lai mācītos ārzemēs.
    • Tika pieņemts likums, kas ļāva jebkurā vietā Latvijā nodibināt jūrskolu.
    • Pieņēma likumu, kas ļāva jūrniecību mācīties katram, kurš prata lasīt un rakstīt.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Jau 1864. gadā durvis vēra pirmā jūrskola.
    • Latvieši nespēja gaidīt likumu maiņu un masveidīgi pameta Latviju, lai mācītos ārzemēs.
    • Tika pieņemts likums, kas ļāva jebkurā vietā Latvijā nodibināt jūrskolu.
    • Pieņēma likumu, kas ļāva jūrniecību mācīties katram, kurš prata lasīt un rakstīt.
Teksts:
Latvieši, tāpat kā igauņi, mīl jūrniecību, ko apliecina daudzi fakti, bet viņiem ir ārkārtīgi maz iespēju efektīvi sagatavoties, izglītoties darbam šajā jomā. Jūsu Ķeizariskā Augstība, dodiet viņiem šo iespēju! (...) Par spīti savām dotībām jūrniecībā, latvieši un igauņi nevarēs konkurēt ar izglītotajiem rietumu kaimiņiem, ja viņiem nebūs vismaz tikpat daudz labu un lētu mācību iestāžu, kur iegūt jūrnieku izglītību, kā, piemēram, Prūsijā. (...) Šāda veida pasākumi nesīs augļus, kas iepriecinās visus, un niecīgie izdevumi drīz vien atmaksāsies.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=Konstant%C4%ABns&n=15&s=45&w=0&sp=1&nw=0&lng=1062&g=1

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Tekstu 1860. gadā rakstījis Krišjānis Valdemārs. Viņš bija tas, kurš nodrošināja izmaiņas likumā un kuram pateicoties atvēra jūrskolas Latvijas teritorijā.
    Tas ir fragments no K. Valdemāra vēstules Krievijas imperatora brālim Konstantīnam Nikolajevičam par jūrskolu dibināšanu.

     
  2. Centieni atvērt jūrskolas latviešu un igauņu zemniekiem guva panākumus:
    - Pieņēma likumu, kas ļāva jūrniecību mācīties katram, kurš prata lasīt un rakstīt.
    - Jau 1864. gadā durvis vēra pirmā jūrskola.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus, lasi tekstu!
Nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
Izmanto arī iegūtās zināšanas par jaunlatviešu darbību!
  1. Jautājums: Kurš no jaunlatviešiem varētu būt šī teksta autors?
    • K. Valdemārs
    • Krišjānis Barons
    • A. Kronvalds
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • K. Valdemārs
    • Krišjānis Barons
    • A. Kronvalds

     
  2. Jautājums: Vai tekstam bija panākumi, tas sasniedza mērķi?
    Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!

    • Pieņēma likumu, kas ļāva jūrniecību mācīties katram, kurš prata lasīt un rakstīt.
    • Pirmā jūrskola tika nodibināta pēc apmēram 20 gadiem Ventspilī.
    • Likumu par jūrskolām pieņēma, bet tas nedeva reālus panākumus.
    • Jau 1864. gadā durvis vēra pirmā jūrskola.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Pieņēma likumu, kas ļāva jūrniecību mācīties katram, kurš prata lasīt un rakstīt.
    • Pirmā jūrskola tika nodibināta pēc apmēram 20 gadiem Ventspilī.
    • Likumu par jūrskolām pieņēma, bet tas nedeva reālus panākumus.
    • Jau 1864. gadā durvis vēra pirmā jūrskola.
Teksts:
Latvieši, tāpat kā igauņi, mīl jūrniecību, ko apliecina daudzi fakti, bet viņiem ir ārkārtīgi maz iespēju efektīvi sagatavoties, izglītoties darbam šajā jomā. Jūsu Ķeizariskā Augstība, dodiet viņiem šo iespēju! (...) Par spīti savām dotībām jūrniecībā, latvieši un igauņi nevarēs konkurēt ar izglītotajiem rietumu kaimiņiem, ja viņiem nebūs vismaz tikpat daudz labu un lētu mācību iestāžu, kur iegūt jūrnieku izglītību, kā, piemēram, Prūsijā. (...) Šāda veida pasākumi nesīs augļus, kas iepriecinās visus, un niecīgie izdevumi drīz vien atmaksāsies.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=Konstant%C4%ABns&n=15&s=45&w=0&sp=1&nw=0&lng=1062&g=1

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Tekstu 1860. gadā rakstījis Krišjānis Valdemārs. Viņš bija tas, kurš nodrošināja izmaiņas likumā un kuram pateicoties atvēra jūrskolas Latvijas teritorijā.
    Tas ir fragments no K. Valdemāra vēstules Krievijas imperatora brālim Konstantīnam Nikolajevičam par jūrskolu dibināšanu.

     
  2. Centieni atvērt jūrskolas latviešu un igauņu zemniekiem guva panākumus:
    - Pieņēma likumu, kas ļāva jūrniecību mācīties katram, kurš prata lasīt un rakstīt.
    - Jau 1864. gadā durvis vēra pirmā jūrskola.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus, lasi tekstu!
Nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
Izmanto arī iegūtās zināšanas par jaunlatviešu darbību!
  1. Jautājums: Kam adresēts teksts?
    • Krievijas imperatora brālim
    • Krievijas Izglītības ministram
    • Baltijas imperatoram
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Krievijas imperatora brālim
    • Krievijas Izglītības ministram
    • Baltijas imperatoram

     
  2. Jautājums: Kā tiek pamatota jūrskolu nepieciešamība?
    Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!

    • Mācību iestādēs iegūtā izglītība jūrniecībā dos iespēju konkurēt ar rietumu jūrniekiem.
    • Latvieši un igauņi apgūs citus amatus un nebūs zvejnieku.
    • Izglītoti jūrnieki būs labi kara flotes dienestā.
    • Piekrastē zvejniecība ir tradicionāla nodarbošanās - tā ir cieņā.
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Mācību iestādēs iegūtā izglītība jūrniecībā dos iespēju konkurēt ar rietumu jūrniekiem.
    • Latvieši un igauņi apgūs citus amatus un nebūs zvejnieku.
    • Izglītoti jūrnieki būs labi kara flotes dienestā.
    • Piekrastē zvejniecība ir tradicionāla nodarbošanās - tā ir cieņā.
Teksts:
Latvieši, tāpat kā igauņi, mīl jūrniecību, ko apliecina daudzi fakti, bet viņiem ir ārkārtīgi maz iespēju efektīvi sagatavoties, izglītoties darbam šajā jomā. Jūsu Ķeizariskā Augstība, dodiet viņiem šo iespēju! (...) Par spīti savām dotībām jūrniecībā, latvieši un igauņi nevarēs konkurēt ar izglītotajiem rietumu kaimiņiem, ja viņiem nebūs vismaz tikpat daudz labu un lētu mācību iestāžu, kur iegūt jūrnieku izglītību, kā, piemēram, Prūsijā. (...) Šāda veida pasākumi nesīs augļus, kas iepriecinās visus, un niecīgie izdevumi drīz vien atmaksāsies.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=Konstant%C4%ABns&n=15&s=45&w=0&sp=1&nw=0&lng=1062&g=1

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Tas ir fragments no K. Valdemāra vēstules Krievijas imperatora brālim Konstantīnam Nikolajevičam par jūrskolu dibināšanu. Krievijas imperatora Nikolaja I brālis bija ietekmīga persona Krievijas impērijā - faktiski Krievijas tronī bija jākāpj viņam, bet viņš atteicās.
    Krišjānis Valdemārs bija tas, kurš nodrošināja izmaiņas likumā un kuram pateicoties atvēra jūrskolas Latvijas teritorijā.

     
  2. Autors min vairākus argumentus, lai pārliecinātu par nepieciešamību atvērt jūrskolas:
    - Piekrastē zvejniecība ir tradicionāla nodarbošanās - tā ir cieņā.
    - Mācību iestādēs iegūtā izglītība jūrniecībā dos iespēju konkurēt ar rietumu jūrniekiem.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 9
+0
atlicis 9
Lasi tekstu par Dainu skapi, nosaki un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
Jau darbības sākumā jaunlatvieši apzinājās    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
tautas dzejas, pasaku, teiku
 nozīmi tautas pašapziņas vairošanā.
Drīz vairāki jaunlatvieši uzsāka    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
folkloras
 krāšanas, sistematizēšanas darbu.
Nozīmīgāko darbu    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
tautasdziesmu sistematizēšanā
 veica Krišjānis Barons, veltot tam    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
vairāk nekā pusi mūža
.
Lai sistematizētu piesūtītos tekstus, Krišjānis Barons izveidoja savu    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
kārtojuma paņēmienu
, par teksta pamatformu izvēloties četrrindi, kas rakstīta uz atsevišķas lapiņas.
Lai atvieglotu darbu,    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
1880. gadā
pēc K. Barona rasējuma tika izgatavots nu jau slavenais Dainu skapis.
Ar 1894. gadu sāka iznākt Krišjāņa Barona kārtoto dainu sējumi.
Dainu sējumu izdošana tika pabeigta 1915. gadā.
Darbs aptvēra 8 grāmatas ar    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
vairāk nekā 200 tūkstošiem tekstu
, ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē.
Dainu skapis kopš 2014. gada apskatāms    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
.
Kopš    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
2001. gada 4. septembra
Dainu skapis ir pasaules kultūras sastāvdaļa – tas ierakstīts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the World) sarakstā.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Krišjānis Barons./Sast. K. Arājs. - Rīga: Zinātne, 1985., 144. lpp.
http://www.dainuskapis.lv/par-dainu-skapi

Risinājuma soļi:

Pareizi teksts jāpapildina šādi:
 
Jau darbības sākumā jaunlatvieši apzinājās tautas folkloras/ tautas garīgās kultūras/ tautas garamantu/ tautas dzejas, pasaku, teiku nozīmi tautas pašapziņas vairošanā.
Drīz vairāki jaunlatvieši uzsāka tautasdziesmu/ pasaku/ teiku/ sakāmvārdu/ folkloras krāšanas, sistematizēšanas darbu.
Nozīmīgāko darbu tautasdziesmu/ dainu krāšanā, sistematizēšanā veica Krišjānis Barons, veltot tam vairāk nekā pusi mūža/ 45 gadus.
Lai sistematizētu piesūtītos tekstus, Krišjānis Barons izveidoja savu kārtojuma sistēmu/ kārtojuma paņēmienu, par teksta pamatformu izvēloties četrrindi, kas rakstīta uz atsevišķas lapiņas.
(Tautasdziesmas neveidoja ne vienrindas teksti, kurus grupēt četrrindēs, ne arī daudzrindu teksti, kurus dalīt četrrindēs.)
Lai atvieglotu darbu, 1880. gadā/ 19. gs. 80. gados pēc K. Barona rasējuma tika izgatavots nu jau slavenais Dainu skapis.
Ar 1894. gadu sāka iznākt Krišjāņa Barona kārtoto dainu sējumi.
Dainu sējumu izdošana tika pabeigta 1915. gadā.
Darbs aptvēra 8 grāmatas ar 217 996 tekstiem/ vairāk nekā 200 tūkstošiem tekstu, ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē.
Dainu skapis kopš 2014. gada apskatāms Latvijas Nacionālajā bibliotēkā/ Gaismas pilī.
Kopš 2001. gada 4. septembra Dainu skapis ir pasaules kultūras sastāvdaļa – tas ierakstīts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the World) sarakstā.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 9
+0
atlicis 9
Lasi tekstu par Dainu skapi, nosaki un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
Jau darbības sākumā jaunlatvieši apzinājās    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
tautas garamantu
 nozīmi tautas pašapziņas vairošanā.
Drīz vairāki jaunlatvieši uzsāka    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
folkloras
 krāšanas, sistematizēšanas darbu.
Nozīmīgāko darbu    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
tautasdziesmu krāšanā
 veica Krišjānis Barons, veltot tam    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
aptuveni pusi mūža
.
Lai sistematizētu piesūtītos tekstus, Krišjānis Barons izveidoja savu    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
kārtojuma paņēmienu
, par teksta pamatformu izvēloties četrrindi, kas rakstīta uz atsevišķas lapiņas.
Lai atvieglotu darbu,    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
19. gs. 80. gados
pēc K. Barona rasējuma tika izgatavots nu jau slavenais Dainu skapis.
Ar 1894. gadu sāka iznākt Krišjāņa Barona kārtoto dainu sējumi.
Dainu sējumu izdošana tika pabeigta 1915. gadā.
Darbs aptvēra 8 grāmatas ar    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
217 996 tekstiem
, ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē.
Dainu skapis kopš 2014. gada apskatāms    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Gaismas pilī
.
Kopš    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
2001. gada 4. septembra
Dainu skapis ir pasaules kultūras sastāvdaļa – tas ierakstīts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the World) sarakstā.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Krišjānis Barons./Sast. K. Arājs. - Rīga: Zinātne, 1985., 144. lpp.
http://www.dainuskapis.lv/par-dainu-skapi

Risinājuma soļi:

Pareizi teksts jāpapildina šādi:
 
Jau darbības sākumā jaunlatvieši apzinājās tautas folkloras/ tautas garīgās kultūras/ tautas garamantu/ tautas dzejas, pasaku, teiku nozīmi tautas pašapziņas vairošanā.
Drīz vairāki jaunlatvieši uzsāka tautasdziesmu/ pasaku/ teiku/ sakāmvārdu/ folkloras krāšanas, sistematizēšanas darbu.
Nozīmīgāko darbu tautasdziesmu/ dainu krāšanā, sistematizēšanā veica Krišjānis Barons, veltot tam vairāk nekā pusi mūža/ 45 gadus.
Lai sistematizētu piesūtītos tekstus, Krišjānis Barons izveidoja savu kārtojuma sistēmu/ kārtojuma paņēmienu, par teksta pamatformu izvēloties četrrindi, kas rakstīta uz atsevišķas lapiņas.
(Tautasdziesmas neveidoja ne vienrindas teksti, kurus grupēt četrrindēs, ne arī daudzrindu teksti, kurus dalīt četrrindēs.)
Lai atvieglotu darbu, 1880. gadā/ 19. gs. 80. gados pēc K. Barona rasējuma tika izgatavots nu jau slavenais Dainu skapis.
Ar 1894. gadu sāka iznākt Krišjāņa Barona kārtoto dainu sējumi.
Dainu sējumu izdošana tika pabeigta 1915. gadā.
Darbs aptvēra 8 grāmatas ar 217 996 tekstiem/ vairāk nekā 200 tūkstošiem tekstu, ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē.
Dainu skapis kopš 2014. gada apskatāms Latvijas Nacionālajā bibliotēkā/ Gaismas pilī.
Kopš 2001. gada 4. septembra Dainu skapis ir pasaules kultūras sastāvdaļa – tas ierakstīts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the World) sarakstā.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 9
+0
atlicis 9
Lasi tekstu par Dainu skapi, nosaki un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
Jau darbības sākumā jaunlatvieši apzinājās    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
tautas dzejas, pasaku, teiku
 nozīmi tautas pašapziņas vairošanā.
Drīz vairāki jaunlatvieši uzsāka    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pasaku un teiku
 krāšanas, sistematizēšanas darbu.
Nozīmīgāko darbu    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
tautasdziesmu krāšanā
 veica Krišjānis Barons, veltot tam    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
45 gadus
.
Lai sistematizētu piesūtītos tekstus, Krišjānis Barons izveidoja savu    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
kārtojuma paņēmienu
, par teksta pamatformu izvēloties četrrindi, kas rakstīta uz atsevišķas lapiņas.
Lai atvieglotu darbu,    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
19. gs. 80. gados
pēc K. Barona rasējuma tika izgatavots nu jau slavenais Dainu skapis.
Ar 1894. gadu sāka iznākt Krišjāņa Barona kārtoto dainu sējumi.
Dainu sējumu izdošana tika pabeigta 1915. gadā.
Darbs aptvēra 8 grāmatas ar    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
217 996 tekstiem
, ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē.
Dainu skapis kopš 2014. gada apskatāms    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
.
Kopš    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
2001. gada
Dainu skapis ir pasaules kultūras sastāvdaļa – tas ierakstīts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the World) sarakstā.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Krišjānis Barons./Sast. K. Arājs. - Rīga: Zinātne, 1985., 144. lpp.
http://www.dainuskapis.lv/par-dainu-skapi

Risinājuma soļi:

Pareizi teksts jāpapildina šādi:
 
Jau darbības sākumā jaunlatvieši apzinājās tautas folkloras/ tautas garīgās kultūras/ tautas garamantu/ tautas dzejas, pasaku, teiku nozīmi tautas pašapziņas vairošanā.
Drīz vairāki jaunlatvieši uzsāka tautasdziesmu/ pasaku/ teiku/ sakāmvārdu/ folkloras krāšanas, sistematizēšanas darbu.
Nozīmīgāko darbu tautasdziesmu/ dainu krāšanā, sistematizēšanā veica Krišjānis Barons, veltot tam vairāk nekā pusi mūža/ 45 gadus.
Lai sistematizētu piesūtītos tekstus, Krišjānis Barons izveidoja savu kārtojuma sistēmu/ kārtojuma paņēmienu, par teksta pamatformu izvēloties četrrindi, kas rakstīta uz atsevišķas lapiņas.
(Tautasdziesmas neveidoja ne vienrindas teksti, kurus grupēt četrrindēs, ne arī daudzrindu teksti, kurus dalīt četrrindēs.)
Lai atvieglotu darbu, 1880. gadā/ 19. gs. 80. gados pēc K. Barona rasējuma tika izgatavots nu jau slavenais Dainu skapis.
Ar 1894. gadu sāka iznākt Krišjāņa Barona kārtoto dainu sējumi.
Dainu sējumu izdošana tika pabeigta 1915. gadā.
Darbs aptvēra 8 grāmatas ar 217 996 tekstiem/ vairāk nekā 200 tūkstošiem tekstu, ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē.
Dainu skapis kopš 2014. gada apskatāms Latvijas Nacionālajā bibliotēkā/ Gaismas pilī.
Kopš 2001. gada 4. septembra Dainu skapis ir pasaules kultūras sastāvdaļa – tas ierakstīts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the World) sarakstā.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 9
+0
atlicis 9
Lasi tekstu par Dainu skapi, nosaki un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
Jau darbības sākumā jaunlatvieši apzinājās    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
tautas folkloras
 nozīmi tautas pašapziņas vairošanā.
Drīz vairāki jaunlatvieši uzsāka    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
pasaku un teiku
 krāšanas, sistematizēšanas darbu.
Nozīmīgāko darbu    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
tautasdziesmu sistematizēšanā
 veica Krišjānis Barons, veltot tam    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
aptuveni pusi mūža
.
Lai sistematizētu piesūtītos tekstus, Krišjānis Barons izveidoja savu    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
kārtojuma sistēmu
, par teksta pamatformu izvēloties četrrindi, kas rakstīta uz atsevišķas lapiņas.
Lai atvieglotu darbu,    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
1880. gadā
pēc K. Barona rasējuma tika izgatavots nu jau slavenais Dainu skapis.
Ar 1894. gadu sāka iznākt Krišjāņa Barona kārtoto dainu sējumi.
Dainu sējumu izdošana tika pabeigta 1915. gadā.
Darbs aptvēra 8 grāmatas ar    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
vairāk nekā 200 tūkstošiem tekstu
, ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē.
Dainu skapis kopš 2014. gada apskatāms    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Gaismas pilī
.
Kopš    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
2001. gada 4. septembra
Dainu skapis ir pasaules kultūras sastāvdaļa – tas ierakstīts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the World) sarakstā.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Krišjānis Barons./Sast. K. Arājs. - Rīga: Zinātne, 1985., 144. lpp.
http://www.dainuskapis.lv/par-dainu-skapi

Risinājuma soļi:

Pareizi teksts jāpapildina šādi:
 
Jau darbības sākumā jaunlatvieši apzinājās tautas folkloras/ tautas garīgās kultūras/ tautas garamantu/ tautas dzejas, pasaku, teiku nozīmi tautas pašapziņas vairošanā.
Drīz vairāki jaunlatvieši uzsāka tautasdziesmu/ pasaku/ teiku/ sakāmvārdu/ folkloras krāšanas, sistematizēšanas darbu.
Nozīmīgāko darbu tautasdziesmu/ dainu krāšanā, sistematizēšanā veica Krišjānis Barons, veltot tam vairāk nekā pusi mūža/ 45 gadus.
Lai sistematizētu piesūtītos tekstus, Krišjānis Barons izveidoja savu kārtojuma sistēmu/ kārtojuma paņēmienu, par teksta pamatformu izvēloties četrrindi, kas rakstīta uz atsevišķas lapiņas.
(Tautasdziesmas neveidoja ne vienrindas teksti, kurus grupēt četrrindēs, ne arī daudzrindu teksti, kurus dalīt četrrindēs.)
Lai atvieglotu darbu, 1880. gadā/ 19. gs. 80. gados pēc K. Barona rasējuma tika izgatavots nu jau slavenais Dainu skapis.
Ar 1894. gadu sāka iznākt Krišjāņa Barona kārtoto dainu sējumi.
Dainu sējumu izdošana tika pabeigta 1915. gadā.
Darbs aptvēra 8 grāmatas ar 217 996 tekstiem/ vairāk nekā 200 tūkstošiem tekstu, ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē.
Dainu skapis kopš 2014. gada apskatāms Latvijas Nacionālajā bibliotēkā/ Gaismas pilī.
Kopš 2001. gada 4. septembra Dainu skapis ir pasaules kultūras sastāvdaļa – tas ierakstīts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the World) sarakstā.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 9
+0
atlicis 9
Lasi tekstu par Dainu skapi, nosaki un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
Jau darbības sākumā jaunlatvieši apzinājās    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
tautas garīgās kultūras
 nozīmi tautas pašapziņas vairošanā.
Drīz vairāki jaunlatvieši uzsāka    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
tautasdziesmu un teiku
 krāšanas, sistematizēšanas darbu.
Nozīmīgāko darbu    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latvju dainu sakārtošanā
 veica Krišjānis Barons, veltot tam    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
aptuveni pusi mūža
.
Lai sistematizētu piesūtītos tekstus, Krišjānis Barons izveidoja savu    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
kārtojuma sistēmu
, par teksta pamatformu izvēloties četrrindi, kas rakstīta uz atsevišķas lapiņas.
Lai atvieglotu darbu,    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
1880. gadā
pēc K. Barona rasējuma tika izgatavots nu jau slavenais Dainu skapis.
Ar 1894. gadu sāka iznākt Krišjāņa Barona kārtoto dainu sējumi.
Dainu sējumu izdošana tika pabeigta 1915. gadā.
Darbs aptvēra 8 grāmatas ar    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
217 996 tekstiem
, ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē.
Dainu skapis kopš 2014. gada apskatāms    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Gaismas pilī
.
Kopš    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
2001. gada 4. septembra
Dainu skapis ir pasaules kultūras sastāvdaļa – tas ierakstīts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the World) sarakstā.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Krišjānis Barons./Sast. K. Arājs. - Rīga: Zinātne, 1985., 144. lpp.
http://www.dainuskapis.lv/par-dainu-skapi

Risinājuma soļi:

Pareizi teksts jāpapildina šādi:
 
Jau darbības sākumā jaunlatvieši apzinājās tautas folkloras/ tautas garīgās kultūras/ tautas garamantu/ tautas dzejas, pasaku, teiku nozīmi tautas pašapziņas vairošanā.
Drīz vairāki jaunlatvieši uzsāka tautasdziesmu/ pasaku/ teiku/ sakāmvārdu/ folkloras krāšanas, sistematizēšanas darbu.
Nozīmīgāko darbu tautasdziesmu/ dainu krāšanā, sistematizēšanā veica Krišjānis Barons, veltot tam vairāk nekā pusi mūža/ 45 gadus.
Lai sistematizētu piesūtītos tekstus, Krišjānis Barons izveidoja savu kārtojuma sistēmu/ kārtojuma paņēmienu, par teksta pamatformu izvēloties četrrindi, kas rakstīta uz atsevišķas lapiņas.
(Tautasdziesmas neveidoja ne vienrindas teksti, kurus grupēt četrrindēs, ne arī daudzrindu teksti, kurus dalīt četrrindēs.)
Lai atvieglotu darbu, 1880. gadā/ 19. gs. 80. gados pēc K. Barona rasējuma tika izgatavots nu jau slavenais Dainu skapis.
Ar 1894. gadu sāka iznākt Krišjāņa Barona kārtoto dainu sējumi.
Dainu sējumu izdošana tika pabeigta 1915. gadā.
Darbs aptvēra 8 grāmatas ar 217 996 tekstiem/ vairāk nekā 200 tūkstošiem tekstu, ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē.
Dainu skapis kopš 2014. gada apskatāms Latvijas Nacionālajā bibliotēkā/ Gaismas pilī.
Kopš 2001. gada 4. septembra Dainu skapis ir pasaules kultūras sastāvdaļa – tas ierakstīts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the World) sarakstā.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 9
+0
atlicis 9
Lasi tekstu par Dainu skapi, nosaki un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
Jau darbības sākumā jaunlatvieši apzinājās    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
tautas folkloras
 nozīmi tautas pašapziņas vairošanā.
Drīz vairāki jaunlatvieši uzsāka    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
tautasdziesmu un pasaku
 krāšanas, sistematizēšanas darbu.
Nozīmīgāko darbu    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latvju dainu krāšanā
 veica Krišjānis Barons, veltot tam    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
45 gadus
.
Lai sistematizētu piesūtītos tekstus, Krišjānis Barons izveidoja savu    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
kārtojuma sistēmu
, par teksta pamatformu izvēloties četrrindi, kas rakstīta uz atsevišķas lapiņas.
Lai atvieglotu darbu,    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
19. gs. 80. gados
pēc K. Barona rasējuma tika izgatavots nu jau slavenais Dainu skapis.
Ar 1894. gadu sāka iznākt Krišjāņa Barona kārtoto dainu sējumi.
Dainu sējumu izdošana tika pabeigta 1915. gadā.
Darbs aptvēra 8 grāmatas ar    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
vairāk nekā 200 tūkstošiem tekstu
, ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē.
Dainu skapis kopš 2014. gada apskatāms    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Gaismas pilī
.
Kopš    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
2001. gada 4. septembra
Dainu skapis ir pasaules kultūras sastāvdaļa – tas ierakstīts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the World) sarakstā.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Krišjānis Barons./Sast. K. Arājs. - Rīga: Zinātne, 1985., 144. lpp.
http://www.dainuskapis.lv/par-dainu-skapi

Risinājuma soļi:

Pareizi teksts jāpapildina šādi:
 
Jau darbības sākumā jaunlatvieši apzinājās tautas folkloras/ tautas garīgās kultūras/ tautas garamantu/ tautas dzejas, pasaku, teiku nozīmi tautas pašapziņas vairošanā.
Drīz vairāki jaunlatvieši uzsāka tautasdziesmu/ pasaku/ teiku/ sakāmvārdu/ folkloras krāšanas, sistematizēšanas darbu.
Nozīmīgāko darbu tautasdziesmu/ dainu krāšanā, sistematizēšanā veica Krišjānis Barons, veltot tam vairāk nekā pusi mūža/ 45 gadus.
Lai sistematizētu piesūtītos tekstus, Krišjānis Barons izveidoja savu kārtojuma sistēmu/ kārtojuma paņēmienu, par teksta pamatformu izvēloties četrrindi, kas rakstīta uz atsevišķas lapiņas.
(Tautasdziesmas neveidoja ne vienrindas teksti, kurus grupēt četrrindēs, ne arī daudzrindu teksti, kurus dalīt četrrindēs.)
Lai atvieglotu darbu, 1880. gadā/ 19. gs. 80. gados pēc K. Barona rasējuma tika izgatavots nu jau slavenais Dainu skapis.
Ar 1894. gadu sāka iznākt Krišjāņa Barona kārtoto dainu sējumi.
Dainu sējumu izdošana tika pabeigta 1915. gadā.
Darbs aptvēra 8 grāmatas ar 217 996 tekstiem/ vairāk nekā 200 tūkstošiem tekstu, ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē.
Dainu skapis kopš 2014. gada apskatāms Latvijas Nacionālajā bibliotēkā/ Gaismas pilī.
Kopš 2001. gada 4. septembra Dainu skapis ir pasaules kultūras sastāvdaļa – tas ierakstīts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the World) sarakstā.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 4
+0
atlicis 4
Lasi apgalvojumus par jaunlatviešiem, izvērtē tos! Atzīmē pareizo vērtējumu!
  1. Par Latviešu biedrības dibināšanas impulsu kļuva centieni atbalstīt badacietējus Igaunijā.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    pareizi

     
  2. Atļauju dibināt Latviešu biedrību deva Vidzemes gubernators.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    pareizi

     
  3. Jaunlatvieši rosināja ideju par neatkarīgas Latvijas valsts izveidi.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    nepareizi

     
  4. Nosaki un atzīmē pareizo atbildi par attēlu!

    LNVM_vesture_1869–1914-300x223.jpg
    Attēlā:    
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://www.fenikssfun.com/cache/images/3756690423/rigas-latviesu-biedribas-nama-veca-eka_2006090964.png

Risinājuma soļi:

Pareizie apgalvojumi:
  • Par jaunlatviešu darbības centru 1868. gadā kļuva Rīga.
  • Par Latviešu biedrības dibināšanas impulsu kļuva centieni atbalstīt badacietējus Igaunijā.
  • Rīgas Latviešu biedrība darbību sāka 1868. gadā.
  • Rīgas Latviešu biedrības dibinātāji bija B. Dīriķis, R. Tomsons, J. F. Baumanis.
  • Atļauju dibināt biedrību deva Vidzemes gubernators.
  • Rīgas Latviešu biedrība savām vajadzībām uzcēla namu, tas pabeigts 1869. gadā, projekta autors - J. F. Baumanis.
  • Jaunlatvieši veicināja latviešu tautas tapšanu par nāciju, sabiedrības modernizāciju.
  • Nācija ir vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kam ir sava teritorija, valoda, kultūra, vēsture, ekonomiskā dzīve.
Attēlā: Rīgas Latviešu biedrības nams 1887. gadā.
Ēka tika uzcelta 1869. gadā, bet 1908. gadā nams pilnībā nodega.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 4
+0
atlicis 4
Lasi apgalvojumus par jaunlatviešiem, izvērtē tos! Atzīmē pareizo vērtējumu!
  1. Par Latviešu biedrības dibināšanas impulsu kļuva centieni atbalstīt badacietējus Igaunijā.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    pareizi

     
  2. Rīgas Latviešu biedrības dibinātāji bija Ā. Alunāns, R. Tomsons, K. Barons.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    nepareizi

     
  3. Nācija ir vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kam ir sava teritorija, valoda, kultūra, vēsture.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    pareizi

     
  4. Nosaki un atzīmē pareizo atbildi par attēlu!

    nba04_3049_0_1_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg
    Attēlā:    
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Rīgas Latviešu biedrības nams 20. gs. sākumā.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://www.zudusilatvija.lv/static/files/11/03/09/nba04_3049_0_1_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizie apgalvojumi:
  • Par jaunlatviešu darbības centru 1868. gadā kļuva Rīga.
  • Par Latviešu biedrības dibināšanas impulsu kļuva centieni atbalstīt badacietējus Igaunijā.
  • Rīgas Latviešu biedrība darbību sāka 1868. gadā.
  • Rīgas Latviešu biedrības dibinātāji bija B. Dīriķis, R. Tomsons, J. F. Baumanis.
  • Atļauju dibināt biedrību deva Vidzemes gubernators.
  • Rīgas Latviešu biedrība savām vajadzībām uzcēla namu, tas pabeigts 1869. gadā, projekta autors - J. F. Baumanis.
  • Jaunlatvieši veicināja latviešu tautas tapšanu par nāciju, sabiedrības modernizāciju.
  • Nācija ir vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kam ir sava teritorija, valoda, kultūra, vēsture, ekonomiskā dzīve.
Attēlā: Rīgas Latviešu biedrības nams 20. gs. sākumā.
Tas uzcelts 1909. gadā - pēc tam, kad bija nodedzis iepriekšējais - 1869. gadā celtas nams.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 4
+0
atlicis 4
Lasi apgalvojumus par jaunlatviešiem, izvērtē tos! Atzīmē pareizo vērtējumu!
  1. Rīgas Latviešu biedrība darbību sāka 1868. gadā.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    pareizi

     
  2. Rīgas Latviešu biedrības nams uzcelts 1869. gadā.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    pareizi

     
  3. Jaunlatvieši aizsāka periodu, kas Latvijas vēsturē tiek dēvēts par Dziesmoto revolūciju.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    nepareizi

     
  4. Nosaki un atzīmē pareizo atbildi par attēlu!

    RLB_65.jpg
    Attēlā:    
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Rīgas Latviešu biedrības nams 1885. gadā
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://ngkm.lv/Images/7_Turistu_marsruti/Rigas_latviesu_biedriba/RLB_65.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizie apgalvojumi:
  • Par jaunlatviešu darbības centru 1868. gadā kļuva Rīga.
  • Par Latviešu biedrības dibināšanas impulsu kļuva centieni atbalstīt badacietējus Igaunijā.
  • Rīgas Latviešu biedrība darbību sāka 1868. gadā.
  • Rīgas Latviešu biedrības dibinātāji bija B. Dīriķis, R. Tomsons, J. F. Baumanis.
  • Atļauju dibināt biedrību deva Vidzemes gubernators.
  • Rīgas Latviešu biedrība savām vajadzībām uzcēla namu, tas pabeigts 1869. gadā, projekta autors - J. F. Baumanis.
  • Jaunlatvieši veicināja latviešu tautas tapšanu par nāciju, sabiedrības modernizāciju.
  • Nācija ir vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kam ir sava teritorija, valoda, kultūra, vēsture, ekonomiskā dzīve.
Attēlā: Rīgas Latviešu biedrības nams 1885. gadā.
Pēc tam namu daļēji pārbūvēja. Mūsdienās redzamais nams ir celts 20. gs. sākumā.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 4
+0
atlicis 4
Lasi apgalvojumus par jaunlatviešiem, izvērtē tos! Atzīmē pareizo vērtējumu!
  1. Par jaunlatviešu darbības centru 1858. gadā kļuva Rīga.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    nepareizi

     
  2. Rīgas Latviešu biedrības dibinātāji bija B. Dīriķis, J. F. Tomsons, K. Biezbārdis.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    nepareizi

     
  3. Jaunlatvieši aizsāka periodu, kas Latvijas vēsturē tiek dēvēts par Pirmo tautas atmodu.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    pareizi

     
  4. Nosaki un atzīmē pareizo atbildi par attēlu!

    nba04_3049_0_1_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg
    Attēlā:    
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Rīgas Latviešu biedrības nams 20. gs. sākumā.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://www.zudusilatvija.lv/static/files/11/03/09/nba04_3049_0_1_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizie apgalvojumi:
  • Par jaunlatviešu darbības centru 1868. gadā kļuva Rīga.
  • Par Latviešu biedrības dibināšanas impulsu kļuva centieni atbalstīt badacietējus Igaunijā.
  • Rīgas Latviešu biedrība darbību sāka 1868. gadā.
  • Rīgas Latviešu biedrības dibinātāji bija B. Dīriķis, R. Tomsons, J. F. Baumanis.
  • Atļauju dibināt biedrību deva Vidzemes gubernators.
  • Rīgas Latviešu biedrība savām vajadzībām uzcēla namu, tas pabeigts 1869. gadā, projekta autors - J. F. Baumanis.
  • Jaunlatvieši veicināja latviešu tautas tapšanu par nāciju, sabiedrības modernizāciju.
  • Nācija ir vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kam ir sava teritorija, valoda, kultūra, vēsture, ekonomiskā dzīve.
Attēlā: Rīgas Latviešu biedrības nams 20. gs. sākumā.
Tas uzcelts 1909. gadā - pēc tam, kad bija nodedzis iepriekšējais - 1869. gadā celtas nams.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 4
+0
atlicis 4
Lasi apgalvojumus par jaunlatviešiem, izvērtē tos! Atzīmē pareizo vērtējumu!
  1. Rīgas Latviešu biedrība darbību sāka 1868. gadā.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    pareizi

     
  2. Rīgas Latviešu biedrība izvietojās Lielajā ģildē.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    nepareizi

     
  3. Nācija ir vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kam ir sava teritorija, valoda, kultūra, vēsture.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    pareizi

     
  4. Nosaki un atzīmē pareizo atbildi par attēlu!

    nba04_3049_0_1_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg
    Attēlā:    
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Rīgas Latviešu biedrības nams 20. gs. sākumā.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://www.zudusilatvija.lv/static/files/11/03/09/nba04_3049_0_1_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizie apgalvojumi:
  • Par jaunlatviešu darbības centru 1868. gadā kļuva Rīga.
  • Par Latviešu biedrības dibināšanas impulsu kļuva centieni atbalstīt badacietējus Igaunijā.
  • Rīgas Latviešu biedrība darbību sāka 1868. gadā.
  • Rīgas Latviešu biedrības dibinātāji bija B. Dīriķis, R. Tomsons, J. F. Baumanis.
  • Atļauju dibināt biedrību deva Vidzemes gubernators.
  • Rīgas Latviešu biedrība savām vajadzībām uzcēla namu, tas pabeigts 1869. gadā, projekta autors - J. F. Baumanis.
  • Jaunlatvieši veicināja latviešu tautas tapšanu par nāciju, sabiedrības modernizāciju.
  • Nācija ir vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kam ir sava teritorija, valoda, kultūra, vēsture, ekonomiskā dzīve.
Attēlā: Rīgas Latviešu biedrības nams 20. gs. sākumā.
Tas uzcelts 1909. gadā - pēc tam, kad bija nodedzis iepriekšējais - 1869. gadā celtas nams.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 4
+0
atlicis 4
Lasi apgalvojumus par jaunlatviešiem, izvērtē tos! Atzīmē pareizo vērtējumu!
  1. Par Latviešu biedrības dibināšanas impulsu kļuva centieni atbalstīt badacietējus Igaunijā.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    pareizi

     
  2. Rīgas Latviešu biedrības nams uzcelts pēc J. F. Baumaņa projekta.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    pareizi

     
  3. Nācija ir ideoloģija, kas apspiež un ignorē citu tautu intereses savas valsts interešu vārdā.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    nepareizi

     
  4. Nosaki un atzīmē pareizo atbildi par attēlu!

    Bites_RLB_Publicittes_foto.jpg
    Attēlā:    
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Rīgas Latviešu biedrības nams mūsdienās.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://www.music.lv/userdata/22/Bites_RLB_Publicittes_foto.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizie apgalvojumi:
  • Par jaunlatviešu darbības centru 1868. gadā kļuva Rīga.
  • Par Latviešu biedrības dibināšanas impulsu kļuva centieni atbalstīt badacietējus Igaunijā.
  • Rīgas Latviešu biedrība darbību sāka 1868. gadā.
  • Rīgas Latviešu biedrības dibinātāji bija B. Dīriķis, R. Tomsons, J. F. Baumanis.
  • Atļauju dibināt biedrību deva Vidzemes gubernators.
  • Rīgas Latviešu biedrība savām vajadzībām uzcēla namu, tas pabeigts 1869. gadā, projekta autors - J. F. Baumanis.
  • Jaunlatvieši veicināja latviešu tautas tapšanu par nāciju, sabiedrības modernizāciju.
  • Nācija ir vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kam ir sava teritorija, valoda, kultūra, vēsture, ekonomiskā dzīve.
Attēlā: Mūsdienās redzamais Rīgas Latviešu biedrības nams.
Tas uzcelts 1909. gadā pēc tam, kad bija nodedzis iepriekšējais - 1869. gadā celtas nams.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 4
+0
atlicis 4
Lasi apgalvojumus par jaunlatviešiem, izvērtē tos! Atzīmē pareizo vērtējumu!
  1. Par jaunlatviešu darbības centru 1858. gadā kļuva Rīga.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    nepareizi

     
  2. Rīgas Latviešu biedrība izvietojās Lielajā ģildē.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    nepareizi

     
  3. Nācija ir ideoloģija, kas apspiež un ignorē citu tautu intereses savas valsts interešu vārdā.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    nepareizi

     
  4. Nosaki un atzīmē pareizo atbildi par attēlu!

    Bites_RLB_Publicittes_foto.jpg
    Attēlā:    
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Rīgas Latviešu biedrības nams mūsdienās.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://www.music.lv/userdata/22/Bites_RLB_Publicittes_foto.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizie apgalvojumi:
  • Par jaunlatviešu darbības centru 1868. gadā kļuva Rīga.
  • Par Latviešu biedrības dibināšanas impulsu kļuva centieni atbalstīt badacietējus Igaunijā.
  • Rīgas Latviešu biedrība darbību sāka 1868. gadā.
  • Rīgas Latviešu biedrības dibinātāji bija B. Dīriķis, R. Tomsons, J. F. Baumanis.
  • Atļauju dibināt biedrību deva Vidzemes gubernators.
  • Rīgas Latviešu biedrība savām vajadzībām uzcēla namu, tas pabeigts 1869. gadā, projekta autors - J. F. Baumanis.
  • Jaunlatvieši veicināja latviešu tautas tapšanu par nāciju, sabiedrības modernizāciju.
  • Nācija ir vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kam ir sava teritorija, valoda, kultūra, vēsture, ekonomiskā dzīve.
Attēlā: Mūsdienās redzamais Rīgas Latviešu biedrības nams.
Tas uzcelts 1909. gadā pēc tam, kad bija nodedzis iepriekšējais - 1869. gadā celtas nams.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 4
+0
atlicis 4
Lasi apgalvojumus par jaunlatviešiem, izvērtē tos! Atzīmē pareizo vērtējumu!
  1. Par Latviešu biedrības dibināšanas impulsu kļuva centieni atbalstīt badacietējus Igaunijā.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    pareizi

     
  2. Rīgas Latviešu biedrības dibinātāji bija Ā. Alunāns, R. Tomsons, K. Barons.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    nepareizi

     
  3. Jaunlatvieši aicināja nodibināt neatkarīgu Latviju.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    nepareizi

     
  4. Nosaki un atzīmē pareizo atbildi par attēlu!

    nba04_3049_0_1_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg
    Attēlā:    
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Rīgas Latviešu biedrības nams 20. gs. sākumā.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://www.zudusilatvija.lv/static/files/11/03/09/nba04_3049_0_1_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizie apgalvojumi:
  • Par jaunlatviešu darbības centru 1868. gadā kļuva Rīga.
  • Par Latviešu biedrības dibināšanas impulsu kļuva centieni atbalstīt badacietējus Igaunijā.
  • Rīgas Latviešu biedrība darbību sāka 1868. gadā.
  • Rīgas Latviešu biedrības dibinātāji bija B. Dīriķis, R. Tomsons, J. F. Baumanis.
  • Atļauju dibināt biedrību deva Vidzemes gubernators.
  • Rīgas Latviešu biedrība savām vajadzībām uzcēla namu, tas pabeigts 1869. gadā, projekta autors - J. F. Baumanis.
  • Jaunlatvieši veicināja latviešu tautas tapšanu par nāciju, sabiedrības modernizāciju.
  • Nācija ir vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kam ir sava teritorija, valoda, kultūra, vēsture, ekonomiskā dzīve.
Attēlā: Rīgas Latviešu biedrības nams 20. gs. sākumā.
Tas uzcelts 1909. gadā - pēc tam, kad bija nodedzis iepriekšējais - 1869. gadā celtas nams.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 4
+0
atlicis 4
Lasi apgalvojumus par jaunlatviešiem, izvērtē tos! Atzīmē pareizo vērtējumu!
  1. Rīgas Latviešu biedrība dibināta 1860. gadā.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    nepareizi

     
  2. Latviešu biedrības dibināšanas atļauju deva Rīgas ģenerālgubernators.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    nepareizi

     
  3. Jaunlatvieši veicināja latviešu sabiedrības modernizāciju.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    pareizi

     
  4. Nosaki un atzīmē pareizo atbildi par attēlu!

    Bites_RLB_Publicittes_foto.jpg
    Attēlā:    
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Rīgas Latviešu biedrības nams mūsdienās.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://www.music.lv/userdata/22/Bites_RLB_Publicittes_foto.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizie apgalvojumi:
  • Par jaunlatviešu darbības centru 1868. gadā kļuva Rīga.
  • Par Latviešu biedrības dibināšanas impulsu kļuva centieni atbalstīt badacietējus Igaunijā.
  • Rīgas Latviešu biedrība darbību sāka 1868. gadā.
  • Rīgas Latviešu biedrības dibinātāji bija B. Dīriķis, R. Tomsons, J. F. Baumanis.
  • Atļauju dibināt biedrību deva Vidzemes gubernators.
  • Rīgas Latviešu biedrība savām vajadzībām uzcēla namu, tas pabeigts 1869. gadā, projekta autors - J. F. Baumanis.
  • Jaunlatvieši veicināja latviešu tautas tapšanu par nāciju, sabiedrības modernizāciju.
  • Nācija ir vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kam ir sava teritorija, valoda, kultūra, vēsture, ekonomiskā dzīve.
Attēlā: Mūsdienās redzamais Rīgas Latviešu biedrības nams.
Tas uzcelts 1909. gadā pēc tam, kad bija nodedzis iepriekšējais - 1869. gadā celtas nams.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 4
+0
atlicis 4
Lasi apgalvojumus par jaunlatviešiem, izvērtē tos! Atzīmē pareizo vērtējumu!
  1. Rīgas Latviešu biedrība dibināta 1873. gadā.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    nepareizi

     
  2. Rīgas Latviešu biedrības dibinātāji bija Ā. Alunāns, R. Tomsons, K. Barons.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    nepareizi

     
  3. Nācija ir vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kam ir sava teritorija, valoda, kultūra, vēsture.
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    pareizi

     
  4. Nosaki un atzīmē pareizo atbildi par attēlu!

    nba04_3049_0_1_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg
    Attēlā:    
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Rīgas Latviešu biedrības nams 20. gs. sākumā.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://www.zudusilatvija.lv/static/files/11/03/09/nba04_3049_0_1_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizie apgalvojumi:
  • Par jaunlatviešu darbības centru 1868. gadā kļuva Rīga.
  • Par Latviešu biedrības dibināšanas impulsu kļuva centieni atbalstīt badacietējus Igaunijā.
  • Rīgas Latviešu biedrība darbību sāka 1868. gadā.
  • Rīgas Latviešu biedrības dibinātāji bija B. Dīriķis, R. Tomsons, J. F. Baumanis.
  • Atļauju dibināt biedrību deva Vidzemes gubernators.
  • Rīgas Latviešu biedrība savām vajadzībām uzcēla namu, tas pabeigts 1869. gadā, projekta autors - J. F. Baumanis.
  • Jaunlatvieši veicināja latviešu tautas tapšanu par nāciju, sabiedrības modernizāciju.
  • Nācija ir vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kam ir sava teritorija, valoda, kultūra, vēsture, ekonomiskā dzīve.
Attēlā: Rīgas Latviešu biedrības nams 20. gs. sākumā.
Tas uzcelts 1909. gadā - pēc tam, kad bija nodedzis iepriekšējais - 1869. gadā celtas nams.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus par Latviešu biedrību, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
  1. Kad tika nodibināta Latviešu biedrība?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    1868. gadā

     
  2. Kas bija Latviešu biedrības dibinātāji?
    • J. F. Baumanis, K. Barons, Auseklis
    • B. Dīriķis, J. F. Baumanis, R. Tomsons
    • K. Valdemārs, B. Dīriķis, J. Alunāns
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • J. F. Baumanis, K. Barons, Auseklis
    • B. Dīriķis, J. F. Baumanis, R. Tomsons
    • K. Valdemārs, B. Dīriķis, J. Alunāns
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Latviešu biedrība nodibināta 1868. gadā Rīgā.
    Tās darbības pirmsākumi saistīti ar Latviešu komiteju, dibinātu 1867. gadā ziedojumu vākšanai Igaunijas badacietējiem.
    1868. gadā tika saņemta Vidzemes ģenerālgubernatora atļauja dibināt Rīgas Latviešu biedrību.

     
  2. Latviešu biedrības dibināšanas iniciatori bija ierēdnis B. Dīriķis, arhitekts J. F. Baumanis, rakstnieks, publicists un tautsaimnieks R. Tomsons.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus par Latviešu biedrību, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
  1. Kad tika nodibināta Latviešu biedrība?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    1868. gadā

     
  2. Kādas komisijas sāka darboties Latviešu biedrībā?
    • Dziedāšanas, Zinību, Teātra, Mūzikas
    • Kultūras, Zinātņu, Teātra, Reliģijas
    • Zinību, Teātra, Mūzikas, Arheoloģijas
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Dziedāšanas, Zinību, Teātra, Mūzikas
    • Kultūras, Zinātņu, Teātra, Reliģijas
    • Zinību, Teātra, Mūzikas, Arheoloģijas
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Latviešu biedrība nodibināta 1868. gadā Rīgā.
    Tās darbības pirmsākumi saistīti ar Latviešu komiteju, dibinātu 1867. gadā ziedojumu vākšanai Igaunijas badacietējiem.
    1868. gadā tika saņemta Vidzemes ģenerālgubernatora atļauja dibināt Rīgas Latviešu biedrību.

     
  2. 1869. gadā Latviešu biedrība nodibināja vairākas komisijas: Dziedāšanas, Zinību, Teātra, Mūzikas.
    Komisijas uzsāka aktīvu darbību, organizējot dažādus pasākumus.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus par Latviešu biedrību, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
  1. Kur tika nodibināta Latviešu biedrība?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Rīga

     
  2. Kas bija Latviešu biedrības dibinātāji?
    • J. F. Baumanis, K. Barons, Auseklis
    • J. F. Baumanis, R. Tomsons, B. Dīriķis
    • K. Barons, A Kronvalds, R. Tomsons
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • J. F. Baumanis, K. Barons, Auseklis
    • J. F. Baumanis, R. Tomsons, B. Dīriķis
    • K. Barons, A Kronvalds, R. Tomsons
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Latviešu biedrība nodibināta Rīgā 1868. gadā.
    Tās darbības pirmsākumi saistīti ar Latviešu komiteju, dibinātu 1867. gadā ziedojumu vākšanai Igaunijas badacietējiem.
    1868. gadā tika saņemta Vidzemes ģenerālgubernatora atļauja dibināt Rīgas Latviešu biedrību.

     
  2. Latviešu biedrības dibināšanas iniciatori bija ierēdnis B. Dīriķis, arhitekts J. F. Baumanis, rakstnieks, publicists un tautsaimnieks R. Tomsons.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus par Latviešu biedrību, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
  1. Kur tika nodibināta Latviešu biedrība?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Rīga

     
  2. Kas bija Latviešu biedrības dibinātāji?
    • J. F. Baumanis, K. Barons, Auseklis
    • K. Biezbārdis, K. Valdemārs, J. Alunāns
    • B. Dīriķis, J. F. Baumanis, R. Tomsons
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • J. F. Baumanis, K. Barons, Auseklis
    • K. Biezbārdis, K. Valdemārs, J. Alunāns
    • B. Dīriķis, J. F. Baumanis, R. Tomsons
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Latviešu biedrība nodibināta Rīgā 1868. gadā.
    Tās darbības pirmsākumi saistīti ar Latviešu komiteju, dibinātu 1867. gadā ziedojumu vākšanai Igaunijas badacietējiem.
    1868. gadā tika saņemta Vidzemes ģenerālgubernatora atļauja dibināt Rīgas Latviešu biedrību.

     
  2. Latviešu biedrības dibināšanas iniciatori bija ierēdnis B. Dīriķis, arhitekts J. F. Baumanis, rakstnieks, publicists un tautsaimnieks R. Tomsons.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus par Latviešu biedrību, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
  1. Kad tika nodibināta Latviešu biedrība?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    1868. gadā

     
  2. Kādas komisijas sāka darboties Latviešu biedrībā?
    • Dziedāšanas, Zinību, Mūzikas, Folkloras
    • Kultūras, Zinātņu, Teātra, Reliģijas
    • Zinību, Teātra, Mūzikas, Dziedāšanas
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Dziedāšanas, Zinību, Mūzikas, Folkloras
    • Kultūras, Zinātņu, Teātra, Reliģijas
    • Zinību, Teātra, Mūzikas, Dziedāšanas
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Latviešu biedrība nodibināta 1868. gadā Rīgā.
    Tās darbības pirmsākumi saistīti ar Latviešu komiteju, dibinātu 1867. gadā ziedojumu vākšanai Igaunijas badacietējiem.
    1868. gadā tika saņemta Vidzemes ģenerālgubernatora atļauja dibināt Rīgas Latviešu biedrību.

     
  2. 1869. gadā Latviešu biedrība nodibināja vairākas komisijas: Dziedāšanas, Zinību, Teātra, Mūzikas.
    Komisijas uzsāka aktīvu darbību, organizējot dažādus pasākumus.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus par Latviešu biedrību, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
  1. Kad tika nodibināta Latviešu biedrība?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    1868. gadā

     
  2. Kādas komisijas sāka darboties Latviešu biedrībā?
    • Zinību, Teātra, Mūzikas, Dziedāšanas
    • Zinību, Teātra, Mūzikas, Arheoloģijas
    • Kultūras, Zinātņu, Teātra, Reliģijas
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • Zinību, Teātra, Mūzikas, Dziedāšanas
    • Zinību, Teātra, Mūzikas, Arheoloģijas
    • Kultūras, Zinātņu, Teātra, Reliģijas
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Latviešu biedrība nodibināta 1868. gadā Rīgā.
    Tās darbības pirmsākumi saistīti ar Latviešu komiteju, dibinātu 1867. gadā ziedojumu vākšanai Igaunijas badacietējiem.
    1868. gadā tika saņemta Vidzemes ģenerālgubernatora atļauja dibināt Rīgas Latviešu biedrību.

     
  2. 1869. gadā Latviešu biedrība nodibināja vairākas komisijas: Dziedāšanas, Zinību, Teātra, Mūzikas.
    Komisijas uzsāka aktīvu darbību, organizējot dažādus pasākumus.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus par Latviešu biedrību, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
  1. Kad tika nodibināta Latviešu biedrība?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    1868. gadā

     
  2. Kas bija Latviešu biedrības dibinātāji?
    • K. Barons, A Kronvalds, R. Tomsons
    • J. F. Baumanis, K. Barons, Auseklis
    • R. Tomsons, B. Dīriķis, J. F. Baumanis
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • K. Barons, A Kronvalds, R. Tomsons
    • J. F. Baumanis, K. Barons, Auseklis
    • R. Tomsons, B. Dīriķis, J. F. Baumanis
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Latviešu biedrība nodibināta 1868. gadā Rīgā.
    Tās darbības pirmsākumi saistīti ar Latviešu komiteju, dibinātu 1867. gadā ziedojumu vākšanai Igaunijas badacietējiem.
    1868. gadā tika saņemta Vidzemes ģenerālgubernatora atļauja dibināt Rīgas Latviešu biedrību.

     
  2. Latviešu biedrības dibināšanas iniciatori bija ierēdnis B. Dīriķis, arhitekts J. F. Baumanis, rakstnieks, publicists un tautsaimnieks R. Tomsons.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 2
+0
atlicis 2
Izlasi jautājumus par Latviešu biedrību, nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
  1. Kur tika nodibināta Latviešu biedrība?
       
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    Rīga

     
  2. Kas bija Latviešu biedrības dibinātāji?
    • J. F. Baumanis, K. Barons, Auseklis
    • K. Barons, A Kronvalds, R. Tomsons
    • J. F. Baumanis, R. Tomsons, B. Dīriķis
    x
    Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
    • J. F. Baumanis, K. Barons, Auseklis
    • K. Barons, A Kronvalds, R. Tomsons
    • J. F. Baumanis, R. Tomsons, B. Dīriķis
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Latviešu biedrība nodibināta Rīgā 1868. gadā.
    Tās darbības pirmsākumi saistīti ar Latviešu komiteju, dibinātu 1867. gadā ziedojumu vākšanai Igaunijas badacietējiem.
    1868. gadā tika saņemta Vidzemes ģenerālgubernatora atļauja dibināt Rīgas Latviešu biedrību.

     
  2. Latviešu biedrības dibināšanas iniciatori bija ierēdnis B. Dīriķis, arhitekts J. F. Baumanis, rakstnieks, publicists un tautsaimnieks R. Tomsons.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Izpēti attēlu, nosaki un atzīmē, kurš apraksts ir saistīts ar to!
Izvērtē aprakstos sniegto informāciju, pielietojot iegūtās zināšanas! 
  
Apraksti:
  • Pirmie Latviešu dziesmu svētki pulcēja apmēram 100 dziedātāju un 1000 skatītāju.
  • Pirmos dziesmu svētkus organizēja Rīgas Latviešu biedrība 1873. gadā.
  • Pirmo Dziesmu svētku laikā darbību uzsāka arī Latviešu operas un baleta teātris.
  • Pirmie Latviešu dziesmu svētki notika 1893. gadā.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Pirmie Latviešu dziesmu svētki pulcēja apmēram 100 dziedātāju un 1000 skatītāju.
  • Pirmos dziesmu svētkus organizēja Rīgas Latviešu biedrība 1873. gadā.
  • Pirmo Dziesmu svētku laikā darbību uzsāka arī Latviešu operas un baleta teātris.
  • Pirmie Latviešu dziesmu svētki notika 1893. gadā.
Public_att_izstde_Dziesmu_svtku_relikvijas_RVKM_Dz_sv_Lgo_karogs_1873.jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://www.muzeji.lv/uploads/items/2018/2018_6/Public_att_izstde_Dziesmu_svtku_relikvijas_RVKM_Dz_sv_Lgo_karogs_1873.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizie apraksti attēlam:
 
Attēlā redzams "Līgo" karogs, šūdināts Pirmajiem latviešu dziesmu svētkiem.
Pirmos dziesmu svētkus organizēja Rīgas Latviešu biedrība 1873. gadā.
Rīgā sabrauca kori no Vidzemes un Kurzemes, notika Dziesmu svētku gājiens.
Dziesmu svētkos piedalījās 1000 dziedātāju un apmēram 20 000 skatītāju.
Dziesmu svētkos pirmo reizi tika atskaņota K. Baumaņa sacerētā "Dievs, svētī Latviju".
Dziesmu svētku laikā notika latviešu skolotāju sanāksme un latviešu zemkopju sapulce.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Izpēti attēlu, nosaki un atzīmē, kurš apraksts ir saistīts ar to!
Izvērtē aprakstos sniegto informāciju, pielietojot iegūtās zināšanas! 
  
Apraksti:
  • Dziesmu svētkos 1873. g. pirmo reizi tika atskaņota K. Baumaņa sacerētā "Dievs, svētī Latviju".
  • 1873. gadā, sākoties Dziesmu svētkiem, iznāca arī pirmais "Latvju dainu" sējums.
  • Pirmo Dziesmu svētku laikā sāka iznākt "Pēterburgas Avīzes".
  • Pirmajos Latviešu dziesmu svētkos piedalījās ap 1000 kori no visas Latvijas.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Dziesmu svētkos 1873. g. pirmo reizi tika atskaņota K. Baumaņa sacerētā "Dievs, svētī Latviju".
  • 1873. gadā, sākoties Dziesmu svētkiem, iznāca arī pirmais "Latvju dainu" sējums.
  • Pirmo Dziesmu svētku laikā sāka iznākt "Pēterburgas Avīzes".
  • Pirmajos Latviešu dziesmu svētkos piedalījās ap 1000 kori no visas Latvijas.
Public_att_izstde_Dziesmu_svtku_relikvijas_RVKM_Dz_sv_Lgo_karogs_1873.jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://www.muzeji.lv/uploads/items/2018/2018_6/Public_att_izstde_Dziesmu_svtku_relikvijas_RVKM_Dz_sv_Lgo_karogs_1873.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizie apraksti attēlam:
 
Attēlā redzams "Līgo" karogs, šūdināts Pirmajiem latviešu dziesmu svētkiem.
Pirmos dziesmu svētkus organizēja Rīgas Latviešu biedrība 1873. gadā.
Rīgā sabrauca kori no Vidzemes un Kurzemes, notika Dziesmu svētku gājiens.
Dziesmu svētkos piedalījās 1000 dziedātāju un apmēram 20 000 skatītāju.
Dziesmu svētkos pirmo reizi tika atskaņota K. Baumaņa sacerētā "Dievs, svētī Latviju".
Dziesmu svētku laikā notika latviešu skolotāju sanāksme un latviešu zemkopju sapulce.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Izpēti attēlu, nosaki un atzīmē, kurš apraksts ir saistīts ar to!
Izvērtē aprakstos sniegto informāciju, pielietojot iegūtās zināšanas! 
  
Apraksti:
  • Pirmos Latviešu dziesmu svētkus organizēja Krišjānis Barons.
  • Pirmo Dziesmu svētku laikā darbību uzsāka arī Latviešu operas un baleta teātris.
  • Pirmajos Latviešu dziesmu svētkos piedalījās ap 1000 kori no Vidzemes un Latgales.
  • Pirmo Dziesmu svētku laikā notika latviešu skolotāju sanāksme un latviešu zemkopju sapulce.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Pirmos Latviešu dziesmu svētkus organizēja Krišjānis Barons.
  • Pirmo Dziesmu svētku laikā darbību uzsāka arī Latviešu operas un baleta teātris.
  • Pirmajos Latviešu dziesmu svētkos piedalījās ap 1000 kori no Vidzemes un Latgales.
  • Pirmo Dziesmu svētku laikā notika latviešu skolotāju sanāksme un latviešu zemkopju sapulce.
Public_att_izstde_Dziesmu_svtku_relikvijas_RVKM_Dz_sv_Lgo_karogs_1873.jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://www.muzeji.lv/uploads/items/2018/2018_6/Public_att_izstde_Dziesmu_svtku_relikvijas_RVKM_Dz_sv_Lgo_karogs_1873.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizie apraksti attēlam:
 
Attēlā redzams "Līgo" karogs, šūdināts Pirmajiem latviešu dziesmu svētkiem.
Pirmos dziesmu svētkus organizēja Rīgas Latviešu biedrība 1873. gadā.
Rīgā sabrauca kori no Vidzemes un Kurzemes, notika Dziesmu svētku gājiens.
Dziesmu svētkos piedalījās 1000 dziedātāju un apmēram 20 000 skatītāju.
Dziesmu svētkos pirmo reizi tika atskaņota K. Baumaņa sacerētā "Dievs, svētī Latviju".
Dziesmu svētku laikā notika latviešu skolotāju sanāksme un latviešu zemkopju sapulce.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Izpēti attēlu, nosaki un atzīmē, kurš apraksts ir saistīts ar to!
Izvērtē aprakstos sniegto informāciju, pielietojot iegūtās zināšanas! 
  
Apraksti:
  • Tā ir Tērbatas Universitāte.
  • Te darbojās Rīgas Latviešu biedrība.
  • Rīgas Latviešu biedrība dibināja pirmo Latvijas Mākslas muzeju.
  • Namā joprojām darbojas Rīgas Latviešu biedrība.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Tā ir Tērbatas Universitāte.
  • Te darbojās Rīgas Latviešu biedrība.
  • Rīgas Latviešu biedrība dibināja pirmo Latvijas Mākslas muzeju.
  • Namā joprojām darbojas Rīgas Latviešu biedrība.
LNVM_vesture_1869–1914-300x223.jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://lnvm.lv/wp-content/uploads/2014/01/LNVM_vesture_1869%E2%80%931914-300x223.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizie apraksti attēlam:
 
Attēlā redzams Rīgas Latviešu biedrības nams.
Te darbojās Rīgas Latviešu biedrība.
Nams uzcelts 1869. gadā, bet 20. gs. sākumā tas nodega un mūsdienās vairs nav saglabājies.
Namā darbojās dažādas komisijas: Dziedāšanas, Zinību, Teātra, Mūzikas.
Namā darbību uzsāka pirmais profesionālais latviešu teātris Ādolfa Alunāna vadībā.
Namā notika priekšlasījumi, jautājumu vakari, kuros latviešu inteliģence diskutēja par latviešu sabiedrībai aktuāliem jautājumiem.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Izpēti attēlu, nosaki un atzīmē, kurš apraksts ir saistīts ar to!
Izvērtē aprakstos sniegto informāciju, pielietojot iegūtās zināšanas! 
  
Apraksti:
  • Rīgas Latviešu biedrība dibināja pirmo Latvijas Mākslas muzeju.
  • Namā notika priekšlasījumi, jautājumu vakari, kuros latviešu inteliģence diskutēja par latviešu sabiedrībai aktuāliem jautājumiem.
  • Te studēja Krišjānis Valdemārs - jaunlatviešu kustības aizsācējs.
  • Mūsdienās redzamais Latviešu biedrības nams celts 20. gs. sākumā.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Rīgas Latviešu biedrība dibināja pirmo Latvijas Mākslas muzeju.
  • Namā notika priekšlasījumi, jautājumu vakari, kuros latviešu inteliģence diskutēja par latviešu sabiedrībai aktuāliem jautājumiem.
  • Te studēja Krišjānis Valdemārs - jaunlatviešu kustības aizsācējs.
  • Mūsdienās redzamais Latviešu biedrības nams celts 20. gs. sākumā.
LNVM_vesture_1869–1914-300x223.jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://lnvm.lv/wp-content/uploads/2014/01/LNVM_vesture_1869%E2%80%931914-300x223.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizie apraksti attēlam:
 
Attēlā redzams Rīgas Latviešu biedrības nams.
Te darbojās Rīgas Latviešu biedrība.
Nams uzcelts 1869. gadā, bet 20. gs. sākumā tas nodega un mūsdienās vairs nav saglabājies.
Namā darbojās dažādas komisijas: Dziedāšanas, Zinību, Teātra, Mūzikas.
Namā darbību uzsāka pirmais profesionālais latviešu teātris Ādolfa Alunāna vadībā.
Namā notika priekšlasījumi, jautājumu vakari, kuros latviešu inteliģence diskutēja par latviešu sabiedrībai aktuāliem jautājumiem.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Izpēti attēlu, nosaki un atzīmē, kurš apraksts ir saistīts ar to!
Izvērtē aprakstos sniegto informāciju, pielietojot iegūtās zināšanas! 
  
Apraksti:
  • Pirmo Dziesmu svētku laikā notika latviešu revolucionāru konference.
  • Pirmie Latviešu dziesmu svētki notika 1883. gadā.
  • Pirmie Latviešu dziesmu svētki pulcēja apmēram 100 dziedātāju un 1000 skatītāju.
  • Dziesmu svētkos 1873. g. pirmo reizi tika atskaņota K. Baumaņa sacerētā "Dievs, svētī Latviju".
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Pirmo Dziesmu svētku laikā notika latviešu revolucionāru konference.
  • Pirmie Latviešu dziesmu svētki notika 1883. gadā.
  • Pirmie Latviešu dziesmu svētki pulcēja apmēram 100 dziedātāju un 1000 skatītāju.
  • Dziesmu svētkos 1873. g. pirmo reizi tika atskaņota K. Baumaņa sacerētā "Dievs, svētī Latviju".
Pirmo_Dziesmu_svētku_svinīgais_gājiens_1873._gadā.jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/7/7a/Pirmo_Dziesmu_sv%C4%93tku_svin%C4%ABgais_g%C4%81jiens_1873._gad%C4%81.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizie apraksti attēlam:
 
Attēlā redzams Pirmo Latviešu dziesmu svētku gājiens.
Pirmos dziesmu svētkus organizēja Rīgas Latviešu biedrība 1873. gadā.
Rīgā sabrauca kori no Vidzemes un Kurzemes, notika Dziesmu svētku gājiens.
Dziesmu svētkos piedalījās 1000 dziedātāju un apmēram 20 000 skatītāju.
Dziesmu svētkos pirmo reizi tika atskaņota K. Baumaņa sacerētā "Dievs, svētī Latviju".
Dziesmu svētku laikā notika latviešu skolotāju sanāksme un latviešu zemkopju sapulce.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Izpēti attēlu, nosaki un atzīmē, kurš apraksts ir saistīts ar to!
Izvērtē aprakstos sniegto informāciju, pielietojot iegūtās zināšanas! 
  
Apraksti:
  • Te darbojās Rīgas Latviešu biedrība.
  • Namā joprojām darbojas Rīgas Latviešu biedrība.
  • Te darbojās Krišjānis Barons - Dainu tēvs.
  • Rīgas Latviešu biedrība dibināja pirmo Latvijas Mākslas muzeju.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Te darbojās Rīgas Latviešu biedrība.
  • Namā joprojām darbojas Rīgas Latviešu biedrība.
  • Te darbojās Krišjānis Barons - Dainu tēvs.
  • Rīgas Latviešu biedrība dibināja pirmo Latvijas Mākslas muzeju.
LNVM_vesture_1869–1914-300x223.jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://lnvm.lv/wp-content/uploads/2014/01/LNVM_vesture_1869%E2%80%931914-300x223.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizie apraksti attēlam:
 
Attēlā redzams Rīgas Latviešu biedrības nams.
Te darbojās Rīgas Latviešu biedrība.
Nams uzcelts 1869. gadā, bet 20. gs. sākumā tas nodega un mūsdienās vairs nav saglabājies.
Namā darbojās dažādas komisijas: Dziedāšanas, Zinību, Teātra, Mūzikas.
Namā darbību uzsāka pirmais profesionālais latviešu teātris Ādolfa Alunāna vadībā.
Namā notika priekšlasījumi, jautājumu vakari, kuros latviešu inteliģence diskutēja par latviešu sabiedrībai aktuāliem jautājumiem.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 6
+0
atlicis 6
Izlasi autores tekstu!
Lasi apgalvojumus par tekstu un papildini, lai tie būtu pareizi!
 
19. gs. vidus bija pagrieziena laiks    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu tautas vēsturē
.
Latviešu nacionālā inteliģence aizsāka    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Pirmās atmodas
 laikmetu.
Līdz 19. gadsimta vidum ar vārdu "latvieši" saprata    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
"livonieši"
.
Jaunlatvieši vērsās pret    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
vācu ietekmi latviešu skolās
.
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Cittautu zinātnieku darbu tulkojumi
 ir jaunlatviešu devums latviešu tautai.
Jaunlatviešu darbība sekmēja    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu lepnumu par piederību savai tautai
.
 
Teksts: I. Sarma par jaunlatviešiem (2003)
19. gs. vidus Latvijā uzskatāms par pagrieziena punktu gan zemes, gan tautas gara kultūrā - bija izveidojusies latviešu nacionālā inteliģence, sākās kustība, kas vēsturē iegājusi kā tautas atmodas laikmets. Jaunlatvieši panāca, ka latviešus beidzot sāka uzskatīt par savas zemes un vēstures subjektiem. Viduslaikos ar vārdu "latvieši" saprata atsevišķu cilti, apgaismības laikmetā latvieši bija "inflantieši", "kurzemnieki", "livonieši", bet visbiežāk - "zemnieki". Baltvācu vidū bija izplatīts uzskats, ka tāda etnosa "latvieši" vispār nav. (...)
Jaunlatviešu darbība bija apzināti vērsta pret Baltijas vācu muižniecību. Jaunlatvieši centās skolas atbrīvot no baltvācu aizbildniecības. Viņi vērsās pret vācu muižnieku un mācītāju uzskatiem, ka izglītots latvietis vairs nepieder pie savas tautas. Jaunlatvieši lika pamatus nacionālajai literatūrai, no vācu muižniekiem un baznīcas neatkarīgai presei un daudzām zinātņu nozarēm Latvijā. Viņi izdeva vārdnīcas, tulkoja Rietumeiropas un krievu literatūras klasiķu un zinātnieku darbus, veidoja zinātnisko terminoloģiju latviešu valodā, iepazīstināja latviešus ar Rietumu civilizācijas un kultūras sasniegumiem.
Jaunlatvieši bija pirmie latviešu nacionālās ideoloģijas veidotāji. Viņi aicināja latviešus nekaunēties no savas tautības, bet tieši pretēji - just lepnumu par piederību pie savas tautas. 
 
Atsauce:
Latvijas kultūras vēsture./ Inga Sarma. - Rīga, RaKa, 2003., 180. lpp.

Risinājuma soļi:

Apgalvojumi pareizi jāpapildina šādi:
 
19. gs. vidus bija pagrieziena laiks Latvijas zemes vēsturē/ latviešu tautas vēsturē/ latviešu kultūras vēsturē.
Latviešu nacionālā inteliģence aizsāka Pirmās atmodas/ latviešu tautas atmodas/ latviešu nacionālās atmodas laikmetu.
Līdz 19. gadsimta vidum ar vārdu "latvieši" saprata "inflantieši" (Tā sauca Latgales iedzīvotājus, vārds "Latgale" 19. gs. vidū vēl netika lietots)/ "kurzemnieki", "livonieši" (Vidzemnieku apzīmējums), "zemnieki".
Jaunlatvieši vērsās pret Baltijas vācu muižniecību/ vācu ietekmi latviešu skolās/ uzskatu, ka izglītots latvietis nav latvietis/ uzskatu, ka izglītots latvietis kļūst par vācieti.
Nacionālās literatūras pamati/ neatkarīga latviešu prese/ zinātņu nozares/ dažādas vārdnīcas/ Rietumeiropas literātu darbu tulkojumi/ krievu klasiķu darbu tulkojumi/ cittautu zinātnieku darbu tulkojumi/ zinātniskā terminoloģija ir jaunlatviešu devums latviešu tautai.
Jaunlatviešu darbība sekmēja latviešu lepnumu par piederību savai tautai/ latviešu nacionālo pašapziņu/ latviešu nacionālās ideoloģijas izveidošanos.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 6
+0
atlicis 6
Izlasi autores tekstu!
Lasi apgalvojumus par tekstu un papildini, lai tie būtu pareizi!
 
19. gs. vidus bija pagrieziena laiks    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu tautas vēsturē
.
Latviešu nacionālā inteliģence aizsāka    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu tautas
 laikmetu.
Līdz 19. gadsimta vidum ar vārdu "latvieši" saprata    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
"zemnieki"
.
Jaunlatvieši vērsās pret    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
uzskatu, ka izglītots latvietis nav latvietis
.
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Cittautu zinātnieku darbu tulkojumi
 ir jaunlatviešu devums latviešu tautai.
Jaunlatviešu darbība sekmēja    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu nacionālās ideoloģijas izveidošanos
.
 
Teksts: I. Sarma par jaunlatviešiem (2003)
19. gs. vidus Latvijā uzskatāms par pagrieziena punktu gan zemes, gan tautas gara kultūrā - bija izveidojusies latviešu nacionālā inteliģence, sākās kustība, kas vēsturē iegājusi kā tautas atmodas laikmets. Jaunlatvieši panāca, ka latviešus beidzot sāka uzskatīt par savas zemes un vēstures subjektiem. Viduslaikos ar vārdu "latvieši" saprata atsevišķu cilti, apgaismības laikmetā latvieši bija "inflantieši", "kurzemnieki", "livonieši", bet visbiežāk - "zemnieki". Baltvācu vidū bija izplatīts uzskats, ka tāda etnosa "latvieši" vispār nav. (...)
Jaunlatviešu darbība bija apzināti vērsta pret Baltijas vācu muižniecību. Jaunlatvieši centās skolas atbrīvot no baltvācu aizbildniecības. Viņi vērsās pret vācu muižnieku un mācītāju uzskatiem, ka izglītots latvietis vairs nepieder pie savas tautas. Jaunlatvieši lika pamatus nacionālajai literatūrai, no vācu muižniekiem un baznīcas neatkarīgai presei un daudzām zinātņu nozarēm Latvijā. Viņi izdeva vārdnīcas, tulkoja Rietumeiropas un krievu literatūras klasiķu un zinātnieku darbus, veidoja zinātnisko terminoloģiju latviešu valodā, iepazīstināja latviešus ar Rietumu civilizācijas un kultūras sasniegumiem.
Jaunlatvieši bija pirmie latviešu nacionālās ideoloģijas veidotāji. Viņi aicināja latviešus nekaunēties no savas tautības, bet tieši pretēji - just lepnumu par piederību pie savas tautas. 
 
Atsauce:
Latvijas kultūras vēsture./ Inga Sarma. - Rīga, RaKa, 2003., 180. lpp.

Risinājuma soļi:

Apgalvojumi pareizi jāpapildina šādi:
 
19. gs. vidus bija pagrieziena laiks Latvijas zemes vēsturē/ latviešu tautas vēsturē/ latviešu kultūras vēsturē.
Latviešu nacionālā inteliģence aizsāka Pirmās atmodas/ latviešu tautas atmodas/ latviešu nacionālās atmodas laikmetu.
Līdz 19. gadsimta vidum ar vārdu "latvieši" saprata "inflantieši" (Tā sauca Latgales iedzīvotājus, vārds "Latgale" 19. gs. vidū vēl netika lietots)/ "kurzemnieki", "livonieši" (Vidzemnieku apzīmējums), "zemnieki".
Jaunlatvieši vērsās pret Baltijas vācu muižniecību/ vācu ietekmi latviešu skolās/ uzskatu, ka izglītots latvietis nav latvietis/ uzskatu, ka izglītots latvietis kļūst par vācieti.
Nacionālās literatūras pamati/ neatkarīga latviešu prese/ zinātņu nozares/ dažādas vārdnīcas/ Rietumeiropas literātu darbu tulkojumi/ krievu klasiķu darbu tulkojumi/ cittautu zinātnieku darbu tulkojumi/ zinātniskā terminoloģija ir jaunlatviešu devums latviešu tautai.
Jaunlatviešu darbība sekmēja latviešu lepnumu par piederību savai tautai/ latviešu nacionālo pašapziņu/ latviešu nacionālās ideoloģijas izveidošanos.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 6
+0
atlicis 6
Izlasi autores tekstu!
Lasi apgalvojumus par tekstu un papildini, lai tie būtu pareizi!
 
19. gs. vidus bija pagrieziena laiks    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu kultūras vēsturē
.
Latviešu nacionālā inteliģence aizsāka    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu nacionālās atmodas
 laikmetu.
Līdz 19. gadsimta vidum ar vārdu "latvieši" saprata    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
"kurzemnieki"
.
Jaunlatvieši vērsās pret    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
uzskatu, ka izglītots latvietis kļūst par vācieti
.
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Nacionālās literatūras pamati
 ir jaunlatviešu devums latviešu tautai.
Jaunlatviešu darbība sekmēja    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu nacionālo pašapziņu
.
 
Teksts: I. Sarma par jaunlatviešiem (2003)
19. gs. vidus Latvijā uzskatāms par pagrieziena punktu gan zemes, gan tautas gara kultūrā - bija izveidojusies latviešu nacionālā inteliģence, sākās kustība, kas vēsturē iegājusi kā tautas atmodas laikmets. Jaunlatvieši panāca, ka latviešus beidzot sāka uzskatīt par savas zemes un vēstures subjektiem. Viduslaikos ar vārdu "latvieši" saprata atsevišķu cilti, apgaismības laikmetā latvieši bija "inflantieši", "kurzemnieki", "livonieši", bet visbiežāk - "zemnieki". Baltvācu vidū bija izplatīts uzskats, ka tāda etnosa "latvieši" vispār nav. (...)
Jaunlatviešu darbība bija apzināti vērsta pret Baltijas vācu muižniecību. Jaunlatvieši centās skolas atbrīvot no baltvācu aizbildniecības. Viņi vērsās pret vācu muižnieku un mācītāju uzskatiem, ka izglītots latvietis vairs nepieder pie savas tautas. Jaunlatvieši lika pamatus nacionālajai literatūrai, no vācu muižniekiem un baznīcas neatkarīgai presei un daudzām zinātņu nozarēm Latvijā. Viņi izdeva vārdnīcas, tulkoja Rietumeiropas un krievu literatūras klasiķu un zinātnieku darbus, veidoja zinātnisko terminoloģiju latviešu valodā, iepazīstināja latviešus ar Rietumu civilizācijas un kultūras sasniegumiem.
Jaunlatvieši bija pirmie latviešu nacionālās ideoloģijas veidotāji. Viņi aicināja latviešus nekaunēties no savas tautības, bet tieši pretēji - just lepnumu par piederību pie savas tautas. 
 
Atsauce:
Latvijas kultūras vēsture./ Inga Sarma. - Rīga, RaKa, 2003., 180. lpp.

Risinājuma soļi:

Apgalvojumi pareizi jāpapildina šādi:
 
19. gs. vidus bija pagrieziena laiks Latvijas zemes vēsturē/ latviešu tautas vēsturē/ latviešu kultūras vēsturē.
Latviešu nacionālā inteliģence aizsāka Pirmās atmodas/ latviešu tautas atmodas/ latviešu nacionālās atmodas laikmetu.
Līdz 19. gadsimta vidum ar vārdu "latvieši" saprata "inflantieši" (Tā sauca Latgales iedzīvotājus, vārds "Latgale" 19. gs. vidū vēl netika lietots)/ "kurzemnieki", "livonieši" (Vidzemnieku apzīmējums), "zemnieki".
Jaunlatvieši vērsās pret Baltijas vācu muižniecību/ vācu ietekmi latviešu skolās/ uzskatu, ka izglītots latvietis nav latvietis/ uzskatu, ka izglītots latvietis kļūst par vācieti.
Nacionālās literatūras pamati/ neatkarīga latviešu prese/ zinātņu nozares/ dažādas vārdnīcas/ Rietumeiropas literātu darbu tulkojumi/ krievu klasiķu darbu tulkojumi/ cittautu zinātnieku darbu tulkojumi/ zinātniskā terminoloģija ir jaunlatviešu devums latviešu tautai.
Jaunlatviešu darbība sekmēja latviešu lepnumu par piederību savai tautai/ latviešu nacionālo pašapziņu/ latviešu nacionālās ideoloģijas izveidošanos.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 6
+0
atlicis 6
Izlasi autores tekstu!
Lasi apgalvojumus par tekstu un papildini, lai tie būtu pareizi!
 
19. gs. vidus bija pagrieziena laiks    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu tautas vēsturē
.
Latviešu nacionālā inteliģence aizsāka    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu nacionālās atmodas
 laikmetu.
Līdz 19. gadsimta vidum ar vārdu "latvieši" saprata    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
"kurzemnieki"
.
Jaunlatvieši vērsās pret    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
uzskatu, ka izglītots latvietis nav latvietis
.
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Cittautu zinātnieku darbu tulkojumi
 ir jaunlatviešu devums latviešu tautai.
Jaunlatviešu darbība sekmēja    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu nacionālās ideoloģijas izveidošanos
.
 
Teksts: I. Sarma par jaunlatviešiem (2003)
19. gs. vidus Latvijā uzskatāms par pagrieziena punktu gan zemes, gan tautas gara kultūrā - bija izveidojusies latviešu nacionālā inteliģence, sākās kustība, kas vēsturē iegājusi kā tautas atmodas laikmets. Jaunlatvieši panāca, ka latviešus beidzot sāka uzskatīt par savas zemes un vēstures subjektiem. Viduslaikos ar vārdu "latvieši" saprata atsevišķu cilti, apgaismības laikmetā latvieši bija "inflantieši", "kurzemnieki", "livonieši", bet visbiežāk - "zemnieki". Baltvācu vidū bija izplatīts uzskats, ka tāda etnosa "latvieši" vispār nav. (...)
Jaunlatviešu darbība bija apzināti vērsta pret Baltijas vācu muižniecību. Jaunlatvieši centās skolas atbrīvot no baltvācu aizbildniecības. Viņi vērsās pret vācu muižnieku un mācītāju uzskatiem, ka izglītots latvietis vairs nepieder pie savas tautas. Jaunlatvieši lika pamatus nacionālajai literatūrai, no vācu muižniekiem un baznīcas neatkarīgai presei un daudzām zinātņu nozarēm Latvijā. Viņi izdeva vārdnīcas, tulkoja Rietumeiropas un krievu literatūras klasiķu un zinātnieku darbus, veidoja zinātnisko terminoloģiju latviešu valodā, iepazīstināja latviešus ar Rietumu civilizācijas un kultūras sasniegumiem.
Jaunlatvieši bija pirmie latviešu nacionālās ideoloģijas veidotāji. Viņi aicināja latviešus nekaunēties no savas tautības, bet tieši pretēji - just lepnumu par piederību pie savas tautas. 
 
Atsauce:
Latvijas kultūras vēsture./ Inga Sarma. - Rīga, RaKa, 2003., 180. lpp.

Risinājuma soļi:

Apgalvojumi pareizi jāpapildina šādi:
 
19. gs. vidus bija pagrieziena laiks Latvijas zemes vēsturē/ latviešu tautas vēsturē/ latviešu kultūras vēsturē.
Latviešu nacionālā inteliģence aizsāka Pirmās atmodas/ latviešu tautas atmodas/ latviešu nacionālās atmodas laikmetu.
Līdz 19. gadsimta vidum ar vārdu "latvieši" saprata "inflantieši" (Tā sauca Latgales iedzīvotājus, vārds "Latgale" 19. gs. vidū vēl netika lietots)/ "kurzemnieki", "livonieši" (Vidzemnieku apzīmējums), "zemnieki".
Jaunlatvieši vērsās pret Baltijas vācu muižniecību/ vācu ietekmi latviešu skolās/ uzskatu, ka izglītots latvietis nav latvietis/ uzskatu, ka izglītots latvietis kļūst par vācieti.
Nacionālās literatūras pamati/ neatkarīga latviešu prese/ zinātņu nozares/ dažādas vārdnīcas/ Rietumeiropas literātu darbu tulkojumi/ krievu klasiķu darbu tulkojumi/ cittautu zinātnieku darbu tulkojumi/ zinātniskā terminoloģija ir jaunlatviešu devums latviešu tautai.
Jaunlatviešu darbība sekmēja latviešu lepnumu par piederību savai tautai/ latviešu nacionālo pašapziņu/ latviešu nacionālās ideoloģijas izveidošanos.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 6
+0
atlicis 6
Izlasi autores tekstu!
Lasi apgalvojumus par tekstu un papildini, lai tie būtu pareizi!
 
19. gs. vidus bija pagrieziena laiks    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu kultūras vēsturē
.
Latviešu nacionālā inteliģence aizsāka    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Pirmās atmodas
 laikmetu.
Līdz 19. gadsimta vidum ar vārdu "latvieši" saprata    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
"kurzemnieki"
.
Jaunlatvieši vērsās pret    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
uzskatu, ka izglītots latvietis nav latvietis
.
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Dažādas vārdnīcas
 ir jaunlatviešu devums latviešu tautai.
Jaunlatviešu darbība sekmēja    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu nacionālo pašapziņu
.
 
Teksts: I. Sarma par jaunlatviešiem (2003)
19. gs. vidus Latvijā uzskatāms par pagrieziena punktu gan zemes, gan tautas gara kultūrā - bija izveidojusies latviešu nacionālā inteliģence, sākās kustība, kas vēsturē iegājusi kā tautas atmodas laikmets. Jaunlatvieši panāca, ka latviešus beidzot sāka uzskatīt par savas zemes un vēstures subjektiem. Viduslaikos ar vārdu "latvieši" saprata atsevišķu cilti, apgaismības laikmetā latvieši bija "inflantieši", "kurzemnieki", "livonieši", bet visbiežāk - "zemnieki". Baltvācu vidū bija izplatīts uzskats, ka tāda etnosa "latvieši" vispār nav. (...)
Jaunlatviešu darbība bija apzināti vērsta pret Baltijas vācu muižniecību. Jaunlatvieši centās skolas atbrīvot no baltvācu aizbildniecības. Viņi vērsās pret vācu muižnieku un mācītāju uzskatiem, ka izglītots latvietis vairs nepieder pie savas tautas. Jaunlatvieši lika pamatus nacionālajai literatūrai, no vācu muižniekiem un baznīcas neatkarīgai presei un daudzām zinātņu nozarēm Latvijā. Viņi izdeva vārdnīcas, tulkoja Rietumeiropas un krievu literatūras klasiķu un zinātnieku darbus, veidoja zinātnisko terminoloģiju latviešu valodā, iepazīstināja latviešus ar Rietumu civilizācijas un kultūras sasniegumiem.
Jaunlatvieši bija pirmie latviešu nacionālās ideoloģijas veidotāji. Viņi aicināja latviešus nekaunēties no savas tautības, bet tieši pretēji - just lepnumu par piederību pie savas tautas. 
 
Atsauce:
Latvijas kultūras vēsture./ Inga Sarma. - Rīga, RaKa, 2003., 180. lpp.

Risinājuma soļi:

Apgalvojumi pareizi jāpapildina šādi:
 
19. gs. vidus bija pagrieziena laiks Latvijas zemes vēsturē/ latviešu tautas vēsturē/ latviešu kultūras vēsturē.
Latviešu nacionālā inteliģence aizsāka Pirmās atmodas/ latviešu tautas atmodas/ latviešu nacionālās atmodas laikmetu.
Līdz 19. gadsimta vidum ar vārdu "latvieši" saprata "inflantieši" (Tā sauca Latgales iedzīvotājus, vārds "Latgale" 19. gs. vidū vēl netika lietots)/ "kurzemnieki", "livonieši" (Vidzemnieku apzīmējums), "zemnieki".
Jaunlatvieši vērsās pret Baltijas vācu muižniecību/ vācu ietekmi latviešu skolās/ uzskatu, ka izglītots latvietis nav latvietis/ uzskatu, ka izglītots latvietis kļūst par vācieti.
Nacionālās literatūras pamati/ neatkarīga latviešu prese/ zinātņu nozares/ dažādas vārdnīcas/ Rietumeiropas literātu darbu tulkojumi/ krievu klasiķu darbu tulkojumi/ cittautu zinātnieku darbu tulkojumi/ zinātniskā terminoloģija ir jaunlatviešu devums latviešu tautai.
Jaunlatviešu darbība sekmēja latviešu lepnumu par piederību savai tautai/ latviešu nacionālo pašapziņu/ latviešu nacionālās ideoloģijas izveidošanos.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 6
+0
atlicis 6
Izlasi autores tekstu!
Lasi apgalvojumus par tekstu un papildini, lai tie būtu pareizi!
 
19. gs. vidus bija pagrieziena laiks    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Latvijas zemes vēsturē
.
Latviešu nacionālā inteliģence aizsāka    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu tautas
 laikmetu.
Līdz 19. gadsimta vidum ar vārdu "latvieši" saprata    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
"kurzemnieki"
.
Jaunlatvieši vērsās pret    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
vācu muižniecību
.
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Dažādas vārdnīcas
 ir jaunlatviešu devums latviešu tautai.
Jaunlatviešu darbība sekmēja    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu nacionālo pašapziņu
.
 
Teksts: I. Sarma par jaunlatviešiem (2003)
19. gs. vidus Latvijā uzskatāms par pagrieziena punktu gan zemes, gan tautas gara kultūrā - bija izveidojusies latviešu nacionālā inteliģence, sākās kustība, kas vēsturē iegājusi kā tautas atmodas laikmets. Jaunlatvieši panāca, ka latviešus beidzot sāka uzskatīt par savas zemes un vēstures subjektiem. Viduslaikos ar vārdu "latvieši" saprata atsevišķu cilti, apgaismības laikmetā latvieši bija "inflantieši", "kurzemnieki", "livonieši", bet visbiežāk - "zemnieki". Baltvācu vidū bija izplatīts uzskats, ka tāda etnosa "latvieši" vispār nav. (...)
Jaunlatviešu darbība bija apzināti vērsta pret Baltijas vācu muižniecību. Jaunlatvieši centās skolas atbrīvot no baltvācu aizbildniecības. Viņi vērsās pret vācu muižnieku un mācītāju uzskatiem, ka izglītots latvietis vairs nepieder pie savas tautas. Jaunlatvieši lika pamatus nacionālajai literatūrai, no vācu muižniekiem un baznīcas neatkarīgai presei un daudzām zinātņu nozarēm Latvijā. Viņi izdeva vārdnīcas, tulkoja Rietumeiropas un krievu literatūras klasiķu un zinātnieku darbus, veidoja zinātnisko terminoloģiju latviešu valodā, iepazīstināja latviešus ar Rietumu civilizācijas un kultūras sasniegumiem.
Jaunlatvieši bija pirmie latviešu nacionālās ideoloģijas veidotāji. Viņi aicināja latviešus nekaunēties no savas tautības, bet tieši pretēji - just lepnumu par piederību pie savas tautas. 
 
Atsauce:
Latvijas kultūras vēsture./ Inga Sarma. - Rīga, RaKa, 2003., 180. lpp.

Risinājuma soļi:

Apgalvojumi pareizi jāpapildina šādi:
 
19. gs. vidus bija pagrieziena laiks Latvijas zemes vēsturē/ latviešu tautas vēsturē/ latviešu kultūras vēsturē.
Latviešu nacionālā inteliģence aizsāka Pirmās atmodas/ latviešu tautas atmodas/ latviešu nacionālās atmodas laikmetu.
Līdz 19. gadsimta vidum ar vārdu "latvieši" saprata "inflantieši" (Tā sauca Latgales iedzīvotājus, vārds "Latgale" 19. gs. vidū vēl netika lietots)/ "kurzemnieki", "livonieši" (Vidzemnieku apzīmējums), "zemnieki".
Jaunlatvieši vērsās pret Baltijas vācu muižniecību/ vācu ietekmi latviešu skolās/ uzskatu, ka izglītots latvietis nav latvietis/ uzskatu, ka izglītots latvietis kļūst par vācieti.
Nacionālās literatūras pamati/ neatkarīga latviešu prese/ zinātņu nozares/ dažādas vārdnīcas/ Rietumeiropas literātu darbu tulkojumi/ krievu klasiķu darbu tulkojumi/ cittautu zinātnieku darbu tulkojumi/ zinātniskā terminoloģija ir jaunlatviešu devums latviešu tautai.
Jaunlatviešu darbība sekmēja latviešu lepnumu par piederību savai tautai/ latviešu nacionālo pašapziņu/ latviešu nacionālās ideoloģijas izveidošanos.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 6
+0
atlicis 6
Izlasi autores tekstu!
Lasi apgalvojumus par tekstu un papildini, lai tie būtu pareizi!
 
19. gs. vidus bija pagrieziena laiks    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu tautas vēsturē
.
Latviešu nacionālā inteliģence aizsāka    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Pirmās atmodas
 laikmetu.
Līdz 19. gadsimta vidum ar vārdu "latvieši" saprata    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
"zemnieki"
.
Jaunlatvieši vērsās pret    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
vācu ietekmi latviešu skolās
.
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Cittautu zinātnieku darbu tulkojumi
 ir jaunlatviešu devums latviešu tautai.
Jaunlatviešu darbība sekmēja    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu nacionālo pašapziņu
.
 
Teksts: I. Sarma par jaunlatviešiem (2003)
19. gs. vidus Latvijā uzskatāms par pagrieziena punktu gan zemes, gan tautas gara kultūrā - bija izveidojusies latviešu nacionālā inteliģence, sākās kustība, kas vēsturē iegājusi kā tautas atmodas laikmets. Jaunlatvieši panāca, ka latviešus beidzot sāka uzskatīt par savas zemes un vēstures subjektiem. Viduslaikos ar vārdu "latvieši" saprata atsevišķu cilti, apgaismības laikmetā latvieši bija "inflantieši", "kurzemnieki", "livonieši", bet visbiežāk - "zemnieki". Baltvācu vidū bija izplatīts uzskats, ka tāda etnosa "latvieši" vispār nav. (...)
Jaunlatviešu darbība bija apzināti vērsta pret Baltijas vācu muižniecību. Jaunlatvieši centās skolas atbrīvot no baltvācu aizbildniecības. Viņi vērsās pret vācu muižnieku un mācītāju uzskatiem, ka izglītots latvietis vairs nepieder pie savas tautas. Jaunlatvieši lika pamatus nacionālajai literatūrai, no vācu muižniekiem un baznīcas neatkarīgai presei un daudzām zinātņu nozarēm Latvijā. Viņi izdeva vārdnīcas, tulkoja Rietumeiropas un krievu literatūras klasiķu un zinātnieku darbus, veidoja zinātnisko terminoloģiju latviešu valodā, iepazīstināja latviešus ar Rietumu civilizācijas un kultūras sasniegumiem.
Jaunlatvieši bija pirmie latviešu nacionālās ideoloģijas veidotāji. Viņi aicināja latviešus nekaunēties no savas tautības, bet tieši pretēji - just lepnumu par piederību pie savas tautas. 
 
Atsauce:
Latvijas kultūras vēsture./ Inga Sarma. - Rīga, RaKa, 2003., 180. lpp.

Risinājuma soļi:

Apgalvojumi pareizi jāpapildina šādi:
 
19. gs. vidus bija pagrieziena laiks Latvijas zemes vēsturē/ latviešu tautas vēsturē/ latviešu kultūras vēsturē.
Latviešu nacionālā inteliģence aizsāka Pirmās atmodas/ latviešu tautas atmodas/ latviešu nacionālās atmodas laikmetu.
Līdz 19. gadsimta vidum ar vārdu "latvieši" saprata "inflantieši" (Tā sauca Latgales iedzīvotājus, vārds "Latgale" 19. gs. vidū vēl netika lietots)/ "kurzemnieki", "livonieši" (Vidzemnieku apzīmējums), "zemnieki".
Jaunlatvieši vērsās pret Baltijas vācu muižniecību/ vācu ietekmi latviešu skolās/ uzskatu, ka izglītots latvietis nav latvietis/ uzskatu, ka izglītots latvietis kļūst par vācieti.
Nacionālās literatūras pamati/ neatkarīga latviešu prese/ zinātņu nozares/ dažādas vārdnīcas/ Rietumeiropas literātu darbu tulkojumi/ krievu klasiķu darbu tulkojumi/ cittautu zinātnieku darbu tulkojumi/ zinātniskā terminoloģija ir jaunlatviešu devums latviešu tautai.
Jaunlatviešu darbība sekmēja latviešu lepnumu par piederību savai tautai/ latviešu nacionālo pašapziņu/ latviešu nacionālās ideoloģijas izveidošanos.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 6
+0
atlicis 6
Izlasi autores tekstu!
Lasi apgalvojumus par tekstu un papildini, lai tie būtu pareizi!
 
19. gs. vidus bija pagrieziena laiks    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu tautas vēsturē
.
Latviešu nacionālā inteliģence aizsāka    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Pirmās atmodas
 laikmetu.
Līdz 19. gadsimta vidum ar vārdu "latvieši" saprata    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
"zemnieki"
.
Jaunlatvieši vērsās pret    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
vācu muižniecību
.
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Krievu klasiķu darbu tulkojumi
 ir jaunlatviešu devums latviešu tautai.
Jaunlatviešu darbība sekmēja    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu nacionālo pašapziņu
.
 
Teksts: I. Sarma par jaunlatviešiem (2003)
19. gs. vidus Latvijā uzskatāms par pagrieziena punktu gan zemes, gan tautas gara kultūrā - bija izveidojusies latviešu nacionālā inteliģence, sākās kustība, kas vēsturē iegājusi kā tautas atmodas laikmets. Jaunlatvieši panāca, ka latviešus beidzot sāka uzskatīt par savas zemes un vēstures subjektiem. Viduslaikos ar vārdu "latvieši" saprata atsevišķu cilti, apgaismības laikmetā latvieši bija "inflantieši", "kurzemnieki", "livonieši", bet visbiežāk - "zemnieki". Baltvācu vidū bija izplatīts uzskats, ka tāda etnosa "latvieši" vispār nav. (...)
Jaunlatviešu darbība bija apzināti vērsta pret Baltijas vācu muižniecību. Jaunlatvieši centās skolas atbrīvot no baltvācu aizbildniecības. Viņi vērsās pret vācu muižnieku un mācītāju uzskatiem, ka izglītots latvietis vairs nepieder pie savas tautas. Jaunlatvieši lika pamatus nacionālajai literatūrai, no vācu muižniekiem un baznīcas neatkarīgai presei un daudzām zinātņu nozarēm Latvijā. Viņi izdeva vārdnīcas, tulkoja Rietumeiropas un krievu literatūras klasiķu un zinātnieku darbus, veidoja zinātnisko terminoloģiju latviešu valodā, iepazīstināja latviešus ar Rietumu civilizācijas un kultūras sasniegumiem.
Jaunlatvieši bija pirmie latviešu nacionālās ideoloģijas veidotāji. Viņi aicināja latviešus nekaunēties no savas tautības, bet tieši pretēji - just lepnumu par piederību pie savas tautas. 
 
Atsauce:
Latvijas kultūras vēsture./ Inga Sarma. - Rīga, RaKa, 2003., 180. lpp.

Risinājuma soļi:

Apgalvojumi pareizi jāpapildina šādi:
 
19. gs. vidus bija pagrieziena laiks Latvijas zemes vēsturē/ latviešu tautas vēsturē/ latviešu kultūras vēsturē.
Latviešu nacionālā inteliģence aizsāka Pirmās atmodas/ latviešu tautas atmodas/ latviešu nacionālās atmodas laikmetu.
Līdz 19. gadsimta vidum ar vārdu "latvieši" saprata "inflantieši" (Tā sauca Latgales iedzīvotājus, vārds "Latgale" 19. gs. vidū vēl netika lietots)/ "kurzemnieki", "livonieši" (Vidzemnieku apzīmējums), "zemnieki".
Jaunlatvieši vērsās pret Baltijas vācu muižniecību/ vācu ietekmi latviešu skolās/ uzskatu, ka izglītots latvietis nav latvietis/ uzskatu, ka izglītots latvietis kļūst par vācieti.
Nacionālās literatūras pamati/ neatkarīga latviešu prese/ zinātņu nozares/ dažādas vārdnīcas/ Rietumeiropas literātu darbu tulkojumi/ krievu klasiķu darbu tulkojumi/ cittautu zinātnieku darbu tulkojumi/ zinātniskā terminoloģija ir jaunlatviešu devums latviešu tautai.
Jaunlatviešu darbība sekmēja latviešu lepnumu par piederību savai tautai/ latviešu nacionālo pašapziņu/ latviešu nacionālās ideoloģijas izveidošanos.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 6
+0
atlicis 6
Izlasi autores tekstu!
Lasi apgalvojumus par tekstu un papildini, lai tie būtu pareizi!
 
19. gs. vidus bija pagrieziena laiks    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu kultūras vēsturē
.
Latviešu nacionālā inteliģence aizsāka    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu tautas
 laikmetu.
Līdz 19. gadsimta vidum ar vārdu "latvieši" saprata    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
"inflantieši"
.
Jaunlatvieši vērsās pret    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
vācu ietekmi latviešu skolās
.
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Dažādas vārdnīcas
 ir jaunlatviešu devums latviešu tautai.
Jaunlatviešu darbība sekmēja    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu lepnumu par piederību savai tautai
.
 
Teksts: I. Sarma par jaunlatviešiem (2003)
19. gs. vidus Latvijā uzskatāms par pagrieziena punktu gan zemes, gan tautas gara kultūrā - bija izveidojusies latviešu nacionālā inteliģence, sākās kustība, kas vēsturē iegājusi kā tautas atmodas laikmets. Jaunlatvieši panāca, ka latviešus beidzot sāka uzskatīt par savas zemes un vēstures subjektiem. Viduslaikos ar vārdu "latvieši" saprata atsevišķu cilti, apgaismības laikmetā latvieši bija "inflantieši", "kurzemnieki", "livonieši", bet visbiežāk - "zemnieki". Baltvācu vidū bija izplatīts uzskats, ka tāda etnosa "latvieši" vispār nav. (...)
Jaunlatviešu darbība bija apzināti vērsta pret Baltijas vācu muižniecību. Jaunlatvieši centās skolas atbrīvot no baltvācu aizbildniecības. Viņi vērsās pret vācu muižnieku un mācītāju uzskatiem, ka izglītots latvietis vairs nepieder pie savas tautas. Jaunlatvieši lika pamatus nacionālajai literatūrai, no vācu muižniekiem un baznīcas neatkarīgai presei un daudzām zinātņu nozarēm Latvijā. Viņi izdeva vārdnīcas, tulkoja Rietumeiropas un krievu literatūras klasiķu un zinātnieku darbus, veidoja zinātnisko terminoloģiju latviešu valodā, iepazīstināja latviešus ar Rietumu civilizācijas un kultūras sasniegumiem.
Jaunlatvieši bija pirmie latviešu nacionālās ideoloģijas veidotāji. Viņi aicināja latviešus nekaunēties no savas tautības, bet tieši pretēji - just lepnumu par piederību pie savas tautas. 
 
Atsauce:
Latvijas kultūras vēsture./ Inga Sarma. - Rīga, RaKa, 2003., 180. lpp.

Risinājuma soļi:

Apgalvojumi pareizi jāpapildina šādi:
 
19. gs. vidus bija pagrieziena laiks Latvijas zemes vēsturē/ latviešu tautas vēsturē/ latviešu kultūras vēsturē.
Latviešu nacionālā inteliģence aizsāka Pirmās atmodas/ latviešu tautas atmodas/ latviešu nacionālās atmodas laikmetu.
Līdz 19. gadsimta vidum ar vārdu "latvieši" saprata "inflantieši" (Tā sauca Latgales iedzīvotājus, vārds "Latgale" 19. gs. vidū vēl netika lietots)/ "kurzemnieki", "livonieši" (Vidzemnieku apzīmējums), "zemnieki".
Jaunlatvieši vērsās pret Baltijas vācu muižniecību/ vācu ietekmi latviešu skolās/ uzskatu, ka izglītots latvietis nav latvietis/ uzskatu, ka izglītots latvietis kļūst par vācieti.
Nacionālās literatūras pamati/ neatkarīga latviešu prese/ zinātņu nozares/ dažādas vārdnīcas/ Rietumeiropas literātu darbu tulkojumi/ krievu klasiķu darbu tulkojumi/ cittautu zinātnieku darbu tulkojumi/ zinātniskā terminoloģija ir jaunlatviešu devums latviešu tautai.
Jaunlatviešu darbība sekmēja latviešu lepnumu par piederību savai tautai/ latviešu nacionālo pašapziņu/ latviešu nacionālās ideoloģijas izveidošanos.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 6
+0
atlicis 6
Izlasi autores tekstu!
Lasi apgalvojumus par tekstu un papildini, lai tie būtu pareizi!
 
19. gs. vidus bija pagrieziena laiks    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu kultūras vēsturē
.
Latviešu nacionālā inteliģence aizsāka    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu tautas
 laikmetu.
Līdz 19. gadsimta vidum ar vārdu "latvieši" saprata    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
"zemnieki"
.
Jaunlatvieši vērsās pret    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
vācu muižniecību
.
   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
Rietumeiropas literātu darbu tulkojumi
 ir jaunlatviešu devums latviešu tautai.
Jaunlatviešu darbība sekmēja    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
latviešu nacionālo pašapziņu
.
 
Teksts: I. Sarma par jaunlatviešiem (2003)
19. gs. vidus Latvijā uzskatāms par pagrieziena punktu gan zemes, gan tautas gara kultūrā - bija izveidojusies latviešu nacionālā inteliģence, sākās kustība, kas vēsturē iegājusi kā tautas atmodas laikmets. Jaunlatvieši panāca, ka latviešus beidzot sāka uzskatīt par savas zemes un vēstures subjektiem. Viduslaikos ar vārdu "latvieši" saprata atsevišķu cilti, apgaismības laikmetā latvieši bija "inflantieši", "kurzemnieki", "livonieši", bet visbiežāk - "zemnieki". Baltvācu vidū bija izplatīts uzskats, ka tāda etnosa "latvieši" vispār nav. (...)
Jaunlatviešu darbība bija apzināti vērsta pret Baltijas vācu muižniecību. Jaunlatvieši centās skolas atbrīvot no baltvācu aizbildniecības. Viņi vērsās pret vācu muižnieku un mācītāju uzskatiem, ka izglītots latvietis vairs nepieder pie savas tautas. Jaunlatvieši lika pamatus nacionālajai literatūrai, no vācu muižniekiem un baznīcas neatkarīgai presei un daudzām zinātņu nozarēm Latvijā. Viņi izdeva vārdnīcas, tulkoja Rietumeiropas un krievu literatūras klasiķu un zinātnieku darbus, veidoja zinātnisko terminoloģiju latviešu valodā, iepazīstināja latviešus ar Rietumu civilizācijas un kultūras sasniegumiem.
Jaunlatvieši bija pirmie latviešu nacionālās ideoloģijas veidotāji. Viņi aicināja latviešus nekaunēties no savas tautības, bet tieši pretēji - just lepnumu par piederību pie savas tautas. 
 
Atsauce:
Latvijas kultūras vēsture./ Inga Sarma. - Rīga, RaKa, 2003., 180. lpp.

Risinājuma soļi:

Apgalvojumi pareizi jāpapildina šādi:
 
19. gs. vidus bija pagrieziena laiks Latvijas zemes vēsturē/ latviešu tautas vēsturē/ latviešu kultūras vēsturē.
Latviešu nacionālā inteliģence aizsāka Pirmās atmodas/ latviešu tautas atmodas/ latviešu nacionālās atmodas laikmetu.
Līdz 19. gadsimta vidum ar vārdu "latvieši" saprata "inflantieši" (Tā sauca Latgales iedzīvotājus, vārds "Latgale" 19. gs. vidū vēl netika lietots)/ "kurzemnieki", "livonieši" (Vidzemnieku apzīmējums), "zemnieki".
Jaunlatvieši vērsās pret Baltijas vācu muižniecību/ vācu ietekmi latviešu skolās/ uzskatu, ka izglītots latvietis nav latvietis/ uzskatu, ka izglītots latvietis kļūst par vācieti.
Nacionālās literatūras pamati/ neatkarīga latviešu prese/ zinātņu nozares/ dažādas vārdnīcas/ Rietumeiropas literātu darbu tulkojumi/ krievu klasiķu darbu tulkojumi/ cittautu zinātnieku darbu tulkojumi/ zinātniskā terminoloģija ir jaunlatviešu devums latviešu tautai.
Jaunlatviešu darbība sekmēja latviešu lepnumu par piederību savai tautai/ latviešu nacionālo pašapziņu/ latviešu nacionālās ideoloģijas izveidošanos.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 3
+0
atlicis 3
Nosaki, kuram procesam/ notikumam atbilst tā rosinātie procesi/ notikumi - sekas!
Pretī procesam/ notikumam ieraksti atbilstošo seku burtu!
 
Process/ notikums
Atbilde
Burti un sekas
Manaseina revīzija   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
E
 C Latviešu lauksaimnieku sapulces sanākšana
Jaunlatviešu darbības sākums    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
J
 E Latviešu valodas lietojuma ierobežojumi
Rīgas Latviešu biedrības darbība   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
C
 J Iznāk pirmā Latvijas ģeogrāfijas grāmata.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Latvijas kultūras vēsture./ Inga Sarma. - Rīga, RaKa, 2003., 180. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes ir šādas:
 
C Pirmo dziesmu svētku laikā - 1873. gadā tika organizēta Vidzemes un Kurzemes latviešu lauksaimnieku sapulce, kura sprieda par stipendiju piešķiršanu latviešu studentiem, par zemkopju un amatnieku skolu dibināšanu, lauksaimniecības avīzes izveidi. 
 
E Manaseina revīzija Baltijas guberņās notika 1882. - 1883. gadā. Tās sekas bija pastiprināta rusifikācija - ierobežoja vācu un latviešu valodas lietojumu valsts iestādēs, tiesās.
 
J K. Barons sarakstīja ģeogrāfijas grāmatu par Latviju - "Mūsu tēvzemes aprakstīšana", bija "Pēterburgas Avīžu" redaktors, publicists.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 3
+0
atlicis 3
Nosaki, kuram procesam/ notikumam atbilst tā rosinātie procesi/ notikumi - sekas!
Pretī procesam/ notikumam ieraksti atbilstošo seku burtu!
 
Process/ notikums
Atbilde
Burti un sekas
Manaseina revīzija   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
D
 B Vidzemes un Kurzemes latviešu skolotāju sanāksme
Jaunlatviešu darbības sākums   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
G
 D Vācu valodas lietojuma ierobežojumi
Rīgas Latviešu biedrības darbība   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
B
 G Pirmo reizi latvieši tiek aicināti lepoties ar savu tautību.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Latvijas kultūras vēsture./ Inga Sarma. - Rīga, RaKa, 2003., 180. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes ir šādas:
 
B Pirmo dziesmu svētku laikā - 1873. gadā tika organizēta Vidzemes un Kurzemes latviešu skolotāju sanāksme. Tajā pārrunāja, ko un kā mācīt skolēniem. 
 
D Manaseina revīzija Baltijas guberņās notika 1882. - 1883. gadā. Tās sekas bija pastiprināta rusifikācija - ierobežoja vācu un latviešu valodas lietojumu valsts iestādēs.
 
G Jaunlatvieši veica nozīmīgu darbu latviešu nacionālās pašapziņas sekmēšanā - lepojās ar savu izcelsmi, aicināja latviešu lepoties ar savu tautību.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 3
+0
atlicis 3
Nosaki, kuram procesam/ notikumam atbilst tā rosinātie procesi/ notikumi - sekas!
Pretī procesam/ notikumam ieraksti atbilstošo seku burtu!
 
Process/ notikums
Atbilde
Burti un sekas
Jaunlatviešu darbības sākums    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
H
 C Vidzemes un Kurzemes latviešu skolotāju sanāksme
Rīgas Latviešu biedrības darbība   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
C
 E Krievu valoda kļūst par mācību valodu skolās
Manaseina revīzija   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
E
 H Pirmie cittautu klasiķu darbu tulkojumi.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Latvijas kultūras vēsture./ Inga Sarma. - Rīga, RaKa, 2003., 180. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes ir šādas:
 
C Pirmo dziesmu svētku laikā - 1873. gadā tika organizēta Vidzemes un Kurzemes latviešu skolotāju sanāksme. Tajā pārrunāja, ko un kā mācīt skolēniem. 
 
E Manaseina revīzija Baltijas guberņās notika 1882. - 1883. gadā. Tās sekas bija pastiprināta rusifikācija: par mācību valodu skolās kļuva krievu valoda; par dzimtās valodas lietošanu skolēnus sodīja; krievu valoda bija obligāti jālieto valsts iestādēs un tiesās; vācu ierēdņus pamazām aizstāja ar krievu ierēdņiem.
 
H Juris Alunāns bija valodnieks, tulkoja latviešu valodā nozīmīgu cittautu autoru (Gētes, Šillera, Heines u.c. dzeju). Viņš izdeva pirmo šādas dzejas tulkojumu krājumu "Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas".
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 3
+0
atlicis 3
Nosaki, kuram procesam/ notikumam atbilst tā rosinātie procesi/ notikumi - sekas!
Pretī procesam/ notikumam ieraksti atbilstošo seku burtu!
 
Process/ notikums
Atbilde
Burti un sekas
Manaseina revīzija   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
F
 C Nodibināta Zinību un Mūzikas komisija
Jaunlatviešu darbības sākums    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
G
 F Skolēniem aizliedz skolās lietot dzimto valodu
Rīgas Latviešu biedrības darbība   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
C
 G Sākas latviešu tautasdziesmu krāšana un sakārtošana.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Latvijas kultūras vēsture./ Inga Sarma. - Rīga, RaKa, 2003., 180. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes ir šādas:
 
C Rīgas Latviešu biedrība izveidoja vairākas komisijas - Dziedāšanas, Mūzikas, Zinību, Teātra.
Dziedāšanas biedrība 1873. gadā organizēja Pirmos Vispārējos latviešu dziesmu svētkus.
 
 
F Manaseina revīzija Baltijas guberņās notika 1882. - 1883. gadā. Tās sekas bija pastiprināta rusifikācija: par mācību valodu skolās kļuva krievu valoda; par dzimtās valodas lietošanu skolēnus sodīja; krievu valoda bija obligāti jālieto valsts iestādēs un tiesās; vācu ierēdņus pamazām aizstāja ar krievu ierēdņiem.
 
G K. Barons, saukts par "Dainu tēvu" visu mūžu krājis un sistematizējis latviešu tautasdziesmas jeb dainas.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 3
+0
atlicis 3
Nosaki, kuram procesam/ notikumam atbilst tā rosinātie procesi/ notikumi - sekas!
Pretī procesam/ notikumam ieraksti atbilstošo seku burtu!
 
Process/ notikums
Atbilde
Burti un sekas
Jaunlatviešu darbības sākums    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
J
 A Vidzemes un Kurzemes latviešu skolotāju sanāksme
Rīgas Latviešu biedrības darbība   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
A
 D Vācu valodas lietojuma ierobežojumi
Manaseina revīzija   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
D
 J Sākas latviešu teiku un pasaku krāšanas darbs.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Latvijas kultūras vēsture./ Inga Sarma. - Rīga, RaKa, 2003., 180. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes ir šādas:
 
A Pirmo dziesmu svētku laikā - 1873. gadā tika organizēta Vidzemes un Kurzemes latviešu skolotāju sanāksme. Tajā pārrunāja, ko un kā mācīt skolēniem. 
 
D Manaseina revīzija Baltijas guberņās notika 1882. - 1883. gadā. Tās sekas bija pastiprināta rusifikācija - ierobežoja vācu un latviešu valodas lietojumu valsts iestādēs.
 
J Atsaucoties K. Valdemāra aicinājumam krāt latviešu tautas "garamantas", A. Lerhis-Puškaitis u.c. veica nozīmīgu darbu pasaku un teiku krāšanā.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 3
+0
atlicis 3
Nosaki, kuram procesam/ notikumam atbilst tā rosinātie procesi/ notikumi - sekas!
Pretī procesam/ notikumam ieraksti atbilstošo seku burtu!
 
Process/ notikums
Atbilde
Burti un sekas
Manaseina revīzija   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
D
 C Tiek uzcelts nams jaunlatviešu darbībai
Rīgas Latviešu biedrības darbība   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
C
 D Krievu valoda kā obligāta valsts iestādēs
Jaunlatviešu darbības sākums    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
J
 J Sākas latviešu tautasdziesmu krāšana un sakārtošana.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Latvijas kultūras vēsture./ Inga Sarma. - Rīga, RaKa, 2003., 180. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes ir šādas:
 
C Tūlīt pēc apstiprināšanas - 1868. gadā Rīgas Latviešu biedrība lēma par nama būvniecību. Tas bija nepieciešams, lai būtu centrs, kurā darboties. Nams tika uzcelts 1869. gadā. 
 
D Manaseina revīzija Baltijas guberņās notika 1882. - 1883. gadā. Tās sekas bija pastiprināta rusifikācija: par mācību valodu skolās kļuva krievu valoda; par dzimtās valodas lietošanu skolēnus sodīja; krievu valoda bija obligāti jālieto valsts iestādēs un tiesās; vācu ierēdņus pamazām aizstāja ar krievu ierēdņiem.
 
J K. Barons, saukts par "Dainu tēvu" visu mūžu krājis un sistematizējis latviešu tautasdziesmas jeb dainas.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 3
+0
atlicis 3
Nosaki, kuram procesam/ notikumam atbilst tā rosinātie procesi/ notikumi - sekas!
Pretī procesam/ notikumam ieraksti atbilstošo seku burtu!
 
Process/ notikums
Atbilde
Burti un sekas
Manaseina revīzija   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
D
 A 1873. gadā notika pirmie Dziesmu svētki
Jaunlatviešu darbības sākums    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
J
 D Baltijā sākas pastiprināta rusifikācija
Rīgas Latviešu biedrības darbība   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
A
 J Iznāk pirmā Latvijas ģeogrāfijas grāmata.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Latvijas kultūras vēsture./ Inga Sarma. - Rīga, RaKa, 2003., 180. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes ir šādas:
 
A Rīgas Latviešu biedrība izveidoja vairākas komisijas - Dziedāšanas, Mūzikas, Zinību, Teātra.
Dziedāšanas biedrība 1873. gadā organizēja Pirmos Vispārējos latviešu dziesmu svētkus.
 
 
D Manaseina revīzija Baltijas guberņās notika 1882. - 1883. gadā. Tās sekas bija pastiprināta rusifikācija: par mācību valodu skolās kļuva krievu valoda; par dzimtās valodas lietošanu skolēnus sodīja; krievu valoda bija obligāti jālieto valsts iestādēs un tiesās; vācu ierēdņus pamazām aizstāja ar krievu ierēdņiem.
 
J K. Barons sarakstīja ģeogrāfijas grāmatu par Latviju - "Mūsu tēvzemes aprakstīšana", bija "Pēterburgas Avīžu" redaktors, publicists.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Mūsdienās, godinot jaunlatviešus un viņu veikumu, izdotas gan naudaszīmes, gan piemiņas medaļas.
 
Izlasi jautājumu, izpēti attēlu! Nosaki un atzīmē pareizo atbildi!
 
Jautājums: 
Kā piemiņas medaļas vizuālais izpildījums ilustrē tās saikni ar Pirmajiem dziesmu svētkiem?
Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!
  • Uz medaļas attēlota broša, ko lieto pie tautastērpiem.
  • Medaļas centrā ir dziesmu svētku - "Līgo" karogs.
  • Uzraksts "Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki".
  • Gadaskaitlis 1873. gada 26. maijs ir Pirmo dziesmu svētku norises laiks.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Uz medaļas attēlota broša, ko lieto pie tautastērpiem.
  • Medaļas centrā ir dziesmu svētku - "Līgo" karogs.
  • Uzraksts "Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki".
  • Gadaskaitlis 1873. gada 26. maijs ir Pirmo dziesmu svētku norises laiks.
 
latvijas-vesturiskie-notikumi.png
 
Atsauce:
https://www.monetunams.lv/images/stories/sn/kolekcija-latvijas-vesturiskie-notikumi/latvijas-vesturiskie-notikumi.png

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzama kolekcijas "Latvijas vēsturiskie notikumi" pirmā medaļa "Dziedāšanas svētki".
Medaļas vizuālajā izpildījumā redzams gadaskaitlis 26.06. 1873. - laiks, kad Rīgā norisinājās Pirmie vispārējie dziesmu svētki.
Ir uzraksts "Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki" - tāds bija svētku nosaukums agrāk.
Uz medaļas attēloti tautudēls un tautumeita, kuri tur dziesmu svētku karoga "Līgo" lentes.
Medaļas otrā pusē attēlota sakta - neatņemama tautastērpa sastāvdaļa. Saskaņā ar dziesmu svētku tradīciju kori tērpjas tautastērpos.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Mūsdienās, godinot jaunlatviešus un viņu veikumu, izdotas gan naudaszīmes, gan piemiņas medaļas.
 
Izlasi jautājumu, izpēti attēlu! Nosaki un atzīmē pareizo atbildi!
 
Jautājums: 
Kuras personas godināšanai izdota šāda 100 latu naudaszīme?
  • Latviešu dainu tēva - Krišjāņa Barona
  • Rīgas Latviešu biedrības dibinātāja R. Tomsona
  • Jaunlatviešu kustības aizsācēja K. Valdemāra
  • Kaspara Biezbārža
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Latviešu dainu tēva - Krišjāņa Barona
  • Rīgas Latviešu biedrības dibinātāja R. Tomsona
  • Jaunlatviešu kustības aizsācēja K. Valdemāra
  • Kaspara Biezbārža
 
Vel-divi-gadi-lidz-9.gif
 
Atsauce:
https://s3-eu-west-1.amazonaws.com/lot-images.atgmedia.com/SR/36713/2890700/668-201395172038_540x360.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Uz 100 latu banknotes attēlots Krišjānis Barons, godinot latviešu Dainu tēva piemiņu un devumu -
viņa mūža darbs bija latviešu tautasdziesmu jeb dainu krāšana, sistematizēšana, sagatavošana izdošanai.
Pateicoties K. Barona veikumam, latviešu kultūrā ir saglabājies viens no pasaulē iespaidīgākajiem kultūras mantojumiem - simtiem tūkstoši latviešu tautasdziesmu.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Mūsdienās, godinot jaunlatviešus un viņu veikumu, izdotas gan naudaszīmes, gan piemiņas medaļas.
 
Izlasi jautājumu, izpēti attēlu! Nosaki un atzīmē pareizo atbildi!
 
Jautājums: 
Kuras personas godināšanai izdota šāda 1 lata sudraba monēta?
  • Latvijas jūras pētnieka P. Liepiņa
  • Jaunlatviešu kustības aizsācēja K. Valdemāra
  • Latvijas Vēstures biedrības dibinātāja J. Alunāna
  • Rīgas Latviešu biedrības dibinātāja R. Tomsona
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Latvijas jūras pētnieka P. Liepiņa
  • Jaunlatviešu kustības aizsācēja K. Valdemāra
  • Latvijas Vēstures biedrības dibinātāja J. Alunāna
  • Rīgas Latviešu biedrības dibinātāja R. Tomsona
 
__5205620.png
 
Atsauce:
http://eiro-monetas.weebly.com/uploads/2/4/7/0/24701887/__5205620.png

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzama 1 lata sudraba monēta "Krišjānis Valdemārs".
Tā izdota, godinot latviešu jūrskolu dibinātāja, latviešu jūrniecības pamatlicēja, jaunlatviešu kustības aizsācēja Krišjāņa Valdemāra piemiņu. Par saikni ar jūrniecību liecina jūras attēls uz monētas.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Mūsdienās, godinot jaunlatviešus un viņu veikumu, izdotas gan naudaszīmes, gan piemiņas medaļas.
 
Izlasi jautājumu, izpēti attēlu! Nosaki un atzīmē pareizo atbildi!
 
Jautājums: 
Kāda ir monētas tēlu saikne ar Pirmajiem vispārīgajiem latviešu dziesmu svētkiem?
Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!
  • Monēta atdarina Pirmo dziesmu svētku piemiņas medaļas.
  • Monētas vienā pusē ir vīrietis, otrā - sieviete. Kori arī sadalīti pa dzimumiem.
  • Uz monētas attēlots tautudēls, un dziesmu svētkos tiek uzvilkti tautastērpi.
  • Monēta izdota 2008. gadā, godinot dziesmu svētkus.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Monēta atdarina Pirmo dziesmu svētku piemiņas medaļas.
  • Monētas vienā pusē ir vīrietis, otrā - sieviete. Kori arī sadalīti pa dzimumiem.
  • Uz monētas attēlots tautudēls, un dziesmu svētkos tiek uzvilkti tautastērpi.
  • Monēta izdota 2008. gadā, godinot dziesmu svētkus.
 
59e0a247ce307.jpg
 
Atsauce:
http://www.e-lats.lv/media/products/images/59e0a247ce307.jpg

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzama 1 lata sudraba monēta "Dziesmu svētki".
Tā veltīta Pirmajiem vispārīgajiem latviešu dziesmu svētkiem, kurus organizēja Rīgas Latviešu biedrība 1873. gadā.
Monēta izdota 2008. gadā par godu dziesmu svētkiem.
Uz monētas attēlota tautumeita un tautudēls, tiem fonā divu tautā populāru dziesmu panti - tautumeitai - "Pūt, vējiņi", bet tautudēlam - "Gaismas pils". Šīs dziesmas ir bijušas neatņemama dziesmu svētku sastāvdaļa.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Mūsdienās, godinot jaunlatviešus un viņu veikumu, izdotas gan naudaszīmes, gan piemiņas medaļas.
 
Izlasi jautājumu, izpēti attēlu! Nosaki un atzīmē pareizo atbildi!
 
Jautājums: 
Kā piemiņas medaļas vizuālais izpildījums ilustrē tās saikni ar Pirmajiem dziesmu svētkiem?
Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!
  • Uz medaļas attēlotie cilvēki ir trūcīgi - parāda latviešus 19. gs.
  • Gadaskaitlis 1873. gada 26. jūnijs - tad notika Pirmie dziesmu svētki.
  • Uz medaļas attēlota sakta, kādas sprauž pie tautastērpiem.
  • Gadaskaitlis 1973. gada 26. jūnijs ir Pirmo dziesmu svētku norises laiks.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Uz medaļas attēlotie cilvēki ir trūcīgi - parāda latviešus 19. gs.
  • Gadaskaitlis 1873. gada 26. jūnijs - tad notika Pirmie dziesmu svētki.
  • Uz medaļas attēlota sakta, kādas sprauž pie tautastērpiem.
  • Gadaskaitlis 1973. gada 26. jūnijs ir Pirmo dziesmu svētku norises laiks.
 
latvijas-vesturiskie-notikumi.png
 
Atsauce:
https://www.monetunams.lv/images/stories/sn/kolekcija-latvijas-vesturiskie-notikumi/latvijas-vesturiskie-notikumi.png

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzama kolekcijas "Latvijas vēsturiskie notikumi" pirmā medaļa "Dziedāšanas svētki".
Medaļas vizuālajā izpildījumā redzams gadaskaitlis 26.06. 1873. - laiks, kad Rīgā norisinājās Pirmie vispārējie dziesmu svētki.
Ir uzraksts "Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki" - tāds bija svētku nosaukums agrāk.
Uz medaļas attēloti tautudēls un tautumeita, kuri tur dziesmu svētku karoga "Līgo" lentes.
Medaļas otrā pusē attēlota sakta - neatņemama tautastērpa sastāvdaļa. Saskaņā ar dziesmu svētku tradīciju kori tērpjas tautastērpos.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Mūsdienās, godinot jaunlatviešus un viņu veikumu, izdotas gan naudaszīmes, gan piemiņas medaļas.
 
Izlasi jautājumu, izpēti attēlu! Nosaki un atzīmē pareizo atbildi!
 
Jautājums: 
Kā piemiņas medaļas vizuālais izpildījums ilustrē tās saikni ar Pirmajiem dziesmu svētkiem?
Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!
  • Uz medaļas attēlotie cilvēki ir trūcīgi - parāda latviešus 19. gs.
  • Gadaskaitlis 1873. gada 26. jūnijs - tad notika Pirmie dziesmu svētki.
  • Uz medaļas attēlota sakta, kādas sprauž pie tautastērpiem.
  • Gadaskaitlis 1973. gada 26. jūnijs ir Pirmo dziesmu svētku norises laiks.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Uz medaļas attēlotie cilvēki ir trūcīgi - parāda latviešus 19. gs.
  • Gadaskaitlis 1873. gada 26. jūnijs - tad notika Pirmie dziesmu svētki.
  • Uz medaļas attēlota sakta, kādas sprauž pie tautastērpiem.
  • Gadaskaitlis 1973. gada 26. jūnijs ir Pirmo dziesmu svētku norises laiks.
 
latvijas-vesturiskie-notikumi.png
 
Atsauce:
https://www.monetunams.lv/images/stories/sn/kolekcija-latvijas-vesturiskie-notikumi/latvijas-vesturiskie-notikumi.png

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzama kolekcijas "Latvijas vēsturiskie notikumi" pirmā medaļa "Dziedāšanas svētki".
Medaļas vizuālajā izpildījumā redzams gadaskaitlis 26.06. 1873. - laiks, kad Rīgā norisinājās Pirmie vispārējie dziesmu svētki.
Ir uzraksts "Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki" - tāds bija svētku nosaukums agrāk.
Uz medaļas attēloti tautudēls un tautumeita, kuri tur dziesmu svētku karoga "Līgo" lentes.
Medaļas otrā pusē attēlota sakta - neatņemama tautastērpa sastāvdaļa. Saskaņā ar dziesmu svētku tradīciju kori tērpjas tautastērpos.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Mūsdienās, godinot jaunlatviešus un viņu veikumu, izdotas gan naudaszīmes, gan piemiņas medaļas.
 
Izlasi jautājumu, izpēti attēlu! Nosaki un atzīmē pareizo atbildi!
 
Jautājums: 
Kā piemiņas medaļas vizuālais izpildījums ilustrē tās saikni ar Pirmajiem dziesmu svētkiem?
Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!
  • Gadaskaitlis 1973. gada 26. jūnijs ir Pirmo dziesmu svētku norises laiks.
  • Uz medaļas ir gadaskaitlis - Pirmo dziesmu svētku norises laiks.
  • Uz medaļas attēlota broša, ko lieto pie tautastērpiem.
  • Uz medaļas attēloti tautumeita un tautudēls - dziesmu svētku dalībnieki.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Gadaskaitlis 1973. gada 26. jūnijs ir Pirmo dziesmu svētku norises laiks.
  • Uz medaļas ir gadaskaitlis - Pirmo dziesmu svētku norises laiks.
  • Uz medaļas attēlota broša, ko lieto pie tautastērpiem.
  • Uz medaļas attēloti tautumeita un tautudēls - dziesmu svētku dalībnieki.
 
latvijas-vesturiskie-notikumi.png
 
Atsauce:
https://www.monetunams.lv/images/stories/sn/kolekcija-latvijas-vesturiskie-notikumi/latvijas-vesturiskie-notikumi.png

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzama kolekcijas "Latvijas vēsturiskie notikumi" pirmā medaļa "Dziedāšanas svētki".
Medaļas vizuālajā izpildījumā redzams gadaskaitlis 26.06. 1873. - laiks, kad Rīgā norisinājās Pirmie vispārējie dziesmu svētki.
Ir uzraksts "Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki" - tāds bija svētku nosaukums agrāk.
Uz medaļas attēloti tautudēls un tautumeita, kuri tur dziesmu svētku karoga "Līgo" lentes.
Medaļas otrā pusē attēlota sakta - neatņemama tautastērpa sastāvdaļa. Saskaņā ar dziesmu svētku tradīciju kori tērpjas tautastērpos.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Mūsdienās, godinot jaunlatviešus un viņu veikumu, izdotas gan naudaszīmes, gan piemiņas medaļas.
 
Izlasi jautājumu, izpēti attēlu! Nosaki un atzīmē pareizo atbildi!
 
Jautājums: 
Kā piemiņas medaļas vizuālais izpildījums ilustrē tās saikni ar Pirmajiem dziesmu svētkiem?
Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!
  • Gadaskaitlis 1873. gada 26. maijs ir Pirmo dziesmu svētku norises laiks.
  • Uz medaļas attēlota sagša, ko lieto pie tautastērpiem.
  • Medaļas centrā ir dziesmu svētku - "Līgo" karogs.
  • Gadaskaitlis 1873. gada 26. jūnijs - tad notika Pirmie dziesmu svētki.
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Gadaskaitlis 1873. gada 26. maijs ir Pirmo dziesmu svētku norises laiks.
  • Uz medaļas attēlota sagša, ko lieto pie tautastērpiem.
  • Medaļas centrā ir dziesmu svētku - "Līgo" karogs.
  • Gadaskaitlis 1873. gada 26. jūnijs - tad notika Pirmie dziesmu svētki.
 
latvijas-vesturiskie-notikumi.png
 
Atsauce:
https://www.monetunams.lv/images/stories/sn/kolekcija-latvijas-vesturiskie-notikumi/latvijas-vesturiskie-notikumi.png

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzama kolekcijas "Latvijas vēsturiskie notikumi" pirmā medaļa "Dziedāšanas svētki".
Medaļas vizuālajā izpildījumā redzams gadaskaitlis 26.06. 1873. - laiks, kad Rīgā norisinājās Pirmie vispārējie dziesmu svētki.
Ir uzraksts "Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki" - tāds bija svētku nosaukums agrāk.
Uz medaļas attēloti tautudēls un tautumeita, kuri tur dziesmu svētku karoga "Līgo" lentes.
Medaļas otrā pusē attēlota sakta - neatņemama tautastērpa sastāvdaļa. Saskaņā ar dziesmu svētku tradīciju kori tērpjas tautastērpos.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Mūsdienās, godinot jaunlatviešus un viņu veikumu, izdotas gan naudaszīmes, gan piemiņas medaļas.
 
Izlasi jautājumu, izpēti attēlu! Nosaki un atzīmē pareizo atbildi!
 
Jautājums: 
Kuras personas godināšanai izdota šāda 1 lata sudraba monēta?
  • Latvijas lata naudaszīmes izstrādātāja K. Valdemāra
  • Rīgas Latviešu biedrības dibinātāja B. Dīriķa
  • Latvijas ornitologa J. Kalniņa
  • Jaunlatviešu kustības aizsācēja K. Valdemāra
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
  • Latvijas lata naudaszīmes izstrādātāja K. Valdemāra
  • Rīgas Latviešu biedrības dibinātāja B. Dīriķa
  • Latvijas ornitologa J. Kalniņa
  • Jaunlatviešu kustības aizsācēja K. Valdemāra
 
__5205620.png
 
Atsauce:
http://eiro-monetas.weebly.com/uploads/2/4/7/0/24701887/__5205620.png

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzama 1 lata sudraba monēta "Krišjānis Valdemārs".
Tā izdota, godinot latviešu jūrskolu dibinātāja, latviešu jūrniecības pamatlicēja, jaunlatviešu kustības aizsācēja Krišjāņa Valdemāra piemiņu. Par saikni ar jūrniecību liecina jūras attēls uz monētas.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 3
+0
atlicis 3
Nosaki, kuram procesam/ notikumam atbilst tā rosinātie procesi/ notikumi - sekas!
Pretī procesam/ notikumam ieraksti atbilstošo seku burtu!
 
Process/ notikums
Atbilde
Burti un sekas
Jaunlatviešu darbības sākums    
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
H
 B Notiek Pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki
Rīgas Latviešu biedrības darbība   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
B
 D Krievu valoda kā obligāta valsts iestādēs
Manaseina revīzija   
x
Kāda ir pareizā atbilde? (1p.)
D
 H Sākas zinātnes terminoloģijas izveide latviešu valodā.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Latvijas kultūras vēsture./ Inga Sarma. - Rīga, RaKa, 2003., 180. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes ir šādas:
 
B Rīgas Latviešu biedrība izveidoja vairākas komisijas - Dziedāšanas, Mūzikas, Zinību, Teātra.
Dziedāšanas biedrība 1873. gadā organizēja Pirmos Vispārējos latviešu dziesmu svētkus.
 
 
D Manaseina revīzija Baltijas guberņās notika 1882. - 1883. gadā. Tās sekas bija pastiprināta rusifikācija: par mācību valodu skolās kļuva krievu valoda; par dzimtās valodas lietošanu skolēnus sodīja; krievu valoda bija obligāti jālieto valsts iestādēs un tiesās; vācu ierēdņus pamazām aizstāja ar krievu ierēdņiem.
 
H Atis Kronvalds - latviešu valodnieks, darinājis jaunvārdus. Viņš arī radījis vārdu "satversme" - pamatlikums. Valodniecības jomā strādāja arī Juris Alunāns u.c. jaunlatvieši - visi, kas tulkoja cittautu literatūru.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumu par 19. gs. jaunajām lauksaimniecības kultūrām, aplūko attēlu!
Nosaki un atzīmē pareizo atbildi uz jautājumu!
 
Jautājums: Kāda bija attēlā redzamā kultūrauga nozīme Eiropā?
  • izdaiļoja pilsētvidi
  • tas sekmēja rūpniecības attīstību
  • tas palīdzēja uzlabot audumu ražošanu
  • tas kļuva par "otro maizi"
A-196-14.jpg
 
Atsauce:
https://www.redzet.lv/images/large/1/12/A-196-14.jpg
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Pareizā atbilde:
 
Attēlā redzams kartupeļu lauks.
Tie no Amerikas Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā 16. gs. tika ievesti Eiropā.
Pagāja zināms laiks, kamēr eiropieši, kuri tos iegādājās, saprata, kā audzēt, kā lietot uzturā, un kamēr kartupeļus sāka plaši audzēt.
Latvijas teritorijā tos pakāpeniski sāka audzēt tikai 18. gs. beigās, bet plaši - vien 19. gs., kad tie kļuva par "otro maizi". Šāds nosaukums radās tāpēc, ka tikai ar plašu kartupeļu audzēšanu Eiropā beidzās bads, ko izraisīja labības neražas klimatisko apstākļu dēļ - labība pret tām tiem ir jutīgāka nekā kartupeļi.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums ir ieskaitīts, taču ir kļūdas

Iegūtie punkti: 7 / 8
+7
atlicis 1
Lasi tekstu par jaunlatviešu darbības sākumu!
Nosaki un atzīmē pareizos teksta papildinājumus!
 
1853. gadā
x
Tava atbilde ir pareiza!
+1p.
 Ādolfa Tīlo vadmalas fabrikā Rīgā darbojās bumbotava latviešiem
x
Tava atbilde ir pareiza!
+1p.
.
Skolotājs J. Caunītis
x
Tava atbilde ir pareiza!
+1p.
, kurš bija mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā, pulcēja ap sevi izglītotākos ierēdņus
x
Tava atbilde ir pareiza!
+1p.
, izveidojot 17 cilvēku lielu grupu.
Nedaudz vēlāk sāka darboties studentu pulciņš Tērbatā
x
Tava atbilde ir pareiza!
+1p.
, un tam bija liela nozīme latviešu nacionālās apziņas modināšanā
x
Tava atbilde ir pareiza!
+1p.
.
Studentu pulciņa kodolu veidoja Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns, un jaunieši diskutēja par nepieciešamību izveidot savu valsti.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.

Risinājuma soļi:

Tekstam iespējami šādi pareizie papildinājumi:
 
1853. gadā Ādolfa Tīlo vadmalas fabrikā Rīgā darbojās bumbotava latviešiem.
  
Skolotājs Juris Caunītis pulcēja ap sevi izglītotākos ierēdņus, izveidojot 17 cilvēku lielu grupu.
 
Nedaudz vēlāk sāka darboties studentu pulciņš Tērbatā, un tam bija liela nozīme latviešu nacionālās apziņas modināšanā.
 
Studentu pulciņa kodolu veidoja Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns, un jaunieši lepojās, ka ir latvieši.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums izpildīts nepareizi, mēģini vēlreiz!

Iegūtie punkti: 0 / 1
+0
atlicis 1
Aplūko attēlu, lasi raksturojumus!
Nosaki, kurš raksturojums atbilst attēlā redzamajai personai un atzīmē to!
  
Raksturojumi:
  • J. Alunāns izveidoja dzejas krājumu "Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas".
  • K. Valdemārs komponēja mūziku latviešu tautasdziesmām.
  • Juris Alunāns bija pirmais latviešu vēstures pētnieks un arheologs.
  • K. Barons bija "Pēterburgas Avīžu" redaktors.
Krisjanis-Barons-2.jpg
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://spi3.itvnet.lv/upload/articles/31/311303/images/Krisjanis-Barons-2.jpg

Risinājuma soļi:

Attēlam atbilstošie raksturojumi:
 
Attēlā redzams Krišjānis Barons.
Viņš Tērbatas Universitātē studēja matemātiku un astronomiju.
Viņš bija publicists un jaunlatviešu laikraksta "Pēterburgas Avīzes" redaktors.
Nozīmīgākais K. Barona devums - latviešu tautasdziesmu jeb dainu savākšana, apkopošana, sistematizēšana, sagatavošana izdošanai - tāpēc viņš tiek saukts par Dainu tēvu.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Uzdevums ir ieskaitīts, taču ir kļūdas

Iegūtie punkti: 1 / 2
+1
atlicis 1
Izpildi uzdevumus!
  1. Izpēti attēlu ar preses izdevuma fragmentu, nosaki un atzīmē pareizo izdevuma nosaukumu!
    • "Pēterburgas Avīžu" pielikums "Zobugals"
    • "Latviešu Avīžu" pielikums "Satīras"
    x
    Tava atbilde ir pareiza!
    +1p.

    lwf17.gif
     
  2. Izlasi aprakstus, nosaki un atzīmē to, kurš atbilst attēlā redzamajam preses izdevumam!
    • Rakstīja par nepieciešamību Latvijai iekļauties starptautiskajās organizācijās.
    • Aicināja latviešus pretoties visiem apspiedējiem un izveidot savu valsti.
    • Izsmēja iedomīgos vācu muižniekus.
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
http://old.historia.lv/alfabets/P/Pe/peterb_aviz/teksti/shiller/lwf17.gif
https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/peterburgas-avizes-0

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
 
  1. Pareizais nosaukums:  "Pēterburgas Avīžu" pielikums "Zobugals"
     
  2. Preses izdevuma raksturojums:
    Sākotnēji "Pēterburgas Avīžu" satīriskais pielikums tika nosaukts par "Dzirksteli, vēlāk - par "Zobugalu".
    Tajā izsmēja vācu muižniekus un tos latviešus, sauktus par "kārklu vāciešiem", kas noliedza piederību savai tautai un centās iekļauties vācu sabiedrībā vai citā - poļu, krievu.
    Pielikumā ironizēja par vācu un latviešu garīdzniekiem, kuri mudināja latviešus būt pazemīgiem, pieticīgiem, paklausīgiem.
    Tika izsmieti visdažādākie netikumi, piem., dzeršana, nolaidība, slinkums u.c.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus

Rezultāts:

Apsveicam! Viss pareizi!

Iegūtie punkti: 2 / 2
+2
Iegūts maksimālais punktu skaits
Izlasi jautājumus, lasi tekstu!
Nosaki un atzīmē pareizās atbildes!
Izmanto arī iegūtās zināšanas par jaunlatviešu darbību!
  1. Jautājums: Kam adresēts teksts?
    • Visiem igauņiem un latviešiem
    • Par izglītību atbildīgai personai Krievijas valdībā
    • Krievijas imeratora ģimenes loceklim
    x
    Tava atbilde ir pareiza!
    +1p.

     
  2. Jautājums: Vai tekstam bija panākumi, tas sasniedza mērķi?
    Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!

    • Lai dibinātu jūrskolu, bija nepieciešams daudz naudas, un pasākums bija nesekmīgs.
    • Jūrskolu dibināšanu labprāt atbalstīja vietējie sponsori.
    • Pirmā jūrskola tika nodibināta pēc apmēram 20 gadiem Ventspilī.
    • Likums noteica, ka mācības jūrskolā notiek dzimtajā valodā, tas sekmēja profesijas apguvi.
Teksts:
Latvieši, tāpat kā igauņi, mīl jūrniecību, ko apliecina daudzi fakti, bet viņiem ir ārkārtīgi maz iespēju efektīvi sagatavoties, izglītoties darbam šajā jomā. Jūsu Ķeizariskā Augstība, dodiet viņiem šo iespēju! (...) Par spīti savām dotībām jūrniecībā, latvieši un igauņi nevarēs konkurēt ar izglītotajiem rietumu kaimiņiem, ja viņiem nebūs vismaz tikpat daudz labu un lētu mācību iestāžu, kur iegūt jūrnieku izglītību, kā, piemēram, Prūsijā. (...) Šāda veida pasākumi nesīs augļus, kas iepriecinās visus, un niecīgie izdevumi drīz vien atmaksāsies.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=Konstant%C4%ABns&n=15&s=45&w=0&sp=1&nw=0&lng=1062&g=1

Risinājuma soļi:

Pareizās atbildes:
  1. Tas ir fragments no K. Valdemāra vēstules Krievijas imperatora brālim Konstantīnam Nikolajevičam par jūrskolu dibināšanu. Krievijas imperatora Nikolaja I brālis bija ietekmīga persona Krievijas impērijā - faktiski Krievijas tronī bija jākāpj viņam, bet viņš atteicās.
    Krišjānis Valdemārs bija tas, kurš nodrošināja izmaiņas likumā un kuram pateicoties atvēra jūrskolas Latvijas teritorijā.

     
  2. Centieni atvērt jūrskolas latviešu un igauņu zemniekiem guva panākumus:
    - Likums noteica, ka mācības jūrskolā notiek dzimtajā valodā, tas sekmēja profesijas apguvi.
    - Jūrskolu dibināšanu labprāt atbalstīja vietējie sponsori.
Uzdevumu tekstā tiek parādītas pareizās atbildes un kļūdas.

Pareizi! — pareiza atbilde. Nospied, lai uzzinātu iegūto punktu skaitu.

Kļūda — kļūda. Nospied, lai uzzinātu pareizo atbildi

Saglabāts - atbilde netiks pārbaudīta un par to nevar iegūt punktus